Ieteikumi pacientiem ar arteriālo hipertoniju

Publicēts: 13 05 2009

Ieteikumi pacientiem ar arteriālo hipertoniju

Jums konstatēts paaugstināts arteriālais asinsspiediens. Nesatraucieties! Hipertonija ir visizplatītākā liksta, ar kuru sastopas aptuveni katrs desmitais pieaugušais. Gadiem ejot, šī slimība, bieži vien bez jūtamām izmaiņām, bojā sirdi un asinsvadus. Ja slimība netiek savlaicīgi un kvalificēti ārstēta, dažkārt to atklāj tikai vienlaicīgi ar infarktu, stenokardiju un sirds muskuļa vājumu ar sekojošu sirds nepietiekamību, insultu, aklumu, nieru nepietiekamību, artēriju aizsprostojumu.

Mūsdienās, par laimi, ir radītas zāles, ar kuru palīdzību augsto asinsspiedienu var viegli pazemināt un ilgstoši noturēt vēlamajā līmenī. Tas sniegs Jums iespēju turpināt pilnvērtīgu dzīvi, tomēr dažas lietas Jūsu dzīves stilā var izrādīties nevēlamas.

Sniegtā informācija nekādā ziņā nav jāuztver kā pašārstēšanās rokasgrāmata un neaicina mainīt tieši Jums paredzētās ārsta rekomendācijas. Tās mērķis - sniegt priekšstatu par saslimšanu, kā arī iepazīstināt ar iespējamām slimības sekām un to novēršanas ceļiem.

Atcerieties - izpratne par to, kas ar Jums notiek, ir pirmais solis uz veiksmīgu ārstēšanu.

Kas ir arteriālā hipertonija

Ar vārdu hipertonija apzīmē stabili paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu. Paaugstināts arteriālais spiediens rodas sašaurinoties artērijām un/vai to mazākajiem atzariem - arteriolām. Artērijas ir galvenās transporta maģistrāles, pa kurām asinis nokļūst visos organisma audos. Dažiem cilvēkiem arteriolas bieži vien ir sašaurinātas spazmas dēļ, taču vēlāk to caurteces ceļš tā arī paliek nemainīgi sašaurināts sakarā ar sieniņu sabiezējumu. Lai asins straume spētu pārvarēt šos sašaurinājumus, sirdij jāstrādā pastiprināti - lai izsviestu asinsritē lielāku asins daudzumu. Likumsakarīgi, ka tādiem cilvēkiem attīstās hipertonija.

Jo šaurāka upes gultne, jo ātrāka straume.
Pie augsta arteriālā spiediena artēriju sieniņas ir nospriegotas.

Ļoti reti, aptuveni vienam no desmit pacientiem, paaugstinātā asinsspiediena cēlonis ir kāda orgāna bojājums. Šajos gadījumos runā par sekundāru jeb simptomātisku hipertoniju. Vairākumā gadījumu (aptuveni 90% pacientu) var runāt par tā saucamo primāro jeb esenciālo hipertoniju. Neskatoties uz to, ka paaugstināta spiediena cēlonis šiem pacientiem līdz galam nav skaidrs, nav šaubu par to, ka neārstēta hipertonija - tas ir nopietns drauds veselībai. Biežākie hipertonijas sarežģījumi ir tādu dzīvībai svarīgu orgānu, kā sirds, galvas smadzeņu un nieru bojājumi.

Tāda ir problēmas skumjā puse. Priecē, ka šodien ārsta rīcībā ir pietiekami daudz efektīgu līdzekļu asinsspiediena pazemināšanai un iespējamo sarežģījumu novēršanai. Tāpēc Jūsu galvenais uzdevums - rūpīgi sekot visiem ārsta ieteikumiem.

Iegaumējiet!

1. Katram desmitajam pieaugušajam cilvēkam ir paaugstināts arteriālais asinsspiediens.
2. Tikai puse cilvēku, kam ir paaugstināts spiediens, zina par to. Daudzi izvairās apmeklēt ārstu, lai gan vienīgā iespēja savlaicīgi atklāt hipertoniju - regulāri mērīt arteriālo spiedienu.
3. Tikai puse pacientu, kam atrasts paaugstināts arteriālais spiediens, saņem nepieciešamo ārstēšanu. Dažiem pacientiem slimība konstatēta jau sen - kad vēl nebija tik daudz ļoti efektīgu un labi panesamu medikamentu augsta spiediena pazemināšanai, un viņi nezina par to esamību līdz šai dienai. Vēl citi pacienti nav informēti par to, ka laba pašsajūta pie pastāvīgi paaugstināta spiediena nedrīkstētu būt par iemeslu, lai atteiktos no ārstēšanās, jo neārstēta hipertonija vienmēr ir kā mīna ar laika degli.
4. Tikai puse pacientu patiešām ievēro ārsta norādījumus. Daudzi pacienti patvaļīgi pārtrauc izrakstīto zāļu lietošanu, kas bieži izsauc slimības paasināšanos. Vēl citi neievēro noteiktās devas vai medikamenta lietošanas biežumu, kas arī nav pieļaujams.

Ja konstatēta hipertonija - slimība, ar kuru turpmāk būs jāsadzīvo. Kas noteikti jāzina?

Ko nozīmē arteriālā spiediena mērīšanas skaitļi?

Mērot arteriālo asinsspiedienu tiek noteikts spēks, ar kuru asins plūsma sirds darbības rezultātā iedarbojas uz artēriju sieniņām. Katrā sirds saraušanās reizē (apmēram 70 reizes minūtē) notiek asiņu izsviešana no sirds un spiediens artērijās paaugstinās. Katru reizi, kad sirds starp sitieniem atslābst, spiediens artērijās pazeminās. Izmērītais spiediens tiek pierakstīts ar diviem skaitļiem, piemēram, 140 un 90. Pirmais skaitlis apzīmē sistolisko spiedienu. Tas atspoguļo spiediena lielumu artērijās, kas rodas sirdij saraujoties un izsviežot asinis asinsrites sistēmas arteriālajā daļā. Otrs skaitlis raksturo diastolisko spiedienu artērijās sirds atslābināšanās mirklī, kura laikā notiek sirds piepildīšanās ar asinīm pirms nākošās saraušanās.

Tātad - katram cilvēkam ir arteriālais spiediens. Dažreiz arī veselam cilvēkam var būt paaugstināts arteriālais asinsspiediens.

Arteriālais asinsspiediens - tas ir mainīgs lielums, uz kuru iedarbojas daudzi faktori. Zemāks arteriālais spiediens ir miegā vai tad, kad Jūs vienkārši guliet, bet paaugstinās, ja uzceļaties. Fiziska slodze un satraukumi parasti izsauc īslaicīgu spiediena paaugstināšanos, bet atpūta un miera stāvoklis to atkal normalizē.

Veselam cilvēkam normāli darbojas regulējošās sistēmas, tāpēc spiediens nepārsniedz normālās robežas. Taču, ja šo sistēmu darbība ir traucēta, spiediens, sākumā periodiski, bet vēlāk pastāvīgi pārsniedz normālos rādītājus. Tad pienācis laiks aktīvi darboties ārstam.

Kas ir normāls asinsspiediens?

Arteriālā spiediena rādītāji ievērojami mainās atkarībā no dzimuma, vecuma, ārējiem apstākļiem. Tas nozīmē, ka nepastāv normāls asinsspiediens, kas būtu vienāds visās situācijās un visiem cilvēkiem. Kad ārsts runā par Jūsu asinsspiediena pieļaujamām normas robežām, viņš ņem vērā Jūsu vecumu un dzimumu, kā arī Jūsu dzīves un darba apstākļus.

Parasti ārsts nozīmē ārstēšanu, ja diastoliskais spiediens atkārtotos mērījumos pārsniedz atzīmi 90.

Kāpēc tieši man ir paaugstināts spiediens un vai tas būs ilgstoši?

Šodien neviens nevar sniegt izsmeļošu atbildi uz šo jautājumu. Hipertonijas attīstības riskam praktiski pakļauts ikviens cilvēks, neatkarīgi no dzimuma un vecuma. Hipertonijas attīstība vairāk iespējama nervoziem, trauksmainiem vai vienkārši emocionāliem cilvēkiem. Dažkārt asinsspiediena paaugstināšanās iemesls var būt dažādu medikamentu, piemēram, pretapaugļošanās tablešu, lietošana. Arī ar gadiem spiedienam ir tendence paaugstināties. Taču tas pārāk paviršs skatījums uz problēmu. Vairākumam pacientu tā arī neizdodas noteikt iemeslu, kuru novēršot varētu spiedienu normalizēt.

Tātad, ja ārsts konstatējis Jums hipertoniju, neapšaubiet to. Ja Jūsu spiediens atkārtoti mērot nemainīgi ir paaugstināts, tad hipertonijas diagnoze ir pilnīgi pamatota. Hipertonija ir hroniska saslimšana, to nevar izārstēt līdzīgi kā infekcijas slimību.

Pierodiet pie domas, ka ar hipertoniju Jums būs jāsadzīvo.

Vai ir pamats bažām, ja Jums konstatēta hipertonija, bet pašsajūta laba?

Pilnīgi droši zināms, ka hipertonija ir galvenais insulta un sirds išēmiskās slimības attīstības cēlonis. Ar to domāta nekoriģēta, tas ir, neārstēta vai nepietiekami ārstēta hipertonija. Pacientiem ar neārstētu hipertoniju ir daudz augstāks priekšlaicīgās nāves risks nekā hipertonijas slimniekiem, kas ārstējas regulāri.

Miokarda infarkta slimniekiem 68 gadījumos no 100, bet insulta slimniekiem 75 gadījumos no 100 tika atrasts paaugstināts arteriālais spiediens, kurš parasti nebija ārstēts vai arī ārstēts nepietiekami.

Atcerieties! Neārstēta hipertonija saīsina Jūsu dzīvi.

Daudzi cilvēki, kuri slimo ar hipertoniju, pirmajos gados neko nejūt, bet dažreiz nejūt ļoti ilgi. Tomēr ir situācijas, kad pacienti ignorē tādas nepatīkamas sajūtas kā sāpes pakausī, periodisks elpas trūkums, galvas reiboņi, nogurums un nespēks. Veltīgi, jo šīs pazīmes bieži vien liecina tieši par spiediena paaugstināšanos. Jums jāpiegriež vērība arī tādām sava rakstura izmaiņām kā viegla aizkaitināmība, nervozitāte, biežas garastāvokļa maiņas. Neārstēta hipertonija uzliek cilvēka psihei noteiktu zīmogu. Ārstiem ir termins „hipertonisks raksturs”, ar kuru saprot aizkaitināmību, nesavaldību, pārmērīgu stūrgalvību, mētāšanos no vienas galējības otrā. Ilgstoši nediagnosticēts un neārstēts spiediens noved pie tā, ka asinsvados, bet vēlāk arī tādos dzīvībai svarīgos orgānos kā sirdī, nierēs, galvas smadzenēs, notiek neatgriezeniskas izmaiņas. Tāpēc pēkšņa negaidīta sirdslēkme pacientam un viņa tuviniekiem bieži vien ir sekas nepietiekamai slimnieka medicīniskai aprūpei. Tātad – nediagnosticēta hipertonija var nemanot nogalināt cilvēkus, kas izvairās apmeklēt ārstu.

Kļūdains ir uzskats, ka asinsspiedienu nepieciešams pazemināt tikai gadījumos, ja tas ir ievērojami augsts un pasliktinājusies pašsajūta.

Kas ietekmē arteriālo spiedienu?

Sirds – asinsvadu sistēmas shēma:

• Saraujoties labajai sirds pusei asinis tiek izsviestas plaušu asinsvados, kur tās tiek atbrīvotas no ogļskābās gāzes un piesātinātas ar skābekli.

• Ar skābekli bagātinātās asinis pēc tam nonāk kreisajā sirds pusē un, sirdij saraujoties, ieplūst artērijās un tiek aizvadītas pa visu organismu.

• Ejot cauri kuņģim un zarnām, asinis saņem barības vielas.

• Tālāk asinis iet cauri aknām un nierēm, kur barības vielas tiek pārstrādātas, bet pārpalikumi un pārstrādes produkti izvadīti.

• Tālāk asinis pa vēnām nonāk labajā sirds pusē. Cikls atkārtojas.

Nosacīti sirds - asinsvadu sistēmu var iztēloties kā krānu un cisternu, kas savienoti ar caurulēm. Turklāt, lai saprastu, no kā atkarīgs arteriālais spiediens, iztēlojieties, ka krāns pilda sirds funkcijas, caurule ir artērija, bet cisterna – organisms ar asinīm. Tātad:

• ja Jūs pilnībā atvērsiet krānu, spiediens caurulē paaugstināsies;

• ja Jūs samazināsiet caurules caurplūdi, spiediens paaugstināsies;

• ja Jūs cisternā palielināsiet šķidruma daudzumu, tad šķidruma daudzums, kas iet pa cauruļvadu, palielināsies, un spiediens sistēmā arī paaugstināsies.

Līdzīgas situācijas var rasties arī cilvēka organismā. Piemēram, sirdij slodze palielinās smēķējot vai liekā svara gadījumos. Artēriju sašaurināšanās iemesls ir to spazma, sieniņu sabiezējums vai artēriju caurlaidības samazināšanās aterosklerotisko plāksnīšu dēļ. Organismā cirkulējošā šķidruma palielināšanās notiek sakarā ar pārmērīgu sāls un šķidruma lietošanu.

Kas notiek, ja neārstē hipertoniju?

Jo augstāks arteriālais spiediens, jo smagāk sirdij jāstrādā, lai uzturētu normālu asins cirkulāciju. Tāpēc, ja hipertonija netiek ārstēta, sākumā sirds sieniņas sabiezē jeb hipertrofējas un paaugstinās risks, ka sirds strādās ar pārsitieniem. Vēlāk sirds sieniņas kļūst plānākas un rodas traucējumi audu un pašas sirds apgādē ar asinīm, parādās elpas trūkums, nogurums, tūskas uz kājām. Šīs pazīmes bieži vien liecina par sirds nepietiekamības attīstību, kas nozīmē, ka sirds nespēj normāli pildīt savu sūkņa funkciju. Augsts asinsspiediens paātrina procesu, ko pazīstam ar nosaukumu „ateroskleroze” un ar ko apzīmējam tauku noslāņošanos uz artēriju un arteriolu sieniņām. Tas savukārt noved pie to sacietēšanas, sabiezējuma, un asinsvadu caurteces pasliktināšanās. Ja tiek bojātas vainagartērijas, kas apgādā sirdi ar asinīm, attīstās stenokardija. Procesam progresējot, viena no artērijām var tikt nosprostota pilnībā – tad daļa sirds muskuļa pārstāj saņemt asinis un attīstās miokarda infarkts. Ateroskleroze var bojāt jebkuru arteriālās asinsrites rajonu. Ja slimniekam ar hipertoniju bojāti smadzeņu asinsvadi, tad pastāv ļoti augsta iespēja, ka attīstīsies smadzeņu insults, pie kura tiek traucētas kustību un runas spējas, atmiņa. Ja bojāti asinsvadi acīs, nierēs un apakšējās ekstremitātēs, pastāv ļoti augsts risks, ka attīstīsies aklums, nieru nepietiekamība un obliterējošā ateroskleroze jeb mijklibošana.

Ar ko sākt?

Priecē, ka hipertonija ir slimība, pie kuras Jūs pats spējat sev būtiski palīdzēt. Zināmi daudzi faktori, kuru novēršana var samazināt risku, ka attīstīsies sirds – asinsvadu slimību sarežģījumi. Tie ir tā saucamie riska faktori. Ārsta uzdevums – noteikt Jūsu riska faktoru kopumu un dot ieteikumus to novēršanai.

Išēmiskās slimības attīstības riska faktori

Paaugstināts asinsspiediens ir išēmiskās slimības attīstības galvenais riska faktors, kam par iemeslu ir artēriju aterosklerotiskais bojājums. Hipertonija un ateroskleroze ir cieši saistītas un viena otru pastiprināti ietekmē. Tāpēc mūsdienīga hipertoniskās slimības pacientu ārstēšana ietver ne tikai arteriālā spiediena normalizāciju, bet obligāti tiek virzīta uz riska faktoru novēršanu, pirmkārt cenšoties novērst aterosklerozes attīstību. Laimīgā kārtā daži riska faktori, un to ir vairākums, ir iegūti. Tā kā ar tiem var cīnīties, tos sauc par modificējamiem jeb izmaināmiem. Citi ir iedzimti vai iegūti, bet, tā kā tos nevar izmainīt, tos sauc par nemodificējamiem jeb neizmaināmiem.

Iegūtie (izmaināmie) riska faktori

- smēķēšana
- aptaukošanās
- augsts holesterīna līmenis
- augsts asinsspiediens
- stresa situācijas
- mazkustīgs dzīvesveids

Neizmaināmie riska faktori

- ģimenē konstatētas sirds-asinsvadu slimības un insulīnneatkarīgais cukura diabēts
- vīriešu dzimums
- cilvēki gados
- fizioloģiska un ķirurģiska postmenopauze sievietēm

No sniegtās informācijas nevajag secināt, ka, ja Jūs esat vīrietis padzīvojušā vecumā un Jūsu radinieki ir slimojuši ar sirds išēmisko slimību, tad Jums noteikti lemts slimot ar sirds išēmisko slimību. Tomēr Jūs piederat pie augsta riska grupas, tāpēc Jums sevišķi rūpīgi jāizvairās papildus pievienot jaunus riska faktorus.

Smēķēšana

Nikotīns, ieelpots ar cigarešu dūmiem, uz Jūsu organismu iedarbojas patiesi nāvējoši. Nikotīna iedarbībā paātrinās sirdsdarbība un notiek asinsvadu spazma, kas mijiedarbībā būtiski apgrūtina sirds darbību. Smēķēšana ievērojami paaugstina arī aterosklerozes risku. Smēķējošie slimnieki divas reizes biežāk nekā nesmēķētāji mirst no sirds – asinsvadu slimību sarežģījumiem. Ja ņem vērā arī to, ka smēķēšana palielina risku saslimt ar plaušu un urīnpūšļa vēzi, obstruktīvām plaušu saslimšanām, čūlas slimību, perifēro artēriju bojājumiem – vai Jums nešķiet, ka no smēķēšanas vajadzētu atteikties nekavējoši?

Taču, ilgstoši smēķējot, izveidojas fiziska un psiholoģiska atkarība, tāpēc Jums var rasties zināmas problēmas, kad mēģināsiet atteikties no smēķēšanas. Šo problēmu risināšanai būs nepieciešama speciālista konsultācija. Taču ir viens ieteikums, kas noteikti jāievēro: pārtraukt smēķēšanu vajag uzreiz, momentāni, jo pieredze rāda, ka visi mēģinājumi pārtraukt smēķēšanu pakāpeniski ir lemti neveiksmei. Pārtraucot smēķēšanu, sākumposmā izvairieties no saspringtām situācijām, neformālām pasēdēšanām kopā ar kaislīgiem smēķētājiem. Izvairieties garlaikoties. Centieties aktīvi nodarbināt savu galvu un sevišķi rokas.

Sekojiet savam svaram!

Diemžēl, lielākā daļa no mums pārmērīgi aizraujas ar ēšanu. Rezultātā vairāk nekā pusei cilvēku 45 gadu vecumā un vecākiem ir pārmērīga ķermeņa masa. Vissvarīgākā nozīme ir trim sekojošiem šīs problēmas aspektiem.

Pirmais: pārāk liels apēstās barības daudzums. Palielinoties ķermeņa masai, palielinās arteriālais spiediens, kas, vienlaicīgi ar to, ka jāapgādā ar asinīm pieaugusī ķermeņa masa, liek sirdij strādāt ar paaugstinātu slodzi. Tas nozīmē, ka ķermeņa masas samazināšanai būs būtiska nozīme asinsspiediena pazemināšanā.

Otrais: uzņemto tauku daudzums. Ar ēdienu uzņemtie tauki, sevišķi dzīvnieku izcelsmes, var kļūt par paaugstināta holesterīna līmeņa cēloni. Holesterīns ir svarīgs organisma normālas funkcionēšanas komponents, taču, paaugstinoties tā līmenim, strauji pieaug aterosklerozes un sirds išēmiskās slimības attīstības risks. Ārsts noteiks nepieciešamos pasākumus holesterīna līmeņa kontrolei. Taču universāli derīgs ir šāds padoms: ierobežojiet savā ēdienkartē taukus, gaļas produktus, izvairieties lietot ceptus ēdienus. Dodiet priekšroku piena un augu produktiem ar pazeminātu tauku saturu.

Trešais: nepieciešams ierobežot sāls lietošanu, jo tā veicina šķidruma aizturi organismā. Ja Jūs vēlaties mainīt ēdiena garšu, sāls vietā izmantojiet piparus, citrona sulu vai garšvielas.

Ķermeņa masas kontroles problēmas pamatā ir nepieciešamība ievērot līdzsvaru starp izlietoto enerģiju un enerģiju, ko saņemat ar uzturu. Ja saņemtās enerģijas daudzums pārsniedz tās patēriņu, tad pārpalikums uzkrājas tauku nogulsnējumu veidā. Tātad, lai noturētu normālu ķermeņa masu, nepieciešams ievērot ēšanas režīmu, kas nodrošina reālo enerģijas patēriņu.

Ja Jūs ievērosiet, ka pieņematies svarā, Jums ir divas iespējas: pirmā – samazināt uzņemtās barības kaloritāti; otrā – paaugstināt patērētās enerģijas daudzumu. Vislabākie rezultāti būs, ja apvienosiet abas metodes.

Sabalansēta diēta nenozīmē dzīvot badā

Sabalansēta diēta – tā vispirms ir mērenība un veselais saprāts. Atcerieties, ka jāatturas no visādām neparastām un ekstremālām rekomendācijām, jo ar tām parasti saņem barības vielām nabadzīgu un nepilnvērtīgu uzturu. Svara zudums, kas seko, parasti ir īslaicīgs un ātri atgriezenisks. Svarīgākie ieteikumi sabalansētam uzturam varētu būt šādi:

- dažādojiet savu ēdienkarti
- kontrolējiet ķermeņa masu
- izvairieties no trekniem ēdieniem
- izvairieties no saldiem ēdieniem
- samaziniet patērētās sāls daudzumu
- dodiet priekšroku saknēm, augļiem, šķiedrvielām un rupja maluma maizei, liesai gaļai, zivīm
- ierobežojiet alkohola lietošanu, kurš ne tikai paaugstina asinsspiedienu, bet ir arī ļoti liela kaloriju daudzuma avots, kas padziļinās Jūsu jau tā sarežģīto liekās ķermeņa masas problēmu.

Ja Jūs būsiet pacietīgi un mērķtiecīgi savā rīcībā, tad pakāpeniski, taču pavisam noteikti, sasniegsiet vēlamo ķermeņa masu.

Vingrinājumi

Regulāri fiziski vingrinājumi ir ļoti noderīgi. Tie normalizē ķermeņa masu, uztur labā formā sirds – asinsvadu sistēmu, veicina holesterīna līmeņa pazemināšanos, stimulē vielmaiņas procesus, veicinot šlakvielu izvadīšanu no organisma. Vingrinājumus vēlams veikt regulāri (ne mazāk kā trīs reizes nedēļā), 30 – 45 minūšu garumā. Un runa nebūt nav par mokošiem fiziskiem vingrinājumiem, bet gan par ierastajām slodzēm – pastaigu kājām, peldēšanu, braukšanu ar velosipēdu un pat strādāšanu dārzā.

Dažreiz vienlaicīgi ar fiziskajām aktivitātēm ārsts Jums var ieteikt tā saucamos relaksācijas periodus vai vienkārši atpūtu. Ar to saprotam lasīšanu, mūzikas klausīšanos, papildus miegu dienā u.c. Taču tas nenozīmē, ka Jums ir iemesls uzskatīt sevi par invalīdu un atslābināties bezgalīgi.

Stress

Stress ir 20. gadsimta lāsts, un tieši stress ir vainojams lielākajā daļā mūsu šodienas veselības problēmu. Taču stress nav viennozīmīgi tikai slikts. Tas aktivizē un uzlabo cilvēka intelektuālās un psiho – emocionālās spējas, kas nepieciešamas panākumu gūšanai un virzībai uz priekšu. Taču pret stresu jāizturas adekvāti. Tipiskas ir situācijas, kad cilvēki stresa situācijās sāk vairāk smēķēt, lietot alkoholu, bet dažkārt arī pārēsties. Šīs darbības noved pie pretēja rezultāta un padziļina nestabilitātes stāvokli. Tāpēc vēlreiz der atcerēties par fiziskajiem vingrinājumiem, kas ir labākais līdzeklis pret stresu.

Tātad, ja Jums ir konstatēta hipertonija, nav iemesla atteikties no normālas aktīvas dzīves. Nav iemesla būt nomāktam un pat nopietni satrauktam. Ja Jūs esat gudrs un tālredzīgs, tad noteikti ievērosiet ārsta ieteikumus tā saucamajā medikamentozajā ārstēšanā. Ja pēc dažu nedēļu (parasti 6 – 8) diētas ievērošanas, fizkultūras nodarbībām, ķermeņa masas samazināšanas, sāls un šķidruma lietošanas samazināšanas, kā arī atteikšanās no smēķēšanas un alkohola, Jūsu spiediena līmenis joprojām būs paaugstināts, tad pienācis laiks padomāt par medikamentu lietošanu. Uzskatiet to par parastu lietu savas veselības ikdienišķajā aizsardzībā.

Kā ārstē arteriālo hipertoniju?

Šodien tam grūti noticēt, taču vēl pavisam nesen daudzi, pat ārsti, uzskatīja, ka paaugstinātu arteriālo spiedienu, ja nav nekādas klīniskās izpausmes, ārstēt nav nepieciešams. Tagad, novērojot daudzus tūkstošus slimnieku ar hipertonisko slimību, iegūta pieredze, kas pierāda, ka jāārstē pilnīgi visi slimnieki ar paaugstinātu arteriālo spiedienu. Augsta spiediena normalizācija var attālināt vai pat novērst nopietnas saslimšanas. Līdz 90. gadu sākumam arteriālo hipertoniju uzskatīja vienīgi par arteriālā spiediena pazemināšanas problēmu. Šodien hipertoniju jāizskata un jāārstē vienotā kompleksā ar sirds – asinsvadu saslimšanu riska faktoriem. Ņemot vērā hipertonijas ārstēšanas sasniegumus un, izprotot hipertonijas iespējamās sekas, nav attaisnojama pacientu nevērīga izturēšanās pret savu saslimšanu.

Kādus izmeklējumus nepieciešams veikt pirms ārstēšanās uzsākšanas?

Jums konstatēta hipertonija. Cik dziļi ir Jūsu slimības cēloņi? Aptuveni 5-10% slimnieku paaugstināta arteriālā spiediena iemesls ir saslimšanas, kuras izārstējot arī spiediens stabili normalizējas. Te galvenokārt ietilpst virsnieru audzēji, nieru artēriju sašaurinājumi un nieru saslimšanas. Šīs saslimšanas parasti sastop pacientiem līdz 40 gadu vecumam un tām ir pietiekami izteikta klīniskā aina. Šajos nedaudzajos gadījumos tiešām nepieciešama vesela rinda sarežģītu un dārgu izmeklējumu. Vai arī Jums nepieciešams veikt sarežģītus diagnostiskus izmeklējumus, izlems ārsts. Taču parastākie izmeklējumi ir sekojoši: elektrokardiogrāfija, acs dibena asinsvadu apskate, urīna un asins analīzes.

Kā jau minēts, augstu asinsspiedienu var pazemināt bez zālēm, sevišķi pacientiem ar palielinātu ķermeņa masu, kaislīgiem smēķētājiem un alkohola cienītājiem. Taču šie gadījumi ir reti un drīzāk jāuzskata par laimīgu izņēmumu, jo vairākumam pacientu nepieciešama medikamentoza ārstēšana. Eksistē ļoti daudz preparātu, kas pazemina paaugstinātu arteriālo spiedienu. Mūsdienīgos medikamentus hipertonijas ārstēšanai varētu sadalīt sekojošās grupās:

1. urīndzenošie jeb diurētiķi veicina organismā cirkulējošā šķidruma daudzuma samazināšanos. Šīs grupas preparāti izvada lieko šķidrumu. Ja pacientam nav cukura diabēts vai podagra, tad bieži vien tieši ar šiem medikamentiem uzsāk hipertonijas ārstēšanu. Šos medikamentus ražo ar dažādiem nosaukumiem, taču to pamatsastāvā gandrīz vienmēr ir tiazīdi. Tie pazemina asinsspiedienu, veicinot sāļu un ūdens izdalīšanos ar urīnu.
2. beta – adrenoblokatori samazina sirds darbu un tādā veidā samazina šim darbam nepieciešamo enerģijas patēriņu; šīs grupas preparāti it kā „piegriež krānu un samazina asins izsviešanu vadā”.
3. kalcija antagonisti darbojas kā asinsvadus paplašinošie līdzekļi, tas ir, palielina artēriju diametru un panāk efektu, līdzīgu „esošā vada aizvietošanai ar lielāka diametra vadu”.
4. inhibitori dod tādu pašu rezultātu un efektu kā kalcija antagonisti, taču tiem ir cits darbības mehānisms; šie preparāti neļauj veidoties angiotenzīnam, kas izsauc asinsvadu spazmu, tādējādi atvieglojot sirdij darbu.

Kā preparāti ietekmē slimnieka pašsajūtu?

Lielākā daļa slimnieku maldīgi uzskata, ka preparātu lietošana nekavējoties un būtiski ietekmēs viņu pašsajūtu. Visticamāk, ka sākumā Jūsu pašsajūtā nemainīsies nekas. Un tas bieži vien kļūst par iemeslu nepamatotam atteikumam ārstēties. Retos gadījumos pacientiem pēc medikamentu lietošanas var parādīties nespēks, galvassāpes, bieža urinēšana, kuņģa – zarnu darbības traucējumi, kas parasti izzūd pēc dažu dienu zāļu lietošanas, kuru laikā organisms adaptējas pret medikamentu. Ja tomēr nepatīkamās sajūtas neizzūd, griežaties pie ārsta. Tikai ārsts spēs noteikt, vai šīs parādības saistītas ar Jūsu slimību vai medikamentu lietošanu, un izlemt jautājumu par to, ko darīt tālāk. Nepārvērtējiet savas pašsajūtas pasliktināšanos sakarā ar zāļu lietošanu. Lielākā daļa mūsdienīgo preparātu ne tikai nepasliktina pašsajūtu, bet būtiski uzlabo pacienta dzīves kvalitāti, panākot pozitīvas izmaiņas tā fiziskajā un psiho – emocionālajā stāvoklī, paaugstinot sociālo aktivitāti un darbaspējas, neradot negatīvu ietekmi uz seksuālo sfēru.

Atcerieties! Neraugoties uz to, ka visi minētie preparāti aptuveni vienādi pazemina paaugstinātu arteriālo spiedienu, tikai ārsts (pēc iepriekšējas izmeklēšanas) no lielā medikamentu klāsta spēs izvēlēties tieši to, kas ne tikai pazeminās spiedienu, bet arī labvēlīgi iedarbosies uz Jūsu riska faktoriem, nepieļaujot jaunu rašanos un nepadarot vēl smagākus jau esošos. Izvēloties medikamentus, nekad nepaļaujaties uz ieteikumu, ka tas ļoti labi palīdzējis kādam draugam vai paziņam. Tas, kas ļoti labi palīdzējis vienam, var izrādīties neefektīvs vai pat kaitīgs citam. Jūs var ārstēt tikai ārsts, kuram ir priekšstats par Jūsu veselības kopējo ainu!

Kāpēc svarīgi stingri ievērot ārsta noteikto ārstēšanās režīmu?

Tātad, ārsts nozīmējis Jums zāles spiediena pazemināšanai. Ārsta noteiktais režīms jāievēro bez atkāpēm. Jūs jautāsiet – kāpēc?

Pirmkārt, Jums ne no kā nav jābaidās. Visā pasaulē miljoniem cilvēku ilgstoši, bet dažkārt pastāvīgi lieto tabletes spiediena pazemināšanai, saglabājot darbaspējas un aktīvu dzīvesveidu.

Otrkārt, nav šaubu par to, ka, regulāri lietojot pareizi izvēlētus medikamentus spiediena pazemināšanai, ievērojami samazinās tādu nopietnu hipertonijas komplikāciju kā insults un infarkts rašanās iespēja. Šeit vietā atgādināt, ka pacientiem ar paaugstinātu spiedienu, kuri nelieto medikamentus sakarā ar to, ka jūtas labi, šo sarežģījumu attīstības risks ir ļoti augsts.

Treškārt, nav atļauts pašam izmainīt medikamentu devas vai papildus, nekonsultējoties ar ārstu, lietot jebkādus citus preparātus, kuri, kā klofelīns vai beta – adrenoblokatori, pārtraucot lietošanu vai tikai samazinot devas, rada tā saukto atcelšanas vai rikošeta sindromu, kas izpaužas kā ievērojami paaugstināts spiediens un pašsajūtas pasliktināšanās; jebkuri divi medikamenti, lietojot vienlaicīgi, savstarpēji iedarbojas, un šīs savstarpējās iedarbības sekas var būt visdažādākās.

Pārlieciniet kontrolēt savu arteriālo spiedienu tos cilvēkus, kurus Jūs mīlat un kas jums dārgi!

 

MFD Veselības grupas Medicīniskā firma SIA „Dziedniecība” sāka savu vēsturi vairāk kā pirms 50 gadiem kā ambulatora veselības aprūpes iestāde. Uz šo brīdi MFD ir viena no lielākajām daudzprofila veselības aprūpes iestādēm, kas sniedz plaša spektra veselības aprūpes pakalpojumus vairāk kā 400 000 pacientu dažādās vietās visā Rīgā un Latvijā. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas un izcilo ārstu pieredzi, MFD pamatmērķis ir rūpēties par iedzīvotāju veselību, nodrošinot savlaicīgu slimību profilaksi, kā arī sniedzot efektīvus diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus.

← Iepriekšējais raksts Nākošais raksts →