Jaunākās aktualitātes onkoloģijā

Publicēts: 26 09 1998

Jaunākās aktualitātes onkoloģijā

Diagnoze “vēzis” emocionāli uz slimniekiem parasti iedarbojas smagi, šai diagnozei tos ne tikai jāsagatavo, bet arī vispārīgos vilcienos jāiepazīstina ar sekojošo izmeklēšanu un ārstēšanu.

Pirms ķīmio vai staru terapijas uzsākšanas, obligāti jānosaka audzēja histoloģiskais tips. Vēlams arī noteikt fizikālo, bioķīmisko un rentgenoloģisko izmeklējumu rezultātus, lai pēc tam varētu spriest par veiktās ārstēšanas efektivitāti jeb neefektivitāti.

A. Saslimšanas stadija ar ļaundabīgo audzēju tiek noteikta audzēja klīnisko un morfoloģisko izmeklējumu rezultātā. Galvenais mērķis, nosakot audzēja stadiju, ir noteikt lokālos vai reģionāros bojājumu perēkļus, kurus pēc tam ārstē ķirurģiski vai ar staru terapiju, kā arī, lai noteiktu ķīmioterapijas ārstēšanas shēmu un, lai noteiktu prognozi.

B. Ķīmioterapijas mērķis - panākt pilnu remisiju audzēja attīstībā vai arī ar nelielām uzturošām ķīmioterapijas devām panākt iespējami ilgāku remisiju, vai arī, lai likvidētu organismā palikušās atsevišķās audzēja šūnas (metastāžu novēršanai).

C. Staru terapija tiek pielietota apmēram pusei visu onkoloģisko slimnieku kādā no ārstēšanas etapiem.

    1. radikālā - pie dažādām ādas audzēju formām, kad citi terapijas veidi nebūs nepieciešami;
    2. palliatīvā - kad tai būs neradikāls (piemēram, tikai sāpes noņemošs) efekts;
    3. kombinācijā ar citiem terapijas veidiem (piemēram, pēc ķirurģiskas operācijas vai kopā ar ķīmioterapiju).

D. Ķirurģiskā ārstēšana

    1. radikālā operācija, kad audzējs pilnībā tiek likvidēts no organisma;
    2. palliatīvā, kad tiek tikai atvieglots slimnieka stāvoklis vai dzīvībai draudošais stāvoklis.

Latvijā sievietes visvairāk slimo ar piena dziedzera un dzemdes kakliņa vēzi, vīrieši - ar kuņģa un plaušu vēzi.

  1. Piena dziedzera vēzis parasti attīstās uz labdabīga sabiezējuma (mastopātijas) fona, biežāk pēc menopauzes, retāk pirms menopauzes iestāšanās. Vēl jaunākām sievietēm ārstiem jāseko labdabīgo sabiezējumu cikliskām izmaiņām, tās liecina par procesa labdabīgumu. Atrodot sabiezējumu krūtī, jāizdara divpusējā mamogrāfija, kas ļauj diagnosticēt vēzi - apmēram 90% gadījumu. Ķirurģiskās ārstēšanas mērķis - audzēja radikāla izoperēšana un tā izplatības riska samazināšana. Piena dziedzera rezekcija ar limfadenektomiju tūliņ ir tikpat prognostiski efektīva, kā mastektomija. Nepieciešama papildus staru terapija. Metastāzes paduses limfmezglos - svarīgs prognostisks faktors, tad nepieciešama papildus ķīmioterapija. Ja audzēja šūnās atrasti estrogēnu receptori, nepieciešama papildus hormonu terapija - apmēram 2 gadi.
  2. Kuņģa vēzis - parasti adenokarcinoma. Latvijā kuņģa vēzis bieži vien tiek diagnosticēts vēlu, tāpēc ķirurģiskā ārstēšana efektīva tikai 40% gadījumos. Ķīmioterapija un staru terapija praktiski netiek pielietota (staru terapiju pielieto nelielam skaitam slimnieku ar kuņģa pašas augšdaļas vēzi).
  3. Dzemdes kakliņa vēzim - riska faktori:
    • daudzkārtējas dzemdības;
    • neskaitāmi dzimumpartneri;
    • cilvēku papilomas vīruss.

Šīs formas vēzi sākumstadijā var ārstēt ar sektoriālu biopsiju, pie lielākām stadijām lieto operāciju (dzemdes ekstirpāciju) ar sekojošu staru terapiju. Par pie neoperablām formām var pielietot staru terapiju, bet pie disiminētām jeb izkaisītām formām - ķīmioterapiju.

  1. Plaušu vēzis bieži saistīts ar smēķēšanu (smēķētāji slimo 30 reizes biežāk par nesmēķētājiem). Ārstēšanas taktika atkarīga no audzēja izplatības un histoloģiskā tipa. Sīkšūnu plaušu vēzis visbiežāk tiek ārstēts ar ķīmioterapiju, plakanšūnu vēzis - ar operāciju jeb staru terapiju, dziedzeršūnu plaušu vēzim jācenšas veikt radikālo operāciju. Uz reģionālām metastāzēm videnes limfmezglos lieto staru terapiju. Vēža izraisītos eksudatīvos pleirītus ārstē ar lokālo ķīmioterapiju (atsūcot eksudātu, tā vietā ievadot ķīmiopreparātu).



MFD Veselības grupas Medicīniskā firma SIA „Dziedniecība” sāka savu vēsturi vairāk kā pirms 50 gadiem kā ambulatora veselības aprūpes iestāde. Uz šo brīdi MFD ir viena no lielākajām daudzprofila veselības aprūpes iestādēm, kas sniedz plaša spektra veselības aprūpes pakalpojumus vairāk kā 400 000 pacientu dažādās vietās visā Rīgā un Latvijā. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas un izcilo ārstu pieredzi, MFD pamatmērķis ir rūpēties par iedzīvotāju veselību, nodrošinot savlaicīgu slimību profilaksi, kā arī sniedzot efektīvus diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus.

Iepriekšējais raksts Nākošais raksts


Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16.panta otro daļu, SIA “Dziedniecība” nodarbinātām Ukrainas ārstniecības personām tiek nodrošināta ārstniecības personas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamā saziņa, proti – pēc pacienta pieprasījuma, kā arī vienojoties ar pacientu, pakalpojuma saņemšanas laikā tiek nodrošināta ārstniecības persona, kura var nodrošināt saziņu valsts valodā.