Datortomogrāfija

Publicēts: 15 06 2007

Datortomogrāfija

Datortomogrāfija (DT / CT) bija īsts apvērsums ne tikai rentgenoloģijā, bet medicīniskajā diagnostikā kopumā. Ar DT izgudrošanu ārstiem radās iespēja ieraudzīt cilvēka iekšējo orgānu pat vissīkākās anatomiskās struktūras. Datortomogrāfs (grieķiski – „attēls šķērsgriezumā”) - sarežģīta iekārta, kas apvieno progresīvākās elektroniskās, mehāniskās un datortehnoloģijas, ar kuru palīdzību var iegūt slāņainu izmeklējamā orgāna struktūras attēlojumu (atšķirībā no klasiskā rentgenattēla, kur tiek iegūta orgānu ēna, caur kuriem izgājuši rentgena stari). Dators parāda izmeklējamā orgāna struktūru telpiskā (3 dimensiju) skatījumā .

1963. gadā publicēts raksts par iespēju principā iegūt smadzeņu attēla rekonstrukciju. Tikai pēc 7 gadiem parādījās izmēģinājuma paraugs pirmajā objekta - smadzeņu preparāta formalīnā, skenēšanai. Pēc 2 gadiem tika veikta pirmā tomogramma, bet 1979. gadā metodes pirmsācējiem: A. Kormakam un G. Hausfildam tika piešķirta Nobela prēmija medicīnas un fizioloģijas jomā. Pirmie datortomogrāfi tika radīti galvas smadzeņu izmeklēšanai. Pateicoties straujai datortehnikas attīstībai izdevās jau 1976. gadā radīt tomogrāfu visa ķermeņa izmeklēšanai. Latvijā pirmais datortomogrāfs tika uzstādīts 1980. gadā Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā. Mūsdienās jau desmitiem tūkstošu datortomogrāfu darbojas cilvēku labā visā pasaulē. Mūsu valstī to skaits sasniedz 40.

Neskatoties uz to, ka pasaulē datortomogrāfija tiek pielietota nedaudz vairāk par 30 gadiem, izmeklējums ir pierādījis savu unikalitāti un nepieciešamību. Latvijā datortomogrāfi darbojas galvenokārt lielās pilsētās. Šādu izmeklējumu pieejamība iedzīvotājiem ambulatoros apstākļos, ļauj uzlabot diagnostikas un ārstēšanas kvalitāti. MFD ir trešā ambulatorā iestāde Latvijā, kas diagnostikā pielieto šādu mūsdienīgu aparatūru.

MFD uzstādīts firmā „SIEMENS” ražotais datortomogrāfs SOMATOM. Tā ir ciparu iekārta, kas ideāli savienojama ar unikālo MFD ciparu radioloģijas vidi. Strādājot Radioloģiskās informācijas sistēmas vadībā (RIS) un izmantojot Radioloģisko uzņēmumu glabāšanas un pārraides sistēmu (PACS), datortomogrāfs nodrošina ārstiem un pacientiem visaugstāko diagnostikas līmeni. Datortomogrāfs aprīkots ar speciālām programmām, kas, bez galvas, kakla, mugurkaula, iekšējo orgānu un tml. pamatizmeklējumiem, ļauj veikt angiogrāfiju, 3 dimensiju modelēšanas un rekonstrukcijas. Ir pieejama speciālā stomatoloģiskā programma, kas ļauj optimāli sagatavoties implantācijas operācijām.

Jebkura rentgenuzņēmuma pamatā ir attēls, kas veidojas rentgenstariem izejot caur dažāda blīvuma orgāniem un audiem. Šinī gadījumā nelieli patoloģiski veidojumi var nevizualizēties pārklāšanās dēļ. Lai novērstu šo trūkumu tika izgudrota datortomogrāfijas metode, kas ļauj iegūt izolētu izmeklējamā orgāna virtuāla šķērsgriezuma slāņa attēlu. To iegūst pateicoties iekārtai, kur rentgena staru kūlis tiek rotēts apkārt pacientam un ar speciālas datorprogrammas palīdzību tiek rekonstruēts attēls. Šis attēls diagnostiski dod optimālu priekšstatu par orgānu savstarpējo novietojumu, ko nevar panākt parastajā rentgendiagnostikā.

Varētu domāt, ka DT nav lielas atšķirības no parastās rentgenogrāfijas, jo arī šo attēlu var apstrādāt ar datorprogrammas palīdzību. Tā tas nav, parastajā rentgenuzņēmumā mēs redzam tikai dažādu orgānu „ēnas”, kas savstarpēji pārklājas. Datortomogrāfijā iegūstot vairākus ķermeņa vai izmeklējamā orgāna šķērsgriezuma attēlus ik pēc kāda konkrēta attāluma (piemēram pēc 1mm) panāk kvalitatīvu 3 dimensiju attēlojumu, kas ļauj perfekti izvērtēt izmeklējamā orgāna topogrāfiju: izvietojumu, lielumu, patoloģisko perēkļu raksturu, saistību ar apkārtējiem orgāniem. Datortomogrāfu jutība ir daudz augstāka par parasto rentgenaparātu jutību (var atpazīt objektus ar 1-2% rentgenstaru absorbēšanas spēju atšķirību, bet parastam rentgenaparātam šis rādītājs ir 10-20%).

 

Parastā rentgenogrāfija:


Datortomogrāfija:



 

Mūsdienu datortomogrāfs ir sarežģīts programmatūras un tehnikas komplekss. Pamatu veido augstas precizitātes mehāniskie mezgli un detaļas. DT iekārtu ražotāji nemitīgi pilnveido konstrukciju un pielietoto materiālu kvalitāti un ievēro rentgenstaru avotu darbību reglamentējošās augstās prasības. Rentgenstaru devu, kura iziet caur cilvēka organismu, reģistrē augstas jutības sensori. Iekārtas neatņemama sastāvdaļa ir plaša datorprogrammu pakete, kas ļauj veikt daudzveidīgus datortomogrāfiskos izmeklējumus ar optimāliem parametriem, ar turpmāku datu apstrādi un analīzi.

 

Darbs ar DT attēlu:

     

 

Datortomogrammas iegūšanu var dalīt vairākos etapos:

  1. Skenēšana. Šaurs staru kūlītis skenē ķermeni, rotējot ap to apkārt. Apļa pretējās puses riņķveida sensoru sistēma uztver apstarojumu un pārveido to elektriskos signālos.

  2. Signāla ieraksta pastiprinājums. Ieraksta signāls tiek pastiprināts, pārveidots ciparu kodā un ievadīts datora atmiņā. Process ir diskrēts, t.i. pēc vienas elementāras tomogrammas veikšanas, dators raida signālu skenējošai ierīcei pagriezties uzdotā leņķī un veikt nākošo tomogrammu. Izmeklējuma beigās datora atmiņā fiksējas signāli no visiem sensoriem. Viena „slāņa” skenēšana ilgst ne vairāk par 3 sekundēm.

  3. Attēla sintēze un analīze. Dators ataino objekta iekšējo struktūru. Izmantojamās ciparu datortehnoloģijas viegli ļauj mainīt attēla mērogu, lai varētu detalizēti apskatīt interesējošo slāņa fragmentu, noteikt orgāna izmērus un patoloģisko veidojumu skaitu, apjomu un raksturu.

 

Rekonstrukcija pamatojoties uz datortomogrāfa uzņēmumiem:



 

Progress datortomogrāfijā tieši saistīts ar detektoru (sensoru) skaita palielināšanu, t.i. ar vienlaicīgi savācamo projekciju skaita palielināšanu. Pirmās paaudzes DT bija 2 detektori, otrās – 30-50, trešās – 300-500, ceturtās – jau 1000-5000. Otrās paaudzes DT pirmoreiz tika pielietots pareizās formas rentgena staru kūlis. Katras nākošās paaudzes DT tika saīsināts attēla rekonstrukcijas laiks un paātrināts rentgena spuldzes griešanās ātrums, kas savukārt paplašināja DT pielietošanas sfēras diagnostikā.

Spirālveida DT pielieto klīniskajā praksē kopš 1988. gada, kad kompānija Siemens Medical piedāvāja savu pirmo ražojumu. Spirālveida skenēšana ietver vienlaicīgi divas darbības: nepārtrauktu starojuma avota-rentgena spuldzes rotēšanu ap pacienta ķermeni un galda, uz kura atrodas pacients, virzību gar skenēšanas asi (caur gentriju - atveri DT korpusā). Šinī gadījumā starojuma avota trajektorijai attiecībā pret pacienta ķermeni ir spirāles forma. Šinī gadījumā atšķirībā no pakāpeniskās DT galda virzības ātrumu var mainīt atkarībā no izmeklējuma mērķa. Palielinoties ātrumam palielinās skenēšanas apjoms. Mūsdienās izmanto tikai spirālveida DT, kas ļauj saīsināt izmeklējuma laiku un samazināt staru slodzi pacientam.

 

Pielietojums medicīnā

Datortomogāfija 40-50 reizes pārsniedz klasiskās rentgenogrāfijas jutību, tai piemīt labāka izšķirtspēja, rezultātā tā ir daudzreiz informatīvāka par savu priekšteci. DT reti ierobežojas ar vienu, milimetru platu „griezuma” attēlu. Parasti, mūsdienās DT veic ne mazāk par 30 tādiem „griezumiem” ar dažādu attālumu starp tiem (parasti pēc dažiem mm). „Griezuma” slāņa vietas noteikšanai tiek veikta izmeklējamās ķermeņa daļas rentgenogramma, uz kuras tiek atzīmēti visi „griezuma” slāņi.

Lai panāktu kontrastētāku attēlu, redzētu asinsvadu tīklu, cistas, audzējus un to metastāzes pielieto kontrastvielu. Kardioloģijā, veicot DT dažreiz izmanto kardiosinhronizatorus , lai varētu veikt izmeklējumu noteiktā sirdsdarbības ritma fāzē. Tas ļauj noteikt priekškambaru un kambaru lielumu un izvērtēt sirds darbu pēc daudziem funkcionāliem parametriem.

Spirālveida DT ķermenis tiek „sagriezts” serpantīveidā nevis „šķēlītēs”, jo starojuma avots rotē pacientam apkārt. Dažu sekunžu laikā var iegūt informāciju par noteikta ķermeņa apgabala slāņu struktūru. Šī metode ir: datorangiogrāfijas, kas ļauj noteikt asinsvadu patoloģijas, 3D (telpiskās) – rentgenogrāfijas un virtuālās endoskopijas pamatā. Nākotnē, pilnveidojot rentgena apstarotāju sensoru un datortehnikas kvalitāti, nevar izslēgt virtuālās biopsijas iespējamību, jo ar rentgenstaru palīdzību var noteikt substances struktūru molekulārā līmenī.

Izsmeļošu informāciju var gūt DT izmeklējot:

  • Centrālo nervu sistēmu (galvas un muguras smadzenes).

  • Redzes un dzirdes orgānus, deguna blakusdobumus.

  • Kaulu un locītavu sistēmu (t.sk. mugurkaulu).

  • Krūšu kurvja orgānus (plaušas, sirdi, videni).

  • Vēdera dobuma orgānus (aknas, liesu, aizkuņģa dziedzeri, kuņģi, zarnas).

  • Urīnizvadsistēmu (nieres, urīnpūsli, vīriešiem – prostatas dziedzeri).

  • Sievietes reproduktīvās sistēmas orgānus (dzemdi, olnīcas).

  • Asinsvadu sistēmu.

Nozīmējot pacientu uz DT izmeklējumiem, nepieciešams ņemt vērā klīniskās indikācijas, iepriekšējos izmeklējumus (bieži nepieciešams iepriekš veikt rentgenuzņēmumu vai ultrasonogrāfiju), tādējādi padarot DT izmeklējumu lietderīgāku, konkretizējot izmeklējamo apgabalu, samazinot pacientam nevajadzīgu staru slodzi.

DT indicēta pie daudzām saslimšanām, lai atklātu vai precizētu patoloģiskā procesa izplatību un raksturu. Biežāk to izmanto onkoloģisko slimību, smadzeņu un citu orgānu asinsrites traucējumu, iedzimtu patoloģiju, epilepsijas, dažādas lokalizācijas iekaisumu un traumu gadījumos.

DT kontrindikācijas: grūtniecība, izteikta nieru nepietiekamība, ķermeņa svars virs 150 kg, ģipša pārsēja un / vai metāla konstrukcijas esamība izmeklējuma zonā, klaustrofobija, pacienta neadekvāta uzvedība.

Diennakti pirms izmeklējuma vēlams nelietot uzturā produktus, kas veicina gāzu rašanos (rupjmaize, piens utt.).

Izmeklējuma rezultātus ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību analizē speciāli apmācīts ārsts – radiologs. Slēdzienu saņem pacienta ārstējošais ārsts vai pats pacients. Ir iespēja izprintēt daļu vai visus izmeklējuma rezultātā iegūtos uzņēmumus vai saņemt tos elektroniskā (sākotnējā) veidā, ierakstītus kompaktdiskā.

Pielietojot DT, ārsts un pacients var būt pārliecināti, ka jebkura patoloģija tiks diagnosticēta laikus un ārstēšanu varēs uzsākt nekavējoši.

Attīstoties tehnikai un tehnoloģijām medicīniskajā diagnostikā pieejamas aizvien jaunas izmeklēšanas metodes. Kā piemēru šādai evolūcijai var minēt magnētisko rezonansi. Pateicoties šiem mūsdienīgajiem risinājumiem, diagnostika un ārstēšana kļūst aizvien efektīvāka un drošāka.





MFD Veselības grupas Medicīniskā firma SIA „Dziedniecība” sāka savu vēsturi vairāk kā pirms 50 gadiem kā ambulatora veselības aprūpes iestāde. Uz šo brīdi MFD ir viena no lielākajām daudzprofila veselības aprūpes iestādēm, kas sniedz plaša spektra veselības aprūpes pakalpojumus vairāk kā 400 000 pacientu dažādās vietās visā Rīgā un Latvijā. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas un izcilo ārstu pieredzi, MFD pamatmērķis ir rūpēties par iedzīvotāju veselību, nodrošinot savlaicīgu slimību profilaksi, kā arī sniedzot efektīvus diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus.

Iepriekšējais raksts Nākošais raksts


Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16.panta otro daļu, SIA “Dziedniecība” nodarbinātām Ukrainas ārstniecības personām tiek nodrošināta ārstniecības personas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamā saziņa, proti – pēc pacienta pieprasījuma, kā arī vienojoties ar pacientu, pakalpojuma saņemšanas laikā tiek nodrošināta ārstniecības persona, kura var nodrošināt saziņu valsts valodā.