Urīna analīze
Esi vesels! Seko mums:

Urīna analīze

Urīna analīžu rezultātus skaidrojošais ceļvedis.


Cilvēka ķermenī esošās asinis tiek izfiltrētas caur nierēm apmēram 2x stundā, radot ap 150 litriem pirmurīna dienā. 99% pirmurīna uzsūcas atpakaļ asinīs, atstājot 1,5 l urīna dienā.

                                     

   Urīna sastāvs.


Urīna analizēšana tiek pielietota kā novērošanas un/vai diagnosticējošā metode vairākām saslimšanām, piem.:

  • urīnceļu infekcijām;
  • nierakmeņiem;
  • dažādām nieru slimībām;
  • diabētam un paaugstinātam asins spiedienam (hipertensija u.c.)

Urīna analīzes tiek nozīmētas plašam pacientu lokam ar mērķi laicīgi pamanīt izmaiņas veselības stāvoklī, jo piem. paaugstināts olbaltuma un cukura (glikozes) līmenis ir konstatējams urīnā pirms cilvēks ir sajuties nevesels.

Analīžu rezultāti, slimību gadījumā, nenorāda precīzu saslimšanas cēloni, kā arī nenosaka vai saslimšana ir akūta vai hroniska. Tie papildina asins izmeklējumus un palīdz precīzāk noteikt vai apstiprināt pacientam uzstādāmo diagnozi.

Tā kā vairākas slimības, to sākuma stadijā, neuzrāda izmaiņas urīnā, rezultāti ar norādi „bez novirzes no normas” nenozīmē, ka pacients ir patiesi vesels.

Savukārt ārsta uzdevums ir izprast korelāciju starp pacienta slimības simptomiem, asins bioķīmisko analīzi, pilnu asins ainu un urīna izmeklējumu rezultātiem.


Pilnai urīna analīzei izdala 3 posmus:

1)       fizikālie parametri (krāsa, dzidrums, īpatnējais svars, pH);

2)       ķīmiskie parametri (formelementi, nitrītu tests, olbaltums, glikoze, ketoni, urobilinogēns, bilirubīns, Hb);

3)       mikroskopija (leikocīti, eritrocīti, epitēlijs, cilindri, gļotas, sāļi, baktērijas u.c.)


Fizikālie rādītāji

 

Krāsa

Norma:                                 vāji dzeltena līdz tumši dzeltena

Novirze:

bez krāsas

iemesls var būt ilglaicīga nieru slimība vai nekontrolēts diabēts

tumši dzeltens

cēlonis var būt dehidrācija

sarkanīgs

cēlonis var būt asinis urīnā

 

Krāsu ietekmē pārtika, medikamenti, slimības. Gaiša vai tumša nokrāsa norāda uz ūdens daudzumu urīnā – jo tumšāks, jo mazāk ūdens. Vitamīns B, kā uztura bagātinātājs, iekrāso urīnu koši dzeltenu. Daži medikamenti, bietes, rabarbari vai asinis iekrāso urīnu sarkanīgi brūnu.


Dzidrums

Norma:                                 dzidrs

Novirze:

dūmakains, duļķains

iemesls var būt baktērijas, asinis, sperma, raugs, kristāli, gļotas vai parazītu infekcija (piem. trihomonas)



Īpatnējais svars

Norma:                                 1.005–1.030


Novirze:

ļoti augsts

koncentrēts urīns un liecina par:

a)    ir lietots pārāk maz ūdens;

b)     ticis zaudēts pārāk daudz ūdens (caur vemšanu, svīšanu, caureju);

c)     urīnā ir cukurs vai olbaltums.

ļoti zems

atšķaidīts urīns, kas var rasties:

a)    dzerot par daudz šķidrumu;

b)    pie noteiktām nieru slimībām;

c)     lietojot diurētiķus;

d)    cēlonis var būt nekontrolēts diabēts vai badošanās.


Īpatnējais svars parāda vai nieres labi sabalansē ūdens daudzumu urīnā, t.i., izmeklējums nosaka, cik daudz vielu ir urīnā, papildus ūdenim. Jo augstāks rādītājs, jo koncentrētāks ir urīna izmeklējamais materiāls. Ja tiek dzerts daudz ūdens, nieres papildina urīnu ar ūdeni, samazinot urīna īpatnējo svaru. Ja ūdens tiek dzerts maz, nieres rada urīnu ar mazu ūdens daudzumu, kuram ir augsts īpatnējais svars.


pH

Norma:

4.8–7.4


Novirze:

augsts

var tikt konstatēts ja ir vemšana, nieru saslimšana, urīntrakta infekcijas un astma;

zems

pie plaušu slimībām, nekontrolēta diabēta, aspirīna pārdozēšanas, caurejas, atūdeņošanās, badošanās, alkohola pārdozēšanas, iedzerot etilēna glikolu (antifrīzu).


pH norāda cik skābs vai sārmains ir urīns. Urīna pH 4 ir stipri skābs, pH 7 ir neitrāls, pH 9 ir ļoti sārmains.

Urīna pH ietekmē medikamenti un pārtika – īpaši citrusaugļi un piena produkti (piem. lai izvairītos no noteiktu nierakmeņu veidošanās ārsts var norādīt, kāda veida pārtika jālieto, lai uzturētu urīnu skābu vai sārmainu).

 

Smarža

izmeklējumos netiek izdalīta kā atsevišķs parametrs.

Urīnam nav spēcīga smarža, bet dažas slimības, pārtika, vitamīni un antibiotikas var ietekmēt tā smaržu.


Novirze dažu saslimšanu gadījumā:

nepatīkama

var rasties E.coli baktērijas un urīntrakta infekciju ietekmē

salda, augļu

cēlonis var būt nekontrolēts diabēts vai badošanās

sīrupa

liecināt par to, ka ķermenis nešķel noteiktas aminoskābes

 

 

Ķīmiskie rādītāji


Formelementi

Norma:                                 <25/μL


Novirze:

virs 25/μL

urīnceļu vai nieru iekaisums.



Nitrītu tests

Norma:                                 negatīvs


Novirze:

pozitīvs

urīnceļu infekcija (baktērija, kura rada iekaisumu veido enzīmu, kas urīnceļu nitrātus pārveido nitrītos).

Vēlams papildus veikt urīna uzsējumu nosakot AB jūtību (t.i. kuras grupas antibiotikas var pielietot infekcijas ārstēšanā).



Olbaltums

Norma:                                 neatrod vai< 0,25 g/L


Novirze:

virs 0,25 g/L

nieru darbības traucējumi;

konstatēts

var nozīmēt: nieru bojājumus, infekciju, vēzi, augstu asins spiedienu, diabētu, sistēmisko sarkano vilkēdi vaiglomerulonefrītu (nieru kamoliņu iekaisumu);

var liecināt par: sirds mazspēju, leikēmiju, saindēšanos ar merkuriju vai dzīvsudrabu;

konstatēts grūtniecei

var leicināt par: sirds mazspēju, preeklampsija, eklampsija.

Urīnā olbaltums parasti netiek atrasts, savukārt drudzis, augsta slodze sportā un dažas nieru saslimšanas var būt par cēloni, tā klātbūtnei urīna analīžu rezultātos.


Glikoze

Norma:                

negatīvs

regulārā paraugā

0.06-0.83 mmol/L

24h paraugā


Novirze:

augsts

iemesli var būt: nekontrolēts diabēts, virsnieru dziedzeru darbības problēma, aknu bojājums, smadzeņu ievainojums, saindēšanās ar noteiktām vielām vai nieru saslimšana;

konstatēts

intravenozie šķidumu lietošana var radīt glikozi urīnā;

konstatēts grūtniecei

norma, ja kopumā grūtniece ir veselīga.

 

Glikoze ir cukura veids urīnā. Norma ir nekāds vai neliels apjoms glikozes urīnā, Ja asinīs cukura līmenis ir ļoti augsts, kā pie nekontrolēta diabēta, cukurs nokļūst urīnā.Glikozi var konstatēt arī nieru bijājumu vai slimību gadījumā.


Ketoni

Norma:                                 neatrod vai< 0,5 mmol/L


Novirze:

konstatēts

iemesli:

a)       diabētiskā ketoacidoze;

b)       nekontrolēts diabēts, alkoholisms, saindēšanās ar izopropanolu;

c)       diēta ar ļoti zemu ogļhidrātu daudzumu;

d)       badošanās vai ēšanas traucējumi (anoreksija, bulīmija);

konstatēts grūtniecei

norma, ja kopumā grūtniece ir veselīga.

 

Ketonvielas ir konstatējamas ūrīnā, ja netiek uzņemta pārtika 18h un ilgāk, iemesli var būt slimība, vemšana.

Diētas ar zemu cukura un ogļhidrātu līmeni, kā arī badošanās rada ketonvielas urīnā. Konstatējot ketonu, klātbūtni urīnā ļoti svarīgi ir noteikt cukura līmeni asinīs, lai izslēgtu cukura diabētu.


Urobilinogēns

Norma:                                 neatrod vai< 17μmol/L


Novirze:

paaugstināts

aknu slimības: ciroze, hepatīti, hematomas

pazemināts

nieru mazspēja vai bloķēta žults plūsma

 

Veidojas bilirubīna sabrukšanas rezultātā.

 

Bilirubīns

Norma:                                 neatrod vai< 17μmol/L


Novirze:

paaugstināts

aknu slimības (ciroze, hepatīti), hematomas audos vai hemolītiskā anēmija

paaugstināts jaundzimušam

var radīt smadzeņu bojājumus

pazemināts

nieru mazspēja vai bloķēta žults plūsma

 

Veidojas eritrocītu (sarkano asins ķermenīšu) sabrukšanas rezultātā. Paaugstināts bilirubīns iekrāso ādu un acu baltumus dzeltenus.

Ieteikums:neēst un nedzert 4h pirms analīžu nodošanas, lai iegūtu precīzākus rezultātus.

 

Eritrocīti,

Norma:                                 <10/μL


Novirze:

virs 10/μL

bijusi smaga fiziska piepūle; ir urīnceļu vai nieru bojājums.


 


 

Mikroskopija


Urīns

Norma:                                 neatrod : asinis, baktērijas, parazītus;

                                atrod: sāļus (dažreiz un nelielu skaitu).


Novirze:

Eritrocīti un leikocīti

Eritrocīti urīnā var rasties no:

-          urīnpūšļa vai nieru bojājumiem,

-          nierakmeņiem,

-          urīnceļu infekcijas,

-          nieru iekaisuma,

-          nieru vai urīnpūšļa audzēja,

-          sistēmiskām saslimšanām u.c.;


leikocīti urīnā var rasties no:

-          urīnceļu iekaisuma,

-          urīnpūšļa audzēja,

-          nieru iekaisuma,

-          sistēmiskām saslimšanām,

-          iekaisuma vagīnā vai zem priekšādiņas u.c..


Asinis šūnas urīnā normāli tiek atrastas nelielā daudzumā. Fiziska pārpūle (maratons) arī var būt par iemeslu asinīm urīnā.

Epitēlijs


būtiski palielināts epitēlija daudzums var norādīt uz iekaisumu urīnceļos vai nierēs.

Neliela epitēlija klātbūtne norāda - urīna paraugs nav tik tīrs, kā tam vajadzētu būt. Tas nenorāda uz medicīnisku problēmu, bet vairumā gadījumu, ārsts lūgs nodot jaunu urīna porciju atkārtotiem, precīzākiem izmeklējumiem.

Hialīnie cilindri

urīnā konstatēto cilindru veidi palīdz precīzāk noteikt nieru saslimšanas veidu, kā arī noteikt:

-          vai nieres tiek labi apasiņotas,

-          saindēšanos ar dzīvsudrabu,

-          sirds mazspēju,

-          bakteriālo infekciju.

Baktērijas

liecina par

-          urīnceļu infekciju,

-          kontamināciju,

-          nepareizi savāktu urīna porciju,

-          nesterilu trauku.

Gļotas

klātbūtne norāda uz urīnceļu infekciju.


Grūtniecei gļotas var būt urīnā, bet precīzākai rezultātu izvērtēšanai noteikti nepieciešama konsultācija ar ārstu.

Parazīti

nozīmē infekciju urīnceļos, biežākais ierosinātājs ir trihomonas.

Sāļi (kristāli)

liels skaits vai noteikta veida sāļu tipi var nozīmēt:

-          ir nierakmeņi;

-          bojātas nieres;

-          problēma ar pārtikas pārstrādi.

Daži medikamenti un urīntrakta infekcijas var palielināt kristālu skaitu.

Veselīgiem cilvēkiem urīnā ir daži kristāli.

Lai veiktu mikroskopisku uzmeklējumu urīna koncentrēto sedimentu uztriepj uz stikliņa un aplūko zem mikroskopa, lai novērotu asins šūnu, baktēriju, rauga šūnu, parazītu, epitēlijs un kristālu klātbūtni, kā arī noteiktu to daudzumu.