Konjunktivīts
Publicēts: 07 08 2010
Konjunktivīts
Acs anatomija
Redzes orgāni ir vieni no svarīgākajiem maņu orgāniem, jo ~70% informācijas cilvēks uztver tieši ar redzes palīdzību.
Informācija, ko uztver acs ābols pa speciālām nervu šķiedrām jeb redzes ceļiem nonāk speciālos redzes centros galvas smadzenēs, kur tā tiek apstrādāta un veidojas attēls.
Redzes orgāna perifērijā daļā ietilpst:
- acs ābols;
- acs ābola aizsargaparāts (augšējie un apakšējie plakstiņi, acs dobums);
- acs palīgaparāts (asaru dziedzeri, to kanāli, kā arī acu kustību aparāts, kas sastāv no muskuļiem).
Acs ābols ieņem galveno vietu acs orbītā jeb acs dobumā, kas kalpo arī kā aizsargaparāts. Starp aci un acs dobumu atrodas taukaudi, kuriem ir amortizējoša funkcija, tajos atrodas asinsvadi, nervi un muskuļi. Acs ābols pēc formas atgādina nedaudz no priekšpuses un mugurpuses saplacinātu bumbu.
Acs ābola sieniņai ir 3 slāņi:
- ārējais slānis – lielākā tā daļa ir blīvi, necaurspīdīgi olbaltumvielu audi, tā ir sklēra jeb acs baltums; priekšpusē sklēra pāriet plānākā caurspīdīgā slānī – radzenē; pārejas vietu sauc par limbu; radzene atrodas acs ābola priekšējā daļā, caur to acs ābolā nonāk gaismas stari;
- vidējais ir asinsvadu slānis; tā galvenā funkcija ir acs ābola apasiņošana;
- iekšējais acs ābola slānis – tīklene; tā sastāv no nervu audiem un ir saistīta ar analizatoriem galvas smadzenēs; tīklenē gaismas enerģija pārvēršas nervu impulsos un iziet redzes informācijas pirmo analīzi.
Apvalku iekšpusē ir acs iekšējais šķidrums, lēca, stiklveida ķermenis.
Acs iekšējais šķidrums izvietojas acs priekšējā daļā. Vietu starp radzeni un varavīksneni sauc par acs priekšējo kameru, bet starp varavīksneni un lēcu – par acs mugurējo kameru. Šis šķidrums nepārtraukti cirkulē starp kamerām.
Lēca ir caurspīdīga, tā atgādina abpusēji izliektu disku. Lēca piedalās gaismas staru laušanā un akomodācijas procesā. Aiz lēcas atrodas stiklveida ķermenis, kas aizņem lielāko acs dobuma daļu. Tā ir galertveidīga masa, kuras sastāvā 98% ir ūdens.
Stiklveida ķermenis tāpat, piešķir acs ābolam tonusu un formu, kā arī kā radzene un lēca lauž gaismas starus.
Pie acs aizsargaparāta pieder:
- plakstiņi;
- acs dobums.
Acs dobums jeb orbīta ir veidota no kaula, tajā ieguļ acs ābols, tā saišu un palīgaparāti, acs muskuļi, taukaudi. Acs dobuma karkasu veido galvaskausa un sejas kauli.
Augšējie un apakšējie plakstiņi aizsargā acs ābolu no dažādu svešķermeņu iekļūšanas tajā. Plakstiņu iekšējā virsma klāta ar gļotādu – konjunktīvu. Tajā ir šūnas izdala speciālu sekrētu, kas mitrina acs ābolu.
Acs ābola funkcijas:
- gaismas uztveri;
- krāsu redzi;
- centrālo jeb priekšmetu redzi;
- perifēro redzi;
- stereoskopisko redzi.
Gaismas uztvere – tā ir spēja saskatīt gaismu saules gaismas diapozonā un pielāgoties dažādu priekšmetu uztveršanai dažādos apgaismojumos.
Krāsu redze ļauj uztvert vairāk kā 2 tūkstošus krāsu toņus atkarībā no gaismas viļņa garuma. Uzskata, ka tīklenei ir 3 sastāvdaļas, kas nodrošina spēju uztvert trīs pamatkrāsas - sarkanu, zilu un zaļu.
Centrālā jeb priekšmetu redze – tā ir spēja atšķirt apkārtējās vides priekšmetu lielumu un formu.
Perifērā redze – tā ir fiksējošā punkta apkārtējās vides uztveršana, tai ir liela nozīme orientējoties apkārtējā vidē.
Stereoskopiskā redze – tā ir spēja uztvert attālumus starp apkārtējās vides priekšmetiem, šo priekšmetu apjomu, iespēja novērot šos priekšmetus kustībā. Stereoskopiskā redze ir iespējama tikai tad, ja cilvēks uztver priekšmetus ar abām acīm – binokulārā redze. Ja ir stereoskopiskās redzes traucējumi, rodas grūtības orientēties apkārtējā vidē.
Acu saslimšana - konjunktivīts
Konjunktivīts ir konjunktīvas – caurspīdīgas gļotādas, kas izklāj sklēru un plakstiņu iekšpusi, iekaisums. Trīs biežāk sastopamie konjunktivītu veidi ir vīrusu, bakteriālais un alerģiskais konjunktivīts. Protams, katru veidu ārstē savādāk. Visi konjunktivīti, izņemot alerģiskos, ir infekcioza saslimšana.
Vīrusu konjunktivīts bieži saistīts ar akūtu respiratoru saslimšanu, saaukstēšanos vai angīnu. Bakteriālu konjunktivītu rada baktērijas, piemēram, tādas kā stafilokoki un streptokoki. Saslimšanas smaguma pakāpe atkarīga no konkrētās baktērijas veida, kas izsauc konjunktivītu. Alerģisks konjunktivīts reti mēdz būt izolēts. Tā var būt organisma vispārējas alerģijas izpausme. Bieži alerģisks konjunktivīts ir atkarīgs no gadalaika, lietoto kosmētikas līdzekļu klāsta vai lietotajiem medikamentiem.
Konjunktivītu iemesli:
- ilgstoša putekļu, netīrumu, aerosolu un ķīmisku vielu iedarbība;
- vielmaiņas traucējumi;
- avitaminoze (vitamīnu trūkums);
- plakstiņu saslimšanas (plakstiņu malas iekaisums jeb blefarīts, mieža grauds);
- refrakcijas traucējumi (tuvredzība, tālredzība, astigmātisms);
- deguna un tā blakusdobumu saslimšanas.
Pēc šaslimšanas norises gaitas izšķir akūtu un hronisku konjunktivītu. Akūtu konjunktivītu veicina organisma atdzišana vai pārkaršana, imunitātes samazināšanās, kā arī acu traumas. Īpaša akūta konjunktivīta forma ir akūts epidēmisks konjunktivīts, kas parādās, kad infekcija acī nokļūst ar netīrām rokām vai kontakta ceļā ar netīriem priekšmetiem.
Hronisks konjunktivīts parādās avitaminozes, ilgstošas konjuktīvas karinājuma, piemēram, dūmi, metabolisma un hronisku aizdegunes saslimšanu gadījumā. Parādās nieze un graušanas sajūta acīs, acis ātri nogurst, nav patīkami atrasties labi apgaismotās vietās, acs kļūst pilnasinīga un izskatās uztūkusi, izdalās nelieli gļotaini vai strutaini izdalījumi, īpaši no rītiem. Hroniska konjunktivīta gadījumā konjunktīva ir irdena un tās asinsvadi ir paplašināti.
Vīrusu konjunktivīta simptomi:
- apjomīga asarošana;
- acs kairinājuma sajūta;
- sarkana acs;
- sākumā tiek skarta viena acs,
- vēlāk nereti slimība skar abas acis.
Saslimšana sākas akūti, ar konjunktīvas apsārtumu un tūsku. Var būt palielināti pieauss un zemžokļa limfmezgli, nelieli izdalījumi no acīm, pēc 7-10 dienām parādās asarošana, nepatika pret gaismu, var pasliktināties redze.
Bakteriālā konjunktivīta simptomi:
- strutaini izdalījumi, kas salipina plakstiņus, īpaši no rītiem;
- konjunktīvas tūska;
- apsārtušas acis;
- asarošana;
- kairinājuma sajūta kaklā;
- parasti skar tikai vienu aci, bet viegli var pāriet arī uz otru aci.
Alerģiska konjunktivīta simptomi:
- parasti tūskainas abas acis;
- nieze;
- asarošana;
- plakstiņu tūska.
Akūts atopisks jeb alerģisks konjunktivīts ir galvenais acu alerģijas izpausmes veids.
Polinozes jeb siena drudža konjunktivīti ir pieskaitāmi pie sezonālām saslimšanām. Tādejādi saslimšanas laiks bieži ir saistīts ar gadalaiku. Bieži ir sastopami kopā ar iesnām, dermatītu un bronhiālo astmu.
Biežāk alerģiskam konjunktivītam ir nevis akūts, bet gan hronisks raksturs. Dedzināšana, nenozīmīgi izdalījumi, periodiska plakstiņu nieze – šīs nepatīkamās subjektīvās sajūtas acīs kopā ar nenozīmīgiem simptomiem, bieži vien apgrūtina ārstam diagnostiku un ārstēšanu. Uz vakara pusi konjunktivīta simptomi kļūst izteiktāki.
Konjunktivīta diagnostika un ārstēšana
Konjunktivītu diagnosticē veicot apskati ar speciālu gaismas lampu. Dažreiz var būt nepieciešama uztriepe no konjunktīvas, lai noteiktu mikroorganisma veidu.
Konjunktivīts ir nopietna saslimšana un prasa kvalificētu medicīnisku ārstēšanu, kas atkarīga no konjunktivīta iemesliem.
Visefektivāk alerģiska konjunktivīta ārstēšanā būtu likvidēt konkrēto alergēnu, kura dēļ radies konjunktivīts. Taču ne vienmēr iespējams noskaidrot konkrētu alerģijas iemeslu, un ne vienmēr izdodas pilnīgi atbrīvoties no šīs alerģijas izpausmes iemesla. Nelielu alerģisku izpausmju gadījumā var veikt aukstuma kompreses vai lietot aptiekās nopērkamo līdzekli „mākslīgo asaru”, lai mazinātu diskomfortu. Daudz nopietnākos gadījumos ārsts var nozīmēt stereoīdos pretiekaisuma vai antihistamīna līdzekļus pilienos vai tabletes. Lai samazinātu tādus simptomus kā gaismas nepanesība, asarošana, sarkanas acis, plakstiņu nieze un tūska, nozīmē medikamentozu pretalerģisku terapiju. Lietojot preparātus lokāli, samazinās iespējamo zāļu blakusparādību iespējamība.
Bakteriālo konjunktivītu parasti ārstē ar acu pilieniem vai ziedēm, kuru sastāvā ir plaša spektra antibiotikas.
Vīrusu konjunktivīta gadījumā nepieciešams lietot pretvīrusu preparātu pilienus un ziedes. Īpaša nozīme ir imunitātes stiprināšanai, jo vīrusu konjunktivīts bieži saistīts ar samazinātām organisma aizsargspējām. Multivitamīni un mikroelementi, kā arī dabiskie augu valsts līdzekļi stimulē imunitāti, paātrinot izveseļošanos. Vīrusa konjunktivītu ārstēšana ir lokāla un vispārēja pretvīrusu preparātu lietošana. Sekundāras bakteriālas infekcijas profilaksei nozīmē arī antibiotikas.
Tautas līdzekļi konjunktivītu ārstēšanai
Plakstiņu apsārtuma, niezes, dedzināšanas, kā arī izdalījumu gadījumā var palīdzēt kumelīšu uzlējuma, kā arī salvijas tējas kompreses.
Augu uzlējumus gatavo sekojoši: ņem 2-3 tējkarotes konkrētā auga – salvijas vai kumelītes ( svaigu vai kaltētu ), pārlej ar nelielu daudzumu vāroša ūdens (60-80 ml), ļauj uzlējumam atdzist līdz istabas temperatūrai.
Konjunktivītiem vēl var lietot tauksaknes, kā arī kliņģerīšu ziedes, saudzīgi iemasējot plakstiņus (vēlams uz nakti).
Vēl labs līdzeklis cīņā ar konjunktivītu ir alveja. Lai pagatavotu uzlējumu, nepieciešamas žāvētas alvejas lapas. Var izmantot arī zaļas, izspiežot no tām sulu un atšķaidot ar vārītu ūdeni istabas temperatūrā. Šādi pilieni lieliski palīdz konjunktivītu gadījumā.
Konjunktivītu ārstēšanā neiesaka izmantot acu pārsējus, jo zem tiem ir lieliska vide, kur atkal veidoties jauniem mikroorganismiem. Ja tautas līdzekļi nav palīdzējuši tikt vaļā no konjunktivīta, noteikti apmeklējiet ārstu, lai saņemtu medikamentozu ārstēšanu.
Konjunktivīts bērniem
Bērniem ar pazeminātu imunitāti un zīdaiņiem konjunktivītu sastop bieži. Biežākais konjunktivīta veids bērniem ir bakteriāls konjunktivīts. Tas rodas tādēļ, ka bērni bieži berzē acis ar netīrām rokām, kā arī konjunktivīta attīstību var veicināt bērna atrašanās putekļainās telpās. Bakteriāla konjunktivīta gadījumā bērniem parasti izraksta pilienus un antibiotikas.
Lai novērstu konjunktivīta rašanos, svarīgi ir iemācīt bērnus, ka nepieciešams biežāk mazgāt rokas un ar netīrām rokām nedrīkt aizskart acis. Lai stiprinātu imunitāti, jālieto vitamīni.
Ja bērnam ir konjunktivīts, pavadiet ar viņu pāris dienas mājās, lai neizplatītu infekciju citiem bērniem.
Ja bērnam ir alerģija pret putekļiem, pārtiku vai kādu citu vielu, viena no alerģijas izpausmēm Vr būt konjuktivīts. Bērniem šajos gadījumos retāk novēro tādus simtomus kā acu apsārtums un tūska. Šajā gadījumā konjunktivītu ārstēt nevajag, tas bieži pāriet pats no sevis, likvidējot alergēnu. Alerģisks konjunktivīts atšķirībā no infekcijas konjunktivīta nav lipīgs. Smagākos gadījumos var lietot dažādus pretalerģiskus līdzekļus, par kuriem būtu jakonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.
Jaundzimušajiem konjunktivīts saistīts ar infekciju, kas iegūta no mātes dzemdību laikā. Mazuļus nekavējoties ārstē ar antibiotiku ziedēm un acu pilieniem, lai izvairītos no redzes problēmām nākotnē.
Bērniem bieži konjunktivīts pāriet pats no sevis, bet dažreiz nepieciešama ārstēšana. Parasti tiek izrakstītas ziedes vai acu pilieni.
Ja bērns izvairās no acu pilienu lietošanas, tad šādos gadījumos, lūdziet savu bērnu aizvērt acis un iepiliniet pilienus acs iekšējā kaktiņā. Zāles sasniegs savu mērķi, tiklīdz bērns atvērs acis. Pilienu vietā var lietot ziedi. Ar to apstrādā plakstiņus, un pēc tam, kad ziede būs izkususi, tā nokļūs arī skartajā konjunktīvā.
Pašiem ārstēt konjunktivītu nevajadzētu. Kā pirmo palīdzību, var iztīrīt actiņas ar stipras tējas uzlējumu, bet tikai ārsts var nozīmēt pareizo ārstēšanu, atkarībā no saslimšanas iemesla.
Konjunktivīts pats par sevi nav bīstama slimība, bet ļoti nepatīkama. Bērniem tā norit viegli un parasti patstāvīgi pāriet nedēļas laikā. Tas saistīts ar to, ka konjunktivīts parādās saaukstēšanās un angīnas laikā un pazūd, kad tiek izārstēta angīna.
Pieaugušajiem konjunktivīts norit daudz sarežģītāk un var pāriet hroniskā formā. Jebkurā vecumā akūtu konjunktivītu nepieciešams ārstēt, lai tas nepārietu hroniskā formā, kas var radīt redzes pasliktināšanos kā vienā, tā abās acīs. Hronisks konjunktivīts rodas no neprecīzas vai nesavlaicīgas konjunktivīta diagnostikas, tāpēc lai novērstu potenciālas redzes problēmas, svarīgi ir savlaicīgi doties pie oftalmologa. Pašrocīga ārstēšana pašārstēšanās rada konjunktivīta progresēšanu un pāriešanu hroniskā formā, kaut gan bieži vien ārstēšanā pietiktu ar savlaicīgi uzsāktu specifisku acu pilienu lietošanu.
Konjunktivīts jeb konjunktīvas iekaisums parasti rodas no tā, ka acī iekļūst dažādas baktērijas un infekcijas. Ir svarīgi rūpēties par savām acīm, jo kā jau iepriekš teikts, ielaists konjunktivīts var izraisīt strauju redzes pasliktināšanos. Lai novērstu konjunktivīta rašanos, nepieciešams ievērot dažus pavisam vienkāršus noteikumus:
-
tīras rokas ir veselības ķīla, tāpēc mazgājiet tās pirms ēšanas, pēc pastaigām un pēc iespējas biežāk;
-
nepeldieties atklātās ūdenstilpnēs un baseinos;
-
centieties neskarties ar netīrām rokām pie sejas un acīm;
-
izmantojiet savu dvieli un vienreizējās papīra salvetes auduma kabatlakatiņu vietā;
-
izvairieties no rokasspiedieniem;
-
ja ir konjunktivīta simptomi, labāk izvairieties no sabiedriskām vietām;
-
vēlams mazgātāt seju un acis ar vārītu ūdeni.
MFD Veselības grupas Medicīniskā firma SIA „Dziedniecība” sāka savu vēsturi vairāk kā pirms 50 gadiem kā ambulatora veselības aprūpes iestāde. Uz šo brīdi MFD ir viena no lielākajām daudzprofila veselības aprūpes iestādēm, kas sniedz plaša spektra veselības aprūpes pakalpojumus vairāk kā 400 000 pacientu dažādās vietās visā Rīgā un Latvijā. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas un izcilo ārstu pieredzi, MFD pamatmērķis ir rūpēties par iedzīvotāju veselību, nodrošinot savlaicīgu slimību profilaksi, kā arī sniedzot efektīvus diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus.