Nav divu vienādu trofiskās čūlas pacientu
Publicēts: 08 01 2012
Nav divu vienādu trofiskās čūlas pacientu
„Dakter, man ir slimas vēnas,” tā bieži iesākas saruna ķirurga kabinetā. Iztaujājot pacientu tuvāk, atklājas, ka par „vēnām” viņš uzskata jebkurus kāju asinsvadus un diagnozi sev izdomājis pats. „Kad uz kājām izveidojas čūlas, daudzi mēģina vispirms tās ārstēt ar dažādām ziedēm vai tautas medicīnas līdzekļiem, citi cenšas iegādāties tādas pašas zāles, kādas lieto kaimiņš, kuram ir šķietami līdzīgas problēmas,” stāsta ķirurgs Jevgeņijs Maslobojevs (MFD Veselības centrs “Pārdaugava”). „Ieteikumus par trofisko čūlu ārstēšanu cilvēki meklē arī internetā. No vienas puses tas ir labi, bet no otras puses – lai pareizi novērtētu un izprastu šo informācijas klāstu, būtu jāzina fizioloģija, anatomija, patoloģiskā fizioloģija. Jāsaprot, ka nav divu vienādu trofisko čūlu, tāpat kā nav divu vienādu cilvēku. Mēs ārstējam nevis slimību, bet cilvēku un katram pacientam vajadzīga individuāla pieeja.”
Kas ir trofiskā čūla un kāpēc tā rodas?
Tā ir čūla, kas izveidojusies audu barošanās jeb trofikas traucējumu rezultātā.
Trofiskām čūlām var būt dažādi cēloņi: varikozas vēnas, venozā nepietiekamība, traumas uz varikozi paplašinātu vēnu fona, vēnu iekaisumi, sirds mazspēja un daudzi citi. Venozās trofiskās čūlas veidojas tad, ja kājās ir traucēta venozā attece – asiņu plūsma pa vēnām atpakaļ uz sirdi. Rodas asiņu sastrēgums, ir apgrūtināta svaigu, ar skābekli bagātu asiņu pieplūšana, toties uzkrājas vielmaiņas galaprodukti, līdz ar to pat niecīgs savainojums var kļūt par pamatu čūlas attīstībai.
Kādas pazīmes liecina, ka veidojas trofiskā čūla?
Apakšstilba apakšējās trešdaļas iekšējā virsmā izmainās ādas krāsa, tā kļūst tumšāka, brūngana, parādās nieze, cilvēks sāk šo vietu kasīt, epitēlijs tiek saskrāpēts un iekaist. Cilvēks citu pēc citas nomaina dažādas ziedes, taču iekaisums nevis mazinās, bet palielinās, iet plašumā un dziļumā.
Cik ilgā laikā čūla attīstās?
Precīzi to nepateiks neviens. Cik cilvēku, tik variantu. Katram būs savas nianses, ko pareizi izvērtēt var tikai ārsts.
Vai pacienti ar čūlām uz kājām nāk pie ārsta laikus?
Agrīnā stadijā viņi diemžēl nenāk, bet ierodas jau tad, kad ir izmēģinājuši paziņu ieteiktās ziedes un tautas medicīnas metodes, daži pabijuši arī pie pūšļotājiem, bet nekas nav līdzējis un čūlas jau paguvušas izplesties. Daudzi cilvēki neatšķir artērijas no vēnām, visus kāju asinsvadus sauc par vēnām, viņiem nav nekādas izpratnes par to, kā notiek venozā attece pa dziļajām un pa virspusējām vēnām. Daļai šo pacientu ir flebotromboze, nosprostotas dziļās vēnas, tāpēc attece notiek tikai pa virspusējām vēnām, tās ir varikozi paplašinātas, vārstules pilnīgi bojātas. Tāda patoloģija prasa nopietnu ārstēšanos stacionārā, jāveic izmeklējumi, jālieto speciāli medikamenti ārsta uzraudzībā. Lai tik tālu nenonāktu, īpaši jāuzmanās cilvēkiem ar vēnu problēmām, kas izraisa venozās atteces traucējumus; tiem, kuram bijis rozes iekaisums, tromboflebīts, flebotromboze – tur var veidoties trofiskas izmaiņas un pēc tam čūlas. Cilvēki arī nevar paši zināt, kur ir vēnu, bet kur – artēriju patoloģija, kas prasa pavisam citu pieeju un ārstēšanu.
Vai ar trofiskajām čūlām var tikt galā arī ģimenes ārsts?
Esmu sastapis dažādus ģimenes ārstus. Daži vispār necenšas ārstēt trofiskās čūlas un uzreiz nosūta pacientu pie flebologa vai pie ķirurga. Citi ārstē šos pacientus paši, bet nav jau statistikas, kā tas viņiem veicas. Ir nācies sastapties ar gadījumiem, kad pašiem ārstēšana neizdodas, bet pie speciālistiem arī nenosūta – grūti pateikt, kāpēc. Manuprāt, ģimenes ārsti var noteikt diagnozi, bet ārstēt hronisku ķirurģisku slimību – diez vai viņiem ir tāda pieredze. Katram ārstam ir jādarbojas savā specialitātē un savas kompetences ietvaros. Labāk savlaicīgi aiziet pie speciālista, vai tas būtu stacionārā vai ambulatorā medicīnas iestādē.
Kā ķirurgs var palīdzēt?
Pirmkārt, izvēlēsimies pareizo ārstēšanas taktiku. Protams, man katram pacientam jāizskaidro, kas tiks darīts un jāsaņem viņa piekrišana. Var gadīties, ka es, apskatot čūlu, tūlīt nosūtīšu pacientu uz stacionāru. Ļoti daudziem cilvēkiem ar trofiskajām čūlām nevar veikt radikālu operāciju, jo vispirms čūla tai ir jāsagatavo – jāattīra un jāapārstē. Iespējams, es pacientam piedāvāšu speciālu pārsēju, kuru uzliek uz desmit dienām, cilvēks staigā un čūla samazinās, tad tālāk varu pacientu nosūtīt pie flebologa vai asinsvadu ķirurga. Papildus klāt varam nozīmēt efektīvas fizikālās medicīnas procedūras, vajadzības gadījumā tiek lietota arī medikamentozā terapija, mūsu mērķis ir uzlabot atteci pa virspusējām vēnām, ja tās vēl ir saglabātas un nav nekādu komplikāciju dziļajās vēnās. Bieži, kaut arī ne vienmēr, ar šīm metodēm čūlu var izārstēt. Tas ir ilgstošs process, kurā stingri jāievēro dažādas smalkas čūlas kopšanas nianses. Pats cilvēks mājās pārsēju nevar nomainīt. Lielākoties ārsta norādījumu izpilde nekādas problēmas nesagādā, jo mūsdienīgi pārsēji atvieglo pacientam dzīvi, tie nav katru dienu jāmaina un neprasa ievērot grūti izpildāmus nosacījumus. Ja nepieciešams, nosūtām pacientu uz konsultāciju pie asinsvadu ķirurga, kurš palīdz izlemt, vai uzreiz sūtīt viņu uz operāciju vai vispirms nepieciešama sagatavošana. Aizdomīgos gadījumos mēs varam paņemt audu gabaliņu un izmeklēt, lai nepalaistu garām kādu ļaundabīgu procesu, kas arī reizēm var gadīties. Mēs nevaram garantēt pacientam simtprocentīgu izārstēšanu, bet varam solīt uzmanīgu, dziļi individuālu, nevis šablonisku pieeju.
Cik ilga ir ārstēšana?
Arī tas ir dziļi individuāli. Var būt divas nedēļas, var būt desmit gadu un vairāk. Varbūt mums neizdosies čūlu pilnīgi izārstēt, bet, kā jau teicu, mūsu mērķis ir sagatavot slimnieku tālākai ārstēšanai vai vismaz noturēt čūlu tādā stāvoklī, lai nebūtu pasliktināšanās, lai tā neietu plašumā un dziļumā.
Kādām iedzīvotāju grupām biežāk mēdz būt trofiskās čūlas?
Tie ir vidēja un vecāka gadagājuma ļaudis. Sieviešu viņu vidū ir vairāk, jo varikozes attīstību veicina hormonālie procesi sievietes organismā, grūtniecība, dzemdības. Šodien ginekologi šos faktorus ņem vērā un iesaka profilakses pasākumus, bet agrāk tam nepievērsa tik lielu uzmanību. Trofiskās čūlas biežāk attīstās tiem, kam ir sēdošs dzīvesveids un liekais svars. Pirmais un vienkāršākais profilakses pasākums, lai vēnu problēmas neattīstītos, ir kustība. Nav obligāti jāiet uz sporta zāli, var vienkārši staigāt, bet atrodoties darbā pie datora, vismaz reizi stundā vajadzētu piecelties kājās, desmit reizes pacelties pirkstgalos un nostāties uz papēžiem – venozā attece uzreiz kļūs labāka.
MFD Veselības grupas Medicīniskā firma SIA „Dziedniecība” sāka savu vēsturi vairāk kā pirms 50 gadiem kā ambulatora veselības aprūpes iestāde. Uz šo brīdi MFD ir viena no lielākajām daudzprofila veselības aprūpes iestādēm, kas sniedz plaša spektra veselības aprūpes pakalpojumus vairāk kā 400 000 pacientu dažādās vietās visā Rīgā un Latvijā. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas un izcilo ārstu pieredzi, MFD pamatmērķis ir rūpēties par iedzīvotāju veselību, nodrošinot savlaicīgu slimību profilaksi, kā arī sniedzot efektīvus diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus.
