Alerģija
Publicēts: 14 08 2011
Alerģija
Alerģija (no grieķu valodas - reakcija uz svešu) ir paaugstināta jutība pret organismā vai vidē esošām specifiskām vielām – alergēniem.
Pēdējo 20 gadu laikā alerģijas izplatība palielinājusies divas reizes. Tas saistīts ar daudziem faktoriem: ekoloģiskās situācijas pasliktināšanos, dzīvesveida un ēšanas paradumu maiņu, jaunu alergēnu parādīšanos, stresu, darba apstākļiem u.c.
Alerģija nav slimība, tā ir dažādu saslimšanu grupa, kuru pamatā ir kopējs patoloģisks process. Alerģiskās reakcijas rašanās pamatā galvenā loma ir cilvēka imūnajai sistēmai. Tieši imūnā sistēma aizsargā organismu no tam bīstamiem un svešiem elementiem. Imūnās sistēmas darbības mehānisms ir ļoti sarežģīts, bet tā pamatā ir antivielu ražošana cilvēka vai dzīvnieka asinīs kaitīgo elementu neitralizācijai.
Alerģijas gadījumā organisma sargs – imūnsistēma - acīmredzami pārkāpj pieļaujamās pašaizsardzības robežas. Pašas nekaitīgākās vielas imūnā sistēma uzskata par organismam bīstamām, un imunitāte sāk aizsargāties asi reaģējot uz jebkuru vielu. Tieši šo agresīvo imūnās sistēmas atbildi uz ārējās vides faktoriem (hiperjutīgumu) sauc par alerģiju, bet antigēnus, kas rada šādu neadekvātu organisma reakciju par alergēniem.
Alerģijas izpausmes ir dažādas, atkarībā no tā, kurš cilvēka orgāns visvairāk skarts (dažreiz alerģiskas reakcijas var kombinēties). Alerģisks acu bojājums – alerģisks konjunktivīts, alerģisks deguna gļotādas bojājums – alerģiskas iesnas (rinīts), alerģisks bronhu bojājums – bronhiālā astma, alerģisks ādas bojājums – nātrene.
Alerģija var parādīties jebkurā vecumā. Pirmajos dzīves gados slimības attīstību galvenokārt provocē pārtikas alergēni (govs piens, olas, zivis, graudaugi, augļi un dārzeņi oranžā un sarkanā krāsā), vecākiem bērniem un pieaugušajiem alerģiju parasti rada citi alergēni:
- mājsaimniecības (putekļi, mājas putekļu ērcītes);
- ziedputekšņi (augi un koki);
- mājdzīvnieku alergēni (vilna, ādas daļiņas, izdalījumi);
- sēnītes (pelējuma un rauga sēnītes);
- baktērijas (galvenokārt mikrobu izdalītie toksīni, piemēram, zelta stafilokoks).
Mājsaimniecības alergēni
Mājas putekļi sastāv no sēnītēm, augu šķiedrām, pārtikas daļiņām, insektu ekskrementiem, cilvēku un dzīvnieku ādas daļiņām (epidermas). Turklāt tajos iemājo arī ērcītes, kam piemīt ārkārtīgi spēcīgas alerģiskas īpašības (arī mirušām). Īpaši daudz šādu putekļu ar ērcītēm sakrājas mīkstajās mēbelēs, matračos, spilvenos, segās, pledos un paklājos.
Ziedputekšņi
Par alergēnu var būt sekojoši augi:
- koki un krūmi - bērzs, alksnis, lazda, ozols, kļava, papele, osis, goba un citi;
- graudzāles - timotiņš, auzene, skarene, kviešu zāle, ugunsgrēks, rudzi, griķi, kvieši un citi;
- nezāles - pienene, kaņepe, nātre, vērmele, gundega un citas.
Saskaņā ar šo augu ziedēšanas laiku iedala trīs alerģisko slimību saasināšanās periodus: pirmais – pavasarī, koku ziedēšanas laikā (aprīlis, maijs), otrais – vasarā, (putekšņi un graudaugi - jūnijs, jūlijs), trešais – rudenī (nezāļu putekšņi augusts- oktobris).
Dzīvnieku alergēni
Visbiežāk alerģiju rada suņu un kaķu ādas daļiņas, kā arī spalvas un vilna, ko izmanto mēbeļu un spilvenu pildījumiem. Tāpat var būt alerģiska reakcija arī uz dzīvnieku siekalām un urīnu. Īpaši bīstami ir kaķi, kā īsspalvaini, tā garspalvaini. Par biežāku alerģijas iemeslu kļūst kukaiņi – īpaši mājas putekļu ērcītes un tarakāni, nedaudz mazāk kodes, skudras u.c. kukaiņi.
Pārtikas alergēni
Neskatoties uz to, ka alerģija var attīstīties pret jebkuru pārtikas produktu, izplatītākie alergēni ir piens, olas, zivis, vēžveidīgie, soja, kvieši un rieksti, īpaši zemesrieksti.
Ir arī krusteniskā alerģija, kas ir vena alergēna sekas. Piemēram, cilvēks, kam ir alerģija pret zemesriekstiem, var kļūt alerģisks arī pret citiem pākšaugiem, tai skaitā zirņiem, sojas pupiņām, lēcām. Tāpat cilvēkiem, kam ir alerģija pret meloni, var ar laiku attīstīties alerģija pret gurķiem un ķirbi, kā arī, ja ir alerģija pret garnelēm, cilvēki var kļūt alerģiski arī pret krabjiem.
Dažiem attīstās alerģija pret sulfītiem – ķīmiskām vielām, kas tiek izmantoti ēdiena krāsas saglabāšanai, piemēram, žāvētiem augļiem un dārzeņiem. Reakcija izpaužas kā apgrūtināta elpošana vai šoks pēc ēdiena, kas satur sulfītus. Sulfīti var radīt arī smagas astmas lēkmes.
Sēnīšu alergēni
Sēnes ir mikroorganismi, kas mīt gan telpās, gan arējā vidē. Telpās sēnītes galvenokārt sastopamas vecajā sienu apdarē, gaisa mitrinātājos, vannas istabās, uz vannas aizkariem, santehnikā, atkritumu kastēs, konteineros ar pārtikas paliekām, mitros pagrabos.
Ārējā vidē sēnītes ir plaši izplatītas. Tās var būt gaisā, augsnē, sālsūdenī, saldūdenī. Alerģiskas slimības paasinājumu var radīt pastaiga pa mežu, dārzu, tā var parādīties pēc siena, graudaugu, lapu grābšana, īpaši mitrā un siltā vasarā vai rudenī pēc lapkriša.
Ir svarīgi zināt vai nav alerģija no sēnītēm – mikroorganismiem, jo šādai personai var būt alerģija arī pret pārtikas produktiem, kuru pagatavošanas procesā tiek izmantota fermentēšana: piena produkti (jogurts, krējums, daži mīkstie sieri - Rokforas, Kamambēra, Čedaras), raugs un izstrādājumi, kas izgatavoti no mīklas (svaigi cepta kviešu un rudzu maize, smalkmaizītes), kāposti, žāvēta gaļa vai zivis, alus, bezalkoholiskie dzērieni u.c. Daži cilvēki, kuriem ir alerģija pret sēnītēm nepanes penicilīna grupas antibiotikas.
Vīrusi un baktērijas
Daži vīrusi un baktērijas veicina alerģisku slimību attīstību un var sarežģīt to gaitu. Īpaša loma ir Zeltainajam stafilokokam, kas bieži mīt uz cilvēku ādas, kas slimo ar atopisko dermatītu. Šis mikrobs var ne tikai izraisīt čūlas uz ādas, bet arī pastiprina un uztur ādas iekaisumu.
Alerģija un ekoloģija
Ir zināms, ka alerģiju izplatība ir saistīta ar vides piesārņojumu. Smogs bērniem var izraisīt klepu, bronhiālās astmas lēkmi. Automašīnu izplūdes gāzēm ir kairinošs efekts uz acu un elpceļu gļotādu.
Arī mājā cilvēku apdraud dažādi ķīmiski gaisa piesārņojuma avoti:
- cilvēka darbības produkti;
- gāzes plīts, krāsns, kamīns, petrolejas un elektriskie sildītāji;
- celtniecības un apdares materiāli (sintētiskās tapetes, līme, laka, linolejs, grīdas segumi un audumi, kas satur gaistošas organiskās vielas - formaldehīdu).
Tādējādi alerģiskas slimības uzskatāmas par jutīgāko gaisa piesārņojuma indikatoru.
Alerģijas simptomi
Alerģija var noritēt šādās formās:
- elpošanas orgānu alerģija;
- elpceļu alerģija;
- alerģisks konjunktivīts;
- alerģiskais dermatīts;
- alerģiska kuņģa – zarnu trakta saslimšana;
- anafilaktiskais šoks.
Respiratoro alerģiju rada alergēni, kas atrodas gaisā gāzu vai sīku putekļu veidā – aeiroalergēni. Nonākot saskarē ar elpošanas ceļu gļotādu, šie alergēni rada simptomus, kas raksturīgi respiratorām (elpošanas orgānu) saslimšanām – šķaudīšana, nieze degunā, ūdeņaini izdalījumi no deguna, klepus, trokšņi plaušās, sēkšana. Alerģisks rinīts (iesnas un bronhiālā astma) ir galvenās respiratorās alerģijas izpausmes.
Elpošanas ceļu alerģijas simptomi ir ļoti līdzīgi saaukstēšanās simptomiem, raksturīgākās alerģijas iezīmes:
- ķermeņa temperatūra ir normāla;
- izdalījumi no deguna ir caurspīdīgi un šķidri;
- šķaudīšana ir bieža un daudzkārtēja;
- simptomi ilgst daudz ilgāk kā saaukstēšanās gadījumā.
Aeiroalergēni var būt arī alerģiska konjunktivīta iemesls, tā simptomi:
- dedzināšanas sajūta acīs;
- acu asarošana.
Ādas alerģiskas reakcijas sauc par alerģiskām dermatozēm. Tās var izsaukt dažādi alergēni: pārtikas produkti un aeiroalergēni, metāli un mājsaimniecības ķīmiskie līdzekļi, kosmētika un medikamenti. Tie var tieši iedarboties uz ādu, kā arī nonākt organismā caur elpošanas ceļiem, kuņģa zarnu traktu, ar injekcijām vai insektu kodumiem.
Galvenie alergodermatožu simptomi:
- nieze un ādas apsārtums;
- izsitumi uz ādas ekzēmas veidā;
- ādas lobīšanās;
- ādas sausums;
- pietūkums;
- tulznas.
Ļoti izplatīta ir arī kuņģa zarnu trakta alerģiska reakcija uz pārtikas produktiem un medikamentiem. Tās simptomi:
- slikta dūša;
- vemšana;
- caureja (diareja);
- aizcietējums;
- lūpu, mēles tūska (Kvinkes tūska);
- zarnu kolikas.
Anafilaktiskais šoks – visnopietnākā no alerģijas izpausmēm. Pēc saskarsmes ar alergēnu organismā anafilaktiskais šoks var notikt intervālā no dažām sekundēm līdz piecām stundām. Anafilaktiskā šoka pazīmes:
- samaņas zudums;
- pēkšņs elpas trūkums;
- krampji;
- izsitumi pa visu ķermeni;
- vemšana;
- nekontrolējama/piespiedu urinēšana un defekācija.
Ja parādās šādi simptomi nekavējoties nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Biežākie anafilaktiskā šoka iemesli ir insektu kodumi un medikamenti.
Alerģijas diagnostika
Ir dažādas alerģijas diagnostikas metodes. Pareizu diagnozi var noteikt tikai pēc kompleksas izmeklēšanas veikšanas, bet nekad pēc vienas analīzes rezultātiem. Izmeklēšana sākas ar alergologa konsultāciju. Ārsts iztaujā par sūdzībām, slimības sākumu, tās attīstību, par provocējošiem faktoriem, par līdzīgām alerģiskām saslimšanām ģimenes lokā, par sadzīves un darba apstākļiem utt. Pēc sarunas ārsts nozīmē nepieciešamās diagnostikas metodes.
Ādas proves
Dūriena izmeklēšanas metode (Ērik- tests) vai skrāpējuma izmeklēšanas metode (skarifikācijas tests) tiek veikts, lai noteiktu tos alergēnus, kam varētu būt būtiska loma simptomu attīstībā konkrētajā gadījumā. Abas metodes ir nesāpīgas.
Izmeklējumu veic uz apakšdelma ādas, ko iepriekš apstrādā ar spirta šķīdumu, tad uz tās novieto pilienu ar alergēnu. Skarifikācijas testa gadījumā caur šo pilienu ar skarifikatoru veic dažus skrāpējumus. Ērik-testos izmanto vienreizlietojamās adatas, ar kurām veic vieglus dūrienus ( 1mm dziļus). Abos gadījumos asinsvadi netiek skarti un abas metodes tiek veiktas bez asiņošanas. Vienā reizē liek ne vairāk par 15 alergēniem. Pēc kāda laika var parādīties neliela tūska un ādas apsārtums, tādejādi norādot uz iespējamu alerģiju pret konkrēto alergēnu.
Specifisko antivielu IgE noteikšana
Šāda antivielu, kas atbild par alerģijas attīstību, analīze palīdz noteikt alergēnu izsaucēju grupu. Metode ir ļoti jutīga un informācija, kas tiek iegūta, ir līdzīga ādas proves testiem. Šīs metodes pielietošanai nepieciešams nodot analīzes no vēnas.
Provokatīvie testi
Ādas testi un IgE noteikšana asinīs norāda uz tiem alergēniem, kas potenciāli var izsaukt alerģiskas reakcijas konkrētajam cilvēkam. Ja pēc ādas provēm un asins analīzes veikšanas diagnoze paliek neskaidra, ārsts ar nozīmēt provokatīvos testus.
Degunā, zem mēles, vai tieši bronhos tiek ievadīts neliels alergēna daudzums un pēc kāda laika tiek novērtēta reakcija. Šāda izmeklēšanas metode var radīt smagu alerģisku reakciju, tāpēc tas jāveic stingrā ārsta uzraudzībā, kas nepieciešamības gadījumā varētu sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Eliminācijas testi
Ja kontakts ar alergēnu ir pastāvīgs, tad tā apstiprināšanai izmanto speciālus eliminācijas testus. Eliminācija ir alergēna izņemšana, izslēgšana. Tipisks eliminācijas testa piemērs ir eliminācijas diēta, kad no ēdienkartes pilnībā tiek izslēgts konkrēts pārtikas produkts. Ja pēc 7-14 dienas ilgas produkta izslēgšanas no ēdienkartes ir acīmredzams stāvokļa uzlabojums, tad var teikt, ka konkrētais alergēns ir alerģijas iemesls.
Alerģijas diagnostikas nolūkos ārsts var palūgt iekārtot speciālu dienasgrāmatu, kur tiks atzīmēts alerģijas sākums un iespējamais iemesls. Tas var palīdzēt sākt profilaktisku ārstēšanu vai izslēgt kontaktu ar alergēnu, piemēram, alerģiju uz putekļiem vai pārtikas alerģiju.
Alerģijas diagnostikas laboratoriskās metodes ir tikai daļa no kompleksās alerģijas izmeklēšanas. Precīzu diagnozi var iegūt tikai apstrādājot visus iegūtos datus – aptauju, apskati, laboratorisko izmeklēšanu un reakciju uz ārstēšanu.
Alerģijas ārstēšanā galvenais ir:
Alerģijas ārstēšanā izdala šādus galvenos pieturas punktus:
- novērst kontaktu ar alergēnu un kaitīgajiem ārējās vides faktoriem;
- medikamentoza ārstēšana;
- desensabilizācija – organisma jutības samazināšana pret vienu vai otru alergēnu;
- netradicionālās medicīnas metodes.
Personas, kas cieš no alerģijas būtībā ir veseli cilvēki, ja vien tuvumā nav alergēna. Tikai atkārtots kontakts ar alergēnu no apkārtējās vides var izprovocēt alerģijas lēkmi. Tāpēc par visefektīvāko alerģijas ārstēšanas veidu tiek uzskatīts izvairīšanās no alergēna un nelabvēlīgajiem ārējās vides faktoriem (piesārņots gaiss, putekļi, smogs, paaugstināts mitrums), kas palielina organisma noslieci uz alerģijām.
Alerģijas attīstības mehānismu izpēte ir ļāvusi radīt efektīvus medikamentus tās ārstēšanai. Šie medikamenti iedarbojas uz dažādiem alerģijas mehānisma posmiem, novēršot alerģijas attīstību vai samazinot tās galvenās izpausmes.
Alerģijas ārstēšanā izmanto dažādu farmakoloģisko grupu medikamentus:
- histamīna receptoru blokatorus;
- adrenostimulatorus;
- teofilīna grupas preparātus;
- m-holinoblokatorus
- kromolīnu;
- glikokortikosteroīdus;
- atkrēpošanas līdzekļus.
Jāatzīmē, ka medikamenti jālieto stingri pēc ārsta norādījuma, jo daudzi no tiem, nepareizi lietojot, var radīt nopietnas blaknes.
Desensibilizācija
Desensibilizācija ir viena no alerģijas ārstēšanas metodēm, tās pamatā ir alergēna (vai tā ekstrakta) ievadīšana pacienta organismā, pakāpeniski palielinot devu. Desensibilācijas procesā samazinās organisma imunitātes reaktivitāte. Tas tiek sasniegts pateicoties IgG sekrēcijas stimulācijai, kas saistās ar alergēna molekulu, tai nonākot organismā, kas savukārt novērš alergēna mijiedarbību ar IgE, kura stimulācija rada alerģisku reakciju. Desensabilizācijas procesā novēro arī IgE daudzuma samazināšanos.
Desensabilizāciju izmanto alerģiska rinīta ārstēšanā, ko izsauc ziedputekšņi, sēnītes, dzīvnieka ādas daļiņas un putekļu ērcītes.
Alerģiju ārstēšanā izmanto arī netradicionālas medicīnas metodes: ārstniecības augu izmantošana, homeopātija, tradicionālā ķīniešu medicīna u.c.
Padomi kā izvairīties no kontakta ar alergēnu
Nātrenes gadījumā nepieciešams izslēgt visu, kas varētu radīt tās saasināšanos. Ja ir zināmi produkti, no kuriem ir alerģija, tad nepieciešams tos izslēgt no ēdienkartes.
Pārtikas alerģijas gadījumā izslēgt no ēdienkartes visus pārtikas alergēnus. Nevajag mēģināt tos iekļaut ēdienkartē, cerot, ka pārtikas alerģija ir pazudusi. Pārtikas alerģija pēc alergēna izslēgšanas pazudīs ļoti ātri – 1-2 dienu laikā.
Pastāv vesela grupa produktu, kas pati par sevi nav alergēni, bet tai piemīt īpašība aktivēt nātreni. Pie šiem produktiem pieder: šokolāde, kafija, jūras veltes, kūpinājumi, garšvielas, medus, pārtikas piedevas, konservanti, kas pastiprina garšu, krāsvielas.
Alergologa konsultācijā ārsts var ieteikt atļautos produktus. Tāpēc nepieciešams ievērot rekomendācijas un iekārtot pārtikas dienasgrāmatu, „slikto produktu” atklāšanai.
Aukstuma alerģijas gadījumā, nepieciešams ierobežot atrašanos aukstumā, ģērbties silti, nelietot aukstus dzērienus un pārtikas produktus.
Hroniskas nātrenes gadījumā, vēlams atteikties no temperatūru pazeminošiem līdzekļiem, piemēram, aspirīna. Šādu medikamentu lietošana var radīt paasinājumu miera periodā un pasliktināšanos paasinājuma laikā.
Kā izsargāties no mājsaimniecības alergēniem:
- atbrīvojiet guļamistabu un telpas, kurās uzturaties lielāko dienas daļu, no mīkstajām rotaļlietām, grīdas paklājiem, grāmatu skapjiem, bieza auduma aizkariem, televizora, datora (tiem apkārt koncentrējas visvairāk putekļi);
- nomainiet paklājus pret viegli kopjamu laminātu, linoleju vai koka apdari;
- sienas apdarē dodiet priekšroku mazgājamajām tapetēm vai krāsotām sienām;
- nomainiet spalvas, vilnas, dūnu spilvenus, matračus un segas pret sintētiskiem vai kokvilnas;
- spilvenus un segas mazgājiet reizi mēnesī, nomainiet tos pret jauniem ik gadu;
- gultas pārklājiem jābūt no viegli mazgājama materiāla bez bārkstīm;
- ne retāk kā 2 reizes nedēļā veiciet mitro apkopi, izmantojiet mazgājošos putekļsūcējus ar maināmiem filtriem vai ar rezervuāriem ūdenim;
- uzstādiet dzīvoklī kondicionieri vai gaisa filtru, regulāri mainiet filtrus;
- uzturiet dzīvoklī mitrumu ne lielāku par 40% - tas samazina sēnīšu un ērcīšu vairošanās intensitāti;
- neturiet mājdzīvniekus, putnus vai zivtiņas (arī tad ja Jums nav alerģija pret dzīvnieka epidermu);
- neturiet mājas istabas augus;
- neglabājiet mantas zem gultas vai uz skapjiem;
- nesmēķējiet;
- nelietojiet smaržas vai citas spēcīgas vielas, īpaši smidzināmas;
- nemētājiet apkārt apģērbu, glabājiet to labi aizveramā sienas skapī, vilnas un kažokādas apģērbu glabājiet speciālos drēbju maisos ar rāvējslēdzēju;
- izvairieties no atvērtiem grāmatu plauktiem; grāmatām jāglabājas „aiz stikla”.
Kā izsargāties no epidermāliem alergēniem:
- jāšķiras no jau esošā mājdzīvnieka un nevajadzētu iegādāties jaunus;
- ja tas nav iespējams, nepieciešams bieži tīrīt mīkstās mēbeles un telpas;
- neļaut dzīvniekam uzturēties guļamistabā, regulāri mazgāt mājdzīvnieku;
- neapmeklēt cirku, zoodārzu vai mājokļus, kuros atrodas dzīvnieki;
- nenēsāt apģērbu no dzīvnieku ādas un spalvām.
Kā izsargāties no pelējuma sēnītēm:
- uzturiet dzīvoklī mitrumu ne lielāku par 40% ;
- pastāvīgi uzkopiet tās telpas, kas ir labvēlīgas pelējuma sēnīšu attīstībai (dušas telpas, pagrabi);
- regulāri mainiet kondicioniera filtrus.;
- pēc vannas lietošanas noslaukiet visas slapjas vietas;
- uzkopšanai izmantojiet šķīdumus, kas aizkavē sēnīšu vairošanos (hloru saturošus šķīdumus, borskābi vai dzeramo sodu);
- neturiet akvāriju un nekopiet istabas augus;
- žāvējiet drēbes labi vēdināmās telpās, nevis dzīvojamās telpās;
- nepiedalieties dārza darbos pavasarī un rudenī;
- plānojot atvaļinājumus, izvairieties no ceļojumiem uz siltā un mitrā klimata valstīm;
- izvairieties no ilgas uzturēšanās slikti vēdināmās telpās ( kāpņu telpas, pagrabi);
- nelietojiet pārtikas produktus, kuru sastāvā ir sēnītes.
Kā izsargāties no ziedputekšņiem:
- alerģisko augu ziedēšanas sezonā nebūtu vēlams izbraukt ārpus pilsētas;
- pēc iespējas vairāk laika pavadiet mājās, aizverot durvis un logus;
- uzstādiet mājās kondicionieri vai gaisa filtru, regulāri maniet filtrus;
- centieties izvairīties no klimata maiņas, kad zied alerģiju izraisošie augi;
- nēsājiet aizsargbrilles;
- regulāri skalojiet deguna dobumu, īpaši atgriežoties no pastaigas, lai mazinātu kontaktu ar alergēnu.
Hipoalerģiskā diēta
Būtu vēlams no uztura izslēgt sekojošus produktus:
- citrusaugļi (apelsīni, citroni, greipfrūti, laimi u.c.);
- rieksti (lazdu rieksti, mandeles, zemesrieksti u.c.) ;
- zivis un zivju produkti (svaigas un sālītas zivis, zivju buljons, zivju konservi, kaviārs u.c.);
- putnu gaļa, kā arī to izstrādājumi;
- šokolāde un šokolādes izstrādājumi;
- kafija;
- kūpinājumi;
- etiķis, sinepes, majonēze un citas garšvielas;
- mārrutki, redīsi, rutki;
- tomāti, baklažāni;
- sēnes;
- olas;
- piens;
- zemenes, melones, ananāsi;
- medus;
- alkoholiskie dzērieni.
Atļautie produkti:
- vārīta liellopa gaļu;
- graudaugu un dārzeņu zupas;
- olīvu, saulespuķu eļļas;
- auzu pārslu, griķu, rīsu putras;
- skābpiena produkti – biezpiens, kefīrs, paniņas;
- svaigi gurķi, dilles, pētersīļi;
- cepti āboli;
- tēja;
- cukurs;
- ābolu kompots.
MFD Veselības grupas Medicīniskā firma SIA „Dziedniecība” sāka savu vēsturi vairāk kā pirms 50 gadiem kā ambulatora veselības aprūpes iestāde. Uz šo brīdi MFD ir viena no lielākajām daudzprofila veselības aprūpes iestādēm, kas sniedz plaša spektra veselības aprūpes pakalpojumus vairāk kā 400 000 pacientu dažādās vietās visā Rīgā un Latvijā. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas un izcilo ārstu pieredzi, MFD pamatmērķis ir rūpēties par iedzīvotāju veselību, nodrošinot savlaicīgu slimību profilaksi, kā arī sniedzot efektīvus diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus.
