Lietderīga informācija

Veselības aprūpes sistēmā, mūsdienās, ar vien svarīgāko un lielāko vietu, aizņem jautājums par cilvēka aprūpi mājās apstākļos. Tas ir nepieciešams, lai uzlabotu/atvieglotu ikdienas dzīves gaitas pacientiem atveseļošanās periodā kā arī palīdzētu pacientiem, kuriem ir nepieciešama ilgtermiņa aprūpe hroniskas slimības gadījumā.

Aprūpes mājās svarīgākais mērķis – informēt, apmācīt, uzlabot, atvieglot, iesaistīt veselības aprūpes veicināšanā tuviniekus.

Informatīvais materiāls veidos izpratni par sabiedrības – ģimenes – indivīda veselības aprūpes vispārējiem principiem primārajā veselības aprūpē ģimenes ārsta praksē un pacienta dzīves vietā. Viens no prioritārākajiem pakalpojumiem veselības aprūpē ir aprūpe mājās, kas nodrošina pieejamu, efektīvu un profesionālu aprūpi katram.

Pacientu tiesību likuma mērķis ir veicināt labvēlīgas attiecības starp pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, sekmējot pacienta aktīvu līdzdalību savas veselības aprūpē, kā arī nodrošināt viņam iespēju īstenot un aizstāvēt savas tiesības un intereses.

Cilvēka galvenais pienākums rūpēties par savu veselību!

Pacientiem un tuviniekiem jāņem vērā:

• rūpēties un būt atbildīgam par savu, savu tuvinieku un apgādībā esošo personu veselību;

• ievērot visus ar ārstēšanu un aprūpi saistītos ārstniecības personu norādījumus, ja pacients ir piekritis piedāvātajam ārstēšanas plānam;

• ārstēšanās laikā neveikt darbības, kas varētu kaitēt pacienta veselībai.

Veselības aprūpes process

Aprūpes process – tā ir sistemātiska problēmu risināšana, kuru veic, lai noteiktu, pasargātu un ārstētu aktuālas vai potenciālas veselības vai slimības radušās problēmas un celtu pacienta labklājību. Tas ir īpašs veids domāšanā un darbībā, kuru iespējams veikt mājas apstākļos.

Lai vieglāk saprastu veselības aprūpes procesa norisi, ir īpaši izdalīti aprūpes soļi kādā tā ir veicama. Aprūpes procesa pēctecība jāturpina visā aprūpes procesa garumā ievērojot visus aprūpes procesa posmus: novērtēšanu, aprūpes problēmas definēšanu, plānošanu, darbību un izvērtēšanu. Nepārtraukta novērtēšana sniedz iespēju saglabāt aprūpes procesa kopumu un uzskatāmi parāda sniegtās aprūpes efektivitāti/kvalitāti.

Ir svarīgi uzsākot aprūpi, veikt, pirmkārt, pacienta novērtēšanu - tā ir sistemātiska veselības datu apkopošana, lai noteiktu pacienta aktuālās un iespējamās veselības problēmas.

Mājām cilvēka dzīvē vienmēr ir bijusi īpaša nozīme. Pārkārtot dzīvojamo istabu par pacienta kopšanas telpu nav viegli, jo bieži vien aizmirst, ka pacienta kopšana var būt ilglaicīgs process.

Sākumā būtu jāpārdomā:

• kādā stāvoklī turpmāk būs pacients/tuvinieks, ģimenes loceklis (tikai gulošs vai varēs arī sēdēt, pārvietoties u. c.) un cik ilgi būs šāds stāvoklis;

• kāda ir pacienta/tuvinieka veselības prognoze, vai iespējama veselības uzlabošanās;

• vai veselības stāvoklis būs nemainīgs, vai gaidāma pasliktināšanās.

Par telpas iekārtojumu:

• vēlams atrasties gaišā telpā, ar labu skaņas izolāciju;

• istabas apgaismojumam vislabāk izmantot sienas lampas, jo spilgtā griestu lampa pacientam nav patīkama, kā arī jāizvairās no tiešo saules staru iedarbības;

• jāvēdina un jāuzkopj telpas vismaz 2 reizes dienā, vai pēc nepieciešamības (uzkopjot telpas neizmantot dezinfekcijas līdzekļus ar stipru aromātu)

• istabai jābūt mājīgai, lai pacients justos ērti, komfortabli, kā arī maksimāli piemērota pacienta kopšanai.

Komfortabla istabas temperatūra apmēram no +18+22C. Taču šeit vajadzētu vērtēt ļoti individuāli, ir cilvēki kam patīk siltāks gaiss, ir kam patīk vēsāks.

Svarīgi, pacientu labi sasedzot, telpas bieži vēdināt, bet jāievēro, ka nedrīkst pieļaut caurvēju!

Gulta – tā ir vissvarīgākā mēbele pacienta istabā, jo iespējams šeit pacients pavadīs ilgu laiku. Jāatceras, ka pacienta gulta nav tikai atpūtas vieta, bet arī vieta, kur viņš saņem ārstēšanu un aprūpi.

Izvērtējot pacienta gultas vietu jāņem vērā:

• gultai jāatrodas no caurvēja aizsargātā vietā;

• no gultas ir jābūt labi pārredzamai visai istabai;

• jāizvērtē skats pa logu no pacienta gultas;

• gultā pacientam jājūtas droši, un apkopjot, būtu ērta piekļuve pacientam

• gultai jābūt diez gan cietai;

• gultas augstumam jābūt tādam, lai tajā sēžot, kājas atbalstītos pret grīdu;

• jāizvairās no atsperēm un metāla sieta;

• sānu apmales – ja pastāv bīstamība, ka pacients var izkrist no gultas;

• gultas galu augstumam jābūt vismaz 40cm virs matrača.

Ne mazāk svarīga ir pacienta ķermeņa kopšana-higiēniskā aprūpe.

Tā ietver mazgāšanos, zobu tīrīšanu, matu mazgāšanu, mutes dobuma kā arī nagu kopšanu. Ķermeņa kopšanas biežums ir atkarīgs no pacienta ieradumiem, taču tas jāveic divas reizes dienā vai pēc nepieciešamības.

Ja pacients nespēj patstāvīgi veikt higiēnisko aprūpi, tas ir jāveic tuviniekiem vai aprūpētājiem, pielāgojoties pacientam. Ir ļoti būtiski reizi dienā veikt pacienta visa ķermeņa apskati.

Lai veicinātu pacientu veselību nepieciešams pareizs, sabalansēts uzturs, ko jālieto ik dienu. Ar uzturu saistītie aprūpes mērķi - ir nodrošināt pacientam nepieciešamo uzturvielu daudzumu organismā un drošu barības uzņemšanu:

• lietot daudzveidīgu uzturu, īpaši daudz uzņemt dārzeņus, augļus un pilngraudu produktus;

• saglabāt veselīgu ķermeņa svaru;

• izvēlēties produktus ar zemu tauku un holesterīna saturu;

• ierobežot vienkāršo cukuru (saldumu) patēriņu kā arī sāls lietošanu uzturā.

Ķermeņa svars – racionāla uztura galvenais pamatprincips pareizas attiecības uzturā atkarībā no dzimuma, vecuma, apkārtējās vides temperatūras, aktivitātēm un organisma funkcionālā stāvokļa. Ne mazāk svarīgi ir vitamīnu, ūdens un minerālvielu nozīme.

Pacienta dzīvībai svarīgo rādītāju kontrole ( vitālie rādītāji) tas nozīmē-asinsspiediena, pulsa, elpošanas un temperatūras mērījumu noteikšanu. Ļoti svarīgi un nozīmīgi to veikt katru dienu, ja nepieciešams, dienā vairākas reizes. Dzīvībai svarīgo rādītāju normas var atšķirties un svārstīties dažādu iemeslu dēļ, gan saslimšanas (piemēram, hipertensija), gan medikamentu vai citu faktoru ietekmē. Kontrolējot rādītājus ir jāņem vērā visi iespējamie faktori! Ja konstatējat novirzes no normas, pēc rādījumu veikšanas, ir nepieciešams sazināties ar ģimenes ārstu vai māsu, tālākai rīcībai.

Labākā prakse aprūpes nodrošināšanai mājās

1. Komunikācija un emocionālais atbalsts

Efektīva komunikācija un emocionālais atbalsts ir ļoti svarīgi mājas aprūpes aprūpē:

- Aktīvā klausīšanās: uzmanības pievēršana pacienta bažām un vajadzībām.

- Līdzjūtība: empātijas un sapratnes izrādīšana, lai veidotu uzticību.

- Atbalsts: ģimenes un draugu iesaistīšanas veicināšana, lai sniegtu papildu emocionālu atbalstu.

2. Mobilitāte un fiziskās aktivitātes

Mobilitātes un fizisko aktivitāšu veicināšana var novērst komplikācijas un uzlabot veselības stāvokli:

- Vingrinājumi: ietver drošus, ārsta apstiprinātus vingrinājumus, lai saglabātu spēku un kustīgumu.

- Adaptīvās ierīces: staiguļu, ratiņkrēslu vai citu palīglīdzekļu izmantošana neatkarības uzlabošanai.

3. Drošība un vide

Drošas un komfortablas vides radīšana ir ļoti svarīga pacienta labklājībai:

- Mājas modifikācijas: satvērēju, rampu un citu modifikāciju uzstādīšana, lai uzlabotu drošību.

- Telpas bez traucējumiem: tīras dzīvojamās zonas, lai novērstu kritienus.

- Sagatavotība ārkārtas situācijām: nodrošina vieglu piekļuvi ārkārtas kontaktiem un medicīniskajiem darbiniekiem.

Aprūpes nodrošināšana mājās ir līdzjūtīgs un efektīvs veids, kā atbalstīt pacientu veselību un labklājību. Koncentrējoties uz personalizētiem aprūpes plāniem, saglabājot augstus higiēnas standartus, nodrošinot pareizu uzturu, pārvaldot zāles un veicinot emocionālo atbalstu, aprūpētāji var radīt ievērojamu pozitīvu ietekmi. Drošas un atbalstošas mājas vides radīšana ir būtiska pacienta komfortam un atveseļošanai, tādējādi uzlabojot veselības stāvokli un uzlabojot dzīves kvalitāti.

Ja jums vai mīļotajam ir nepieciešami profesionāli mājas aprūpes pakalpojumi, apsveriet iespēju sazināties ar mūsu aprūpētāju komandu. Mēs esam apņēmušies nodrošināt augstākās kvalitātes aprūpi, kas pielāgota jūsu unikālajām vajadzībām. Sazinieties ar mums jau šodien, lai uzzinātu vairāk par mūsu visaptverošajiem mājas aprūpes pakalpojumiem.

Aprūpējot pacientus mājās var būt liels izaicinājums, jo nepieciešams izvērtēt teju katru detaļu pacienta dzīvē sākot ar pacienta veselības stāvokli, higiēnu līdz dzīvesvietas izvērtēšanai, un līdzcilvēku iesaistīšanos ārstēšanā un aprūpē. Lai precīzāk veiktu visas nepieciešamās darbības pacienta veselības stāvokļa uzlabošanai tās var pielāgot, piemēram, Virdžīnijas Hendersones teorijai par cilvēka pamatvajadzībām, jo tā precīzi sarindo cilvēka pamatvajadzības pēc prioritātēm, kas noder māsas, aprūpētāju vai tuvinieku mājas aprūpes praksē.

„Indivīdu un ģimeni viņa uzskata par vienību. Veselību viņa apraksta kā indivīda spējas darboties fizioloģiski patstāvīgi ar nepieciešamo spēku, gribu un zināšanām. Turpretim slimību viņa apraksta kā neatkarības zaudējumu. (Hendersone, 1966)”.

V.Hendersones 14 cilvēka pamatvajadzības:

1. elpo normāli
2. ēst un dzert pietiekami
3. izvadīt ķermenim nevajadzīgās vielas
4. kustēties un saglabāt ķermenim vēlamo pozu
5. gulēt un atpūsties
6. izvēlēties atbilstošu apģērbu
7. saglabāt ķermeņa temperatūru, piemēroti ģērbjoties vai mainot vidi
8. ievērot ķermeņa higiēnu un aizsargāt ādu no ievainojumiem
9. izvairīties no briesmām apkārtējā vidē un necensties ievainot citus
10. sadarboties ar citiem, paužot savas emocijas, vajadzības, bailes vai uzskatus
11. rīkoties saskaņā ar reliģisko pārliecību
12. strādā darbu, kurā var gūt panākumus un kas sniedz gandarījumu
13. piedalīties dažādās atpūtas aktivitātēs
14. mācīties, pētīt, atklāt vai apmierināt ziņkāri, tādejādi nodrošinot normālu attīstību un veselību, un izmantot visas veselības saglabāšanas iespējas.