Muguras sāpes
Publicēts: 31 10 2009
Muguras sāpes
MUGURKAULA UZBŪVE
Mugurkaula funkcionālā (t.i. kustīgā) vienība ir mugurkaula kustīgais segments (MKS), kas sevī ietver divus skriemeļus (kaulus), starpskriemeļu disku (skrimslis), saites un muskuļus, kas tos kustina.
Kustīgais segments ir nospriegta struktūra, starp skriemeļiem disks, bet apkārt – saites un muskuļi, kas savelk skriemeļus, lai tie neizjuktu.
Starpskriemeļu disks ir veidots kā virzītāja amortizators, „spilvens”, kas iekšpusē pildīts ar eļļai līdzīgu šķidrumu (pulpozais kodols). Apkārt ir skrimslis, caur kura diskam pieskarošo skriemeļu virsmām (tās sauc par noslēdzošajām plātnītēm)notiek pulpozā kodola šķidruma difūzija.
Difūziju nosaka pulpozā kodola osmotiskais spiediens. Jo lielāks ir osmotiskais spiediens, jo vairāk šķidruma sev pievelk kodols un jo lielāka ir tā tieksme uz apaļu formu. Bumbiņa pēc izmēriem pārsniedz diska izmērus, kas to notur. Šis skrimslis ir otra starpskriemeļu diska daļa un tā galvenais uzdevums ir noturēt pulpozo kodolu no iztecēšanas uz sāniem un izmēru palielināšanās uz augšu, uz leju un pa mugurkaula asi.
Tieši tāpēc mēs, no rīta pamostoties, esam par 2-3 cm garāki. Pulpozais kodols uzņem šķidrumu un atbīda skriemeļus tik daudz, cik to atļauj saites un muskuļi. Mūsu ķermeņa masas un dienas laikā papildus uzliktā svara rezultātā, kodols zaudē šķidrumu, un mēs kļūstam īsāki. Kļūstot vecākiem, pulpozais kodols zaudē savu spēju uzņemt šķidrumu, mēs kļūstam īsāki par 5-12 cm. Mums ir 22 diski ar augstumu no 0,5-1 cm. Atņemiet no katra pusīti, un iegūsiet tos pašus 10 cm, par kuriem esam kļuvuši, vai kļūsim īsāki.
Atbildot uz mūsu prasībām par palielinātas slodzes panesamību, organisms padara blīvākus atbalsta punktus (noslēdzošās plātnītes), kas (ja salīdzina ar būvniecības jomu) no putu betona pārveidojas līdz betona līmenim. Tā ir osteohondrozes veidošanās.
Nesaņemot šķidro barošanos, pulpozais kodols samazinās (izžūst), vispirms pa vertikālo asi, jo tieši pa šo asi darbojas gravitācija un slodze no nesaspiežamā kodola pārvietojas uz saspiežamo skrimšļaino gredzenu. Tieši tas tad arī sākumā izslīd (protūzija), bet pēc tam arī plīst un pulpozais gredzens izraujas uz āru (prolapss).
Starp citu, arī ar labu pulpoza kodola stāvokli, nolecot no koka uz cietu virsmu un nesaliecot kājas ceļos, kodols izlauzīs atbalstāmo virsmu un veidosies Šmorļa trūce, vai traumēsies fibrozais gredzens un attīstīsies prolapss, pat ja pirms tam nav bijusi nozīmīga osteohondroze.
Organisms, paredzot dabīgi (vecuma) izraisītu starpskriemeļu diska barošanās pasliktināšanos, starpskriemeļu disku radījis 100 mm biezu, starpskriemeļu atveri 15mm biezu, bet nervu, kas tur iet cauri - 3mm. Tādejādi, ja arī pilnībā izžūtu kodols un skrimslis nodiltu līdz 0, kas nav iespējams, tad starpskriemeļu atverēs paliktu brīvi 5mm, kur brīvi var iet cauri nervs.
Pie nedabiskas nolietošanās (kas ir biežāk) rodas neatbilstība: kodols vēl ir elastīgs un paliels, bet gredzens no pārslodzes jau ir atslābis. Un pie trūces izslīdēšanas tiek aizņemti arī tie pāris brīvie mm, kas paredzēti nervam. Šeit liela loma ir individuālismam – kam un cik mm liela ir starpskriemeļu sprauga, kam un cik mm palikuši no diska, uz kuru pusi novietojas trūce (ir šaurākas un brīvākas vietas). Tieši tāpēc lemjot jautājumu par operāciju, ne vienmēr svarīgi ir trūces izmēri, bet gan pacienta stāvoklis. Tomēr ir arī savs limits un pieļaujamās normas, 6-8 mm liela trūce gandrīz vienmēr nospiež nervu un operācija ir optimālais variants.
Trūces lielums nav tikai diska un pulpozā kodola atliekas, bet kā likums, arī reakcija uz iekaisuma procesiem, un iekaisums - tas vienmēr nozīme tūsku. Akūtajā fāzē trūci galvenokārt veido tūska un tāpēc tik bieži palīdz pretiekaisuma līdzekļi.
Tā kā disks samazinās, tad katra kustība rada sāpes, apkārtējie muskuļi saraujas un nedod skriemeļiem iespēju kustēties, veidojot aizsargājošu bloku. Un ja šis bloks ir aizsargājošs, tad veikt manuālo terapiju un to likvidēt nevajadzētu, var kļūt sliktāk.
Pēc iekaisuma likvidēšanas diska plīsuma vietā var veidoties fibrozēšanās process (rēta). Tā kā slodzes ir lielas, tad mūsu gudrais organisms bojāto vietu vēl vairāk uzaudzē - tā sklerotizējas 1-5 gadu laikā, bet pēc tam 5-10 gadu laikā kalcificējas (pārkaulojas).
MUGURAS SĀPES
Sāpes mugurā ir viena no biežākajām sūdzībām, ar kuru pacienti vēršas pie ārsta. 80% gadījumu ārstēšanās vai pašdarbības rezultātā akūtas sāpes pāriet mēneša laikā. Hronisks sāpju sindroms novērojas daudz retāk.
Sāpju pamata iemesli ir iedalāmi 2 grupās:
- saistīti ar mugurkaula patoloģiju (vertebrogēnie);
- nesaistīti ar mugurkaula patoloģiju (nevertebrogēnie).
Vertebrogēnas sāpes var radīt: diska trūce, starpskriemeļu diska izmaiņas, osteofīts, osteoporoze, skriemeļu lūzumi u.c. Pie biežākajiem nevertebrogēno sāpju iemesliem pieskaita muskuļu saspringumu, atstarojošas sāpes no iekšējiem orgāniem, locītavu sāpes.
Vērā ņemami muguras saslimšanas simptomi
· iepriekš nav bijušas sāpju epizodes
· lielas intensitātes sāpes
· sāpju intensitāte nav atkarīga no ķermeņa stāvokļa un kustībām
· sāpju pastiprināšanās naktī
· vecums jaunāki par 20 gadiem un vecāki par 55 gadiem
· nesena trauma
· muguras smadzeņu infekcijas riska faktori (uroģenitāla infekcija, zāļu radīta imūna supresija, steroīdu (glikokortikoīdu) lietošana, HIV)
· onkoloģisks process anamnēzē
· vispārējs vājums
· iegurņa orgānu darbības traucējumi
· progresējošs neiroloģisks deficīts
· gaitas traucējumi
MUGURAS SĀPJU IZMEKLĒŠANA
§ Neirologa/vertebrologa konsultācija, lai novērtētu mugurkaula, nervu sistēmas un muskuļu stāvokli.
§ Pilna asins aina un urīna analīze, lai izslēgtu iekaisuma procesu nierēs.
§ Mugurkaula rentgenogrāfija, lai izslēgtu osteomielītu, lūzumus u.c. muguras saslimšanas.
§ Lai precizētu rentgenogrammā redzamās izmaiņas ārsts var nozīmēt mugurkaula datortomogrāfiju (CT) vai magnētisko rezonansi (MR) (CT ļauj detalizēti novērtēt kaulu struktūras stāvokli, bet MR – muguras smadzeņu un starpskriemeļu disku stāvokli).
MUGURAS SĀPJU ĀRSTĒŠANA
Bieži vien pilnībā izārstēt muguras sāpes neizdodas, taču ar pareiza dzīvesveida un zāļu terapijas palīdzību akūtu sāpju periodus var padarīt pēc iespējas retākus
Muguras sāpju ārstēšanas taktika ir atkarīga no to cēloņa. Pareizo ārstēšanas taktiku var ieteikt tikai ārsts.
Svarīgi atcerēties, ka ārstēšanas pasākumu rezultāti neparādās uzreiz, tāpēc jābūt pacietīgam. Ārstēšanas galvenais mērķis ir ne vien atvieglot akūtas sāpes, bet arī izvairīties no turpmākiem sāpju paasinājumiem.
Medikamentozā ārstēšana
Lai mazinātu sāpes lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (piem., Diclofenac) tabletēs, ampulās injekcijām, krēmus, gēlus un citus pretsāpju līdzekļus (piem., paraceptamolu vai kombinētos preparātus). Abu grupu preparātus nozīmē īsu kursu veidā (3-5 dienas). Turklāt sāpju remdēšanai lieto pretsāpju līdzekļu šķīdumos piesūcinātas kompreses un medikamentozas blokādes, kuras drīkst veikt tikai ārsts.
Sāpju (ko radījis muskuļu saspringums) mazināšanai izmanto preparātus, kas noņem muskuļu spazmas (miorelaksanti), to lietošana iespējama tikai pēc ārsta norādēm.
Mūsdienās muguras sāpju ārstēšanai, kas saistītas ar distrofiskām izmaiņām, piedāvā izmantot hondroprotektorus – preparātus, kas stimulē skrimšļaudu galveno sastāvdaļu izstrādi, tādejādi palēninot skrimšļaudu sabrukšanu. Hondroprotektoru efektivitāte nav pierādīta, bet to pašu var teikt arī par citām plaši reklamētām pārtikas piedevām (parasti tie satur ārstnieciskos augus, biopreparātus, vitamīnus u.c.) un homeopātiskajiem līdzekļiem. Neskatoties uz to, ka visi nosauktie līdzekļi aptiekās ir brīvi pieejami bez receptes, pirms to lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Manuālā terapija
Manuālo terapiju var nozīmēt tikai ārsts pēc rentgena un/vai magnētiskās rezonanses rezultātu izvērtēšanas, kas parāda mugurkaula un tā apkārtējo audu stāvokli. Pareizi veikta manuālā terapija (iedarbība locītavām, muskuļiem, saitēm), ļauj koriģēt daudzus vietējos (lokālos) simptomus (piem., muskuļu saspringumu, locītavu mežģījumu), un bieži vien ātri un efektīvi likvidēt muguras sāpes.
Kā jebkurai ārstnieciskai metodei, arī manuālajai terapijai ir savas kontrindikācijas (aizliegumi) un ierobežojumi tās veikšanai. Daļēji nepieļaujama tā ir šādos gadījumos:
· trūce un starpskriemeļu disku bojājumi/ segmentu saķeršanās var nospiest asinsvadus, nervu saknītes, muguras smadzenes;
· pēc pārciesta miokarda infarkta, insulta, onkoloģisko saslimšanu, mugurkaula tuberkulozes, endokrīnās sistēmas traucējumu un izteiktas osteoporozes gadījumā
· saasinājums ar izteiktu mugurkaula kustīguma ierobežojumu (sāpju dēļ) un muguras muskuļu saspringumu
· asinsvadu saslimšanu un asinsreces traucējumu gadījumā.
Nepareizi veikta manuālā terapija var radīt nopietnus sarežģījumus, tāpēc to jāveic kvalificētam speciālistam - sertificētam manuālās terapijas ārstam..
Akupunktūra
Akupunktūra muguras sāpēm (īpaši, ko radījis muskuļu saspringums vai sāpes, kas saistītas ar psihoemocionālajiem traucējumiem) bieži vien sniedz pozitīvu efektu. Lai arī saskaņā ar ķīniešu tradicionālās medicīnas uzskatiem, akupunktūru var veikt jebkurā gadījumā, tomēr pieņemts uzskatīt, ka akupunktūra nav vēlama sekojošos gadījumos:
· sirds un asinsvadu saslimšanu gadījumā;
· labdabīgu un ļaundabīgu saslimšanu gadījumā (gan esošu, gan bijušu);
· saslimšanu gadījumā, kam nepieciešama neatliekama ķirurģiska iejaukšanās;
· akūtu infekcijas slimību gadījumā;
· grūtniecības laikā.
VISPĀRĒJAS
Ir noskaidrots, ka gultas režīms var veicināt akūtu sāpju pāriešanu hroniskās sāpēs. Tātad mērenu sāpju gadījumā nav vajadzības gulēt gultā, bet intensīvu sāpju gadījumā kustības jācenšas maksimāli ierobežot apmēram 1-3 dienas.
Muguras sāpju paasinājuma laikā nepieciešams ierobežot fiziskās aktivitātes, daļēji jāizvairās no smagumu celšanas, kā arī ilgstošas atrašanās vienā pozā, svarīgi ir veikt kustības nepalielinot slodzi mugurkaulam.
Lai varētu atslogot mugurkaulu un nodrošināt tam miera stāvokli mērķtiecīgi būtu izmantot speciālu jostu vai korseti.
Nevajag gaidīt, kamēr parādīsies sāpes mugurā, nepieciešams veikt profilaktiskus pasākumus – censties pareizi:
· stāvēt un staigāt;
· sēdēt;
· gulēt un celties;
· celt smagumus un pārvietot tos;
· sportot;
· ievērot diētu;
· psiholoģiski sevi noskaņot.
Kā pareizi staigāt un stāvēt
Staigāt un stāvēt vajadzētu ar taisnu muguru. Nostājieties ar muguru pret sienu, lai pieskartos tai ar papēžiem un gurniem, lāpstiņām un pakausi, atcerieties šo sava ķermeņa stāvokli (stāju) un staigājot cenšaties to noturēt.
Ja vajag ilgi stāvēt, nepieciešams:
· ja ir iespēja – staigāt uz vietas, kustēties;
· mainīt pozu katras 10-15 minūtes, mainot svaru no vienas kājas uz otru;
· katras 10-15 minūtes atliekties atpakaļ, izstiept rokas uz augšu, veicot dziļu ieelpu un izelpu - tas noņem muguras muskuļu nogurumu;
· ja strādājiet stāvus, iekārtojiet savu darba vietu tā, lai nevajadzētu zemu pieliekties; izmantojiet atbalstu zem kājas, atbalstoties te uz vienas, te uz otras kājas, tādejādi samazinot slodzi mugurkaulam.
· sekojiet līdzi stājai, ievelciet vēderu, cenšaties izstaipīties uz augšu it kā augšā būtu piesiets balons, taču nenoslogojiet ķermeņa augšdaļu.
Kā pareizi sēdēt
Lai samazinātu slodzi mugurkaulam, neliecieties uz priekšu un neatliecieties pārāk tālu uz aizmuguri, apsēdieties cieši pret krēsla atzveltni un radiet atbalstu kaklam un jostas vietai. Ja nepieciešams ilgi sēdēt, piemeklējiet pareizu krēslu, katras 15-20 minūtes nepieciešams pastiepties, izstaipīties, mainīt kāju novietojumu.
Mēbelēm, uz kurām nepieciešams ilgi sēdēt, būtu vēlams atbilst šādiem kritērijiem:
· izvēlieties krēslu ar augstu atzveltni un atbalstieties pret to, jostas vietas augstumā novietojiet nelielu spilventiņu;
· krēsla augstumam jābūt tādam, lai ceļi atrastos nedaudz zemāk par gurnu līmeni, ja nepieciešams izmantojiet ķīļveida pamatni zem sēžamvietas, pēdām jāstāv cieši pie grīdas, ja nepieciešams, izmantojiet pamatni arī zem kājām;
· krēsla dziļums - 2/3 no gurnu garuma;
· jāizvairās no pārāk mīkstām mēbelēm, jo tādā gadījumā tiek ļoti sasprindzināti muskuļi, lai noturētu līdzsvaru.
SĒDIET TAISNI, SEKOJIET LĪDZI SAVAI POZAI!
Kā pareizi gulēt un celties
Ja guliet uz cieta pamata, tad apkārt jābūt daudz spilveniem katram mugurkaula fizioloģiskajam izliekumam. Viedoklis par to, ka jāguļ uz cieta pamata, parādījās 20. gadsimta 30 gados, kad parādījās gultas ar bruņu režģiem un ārsti ieteica likt koka plāksni zem šī režģa (lai tas neliektos), bet virsū divus matračus, lai radītu anatomisku atbilstību mugurkaula izliekumiem. Par koka plāksnēm atceras visi, bet par matračiem ir aizmirsuši. Mūsdienu vertebroloģija šiem diviem noteikumiem (cietam pamatam un anatomiskai atbilstībai), pievienojusi vēl trešo – ortopēdisko, tas ir, ārstniecisku iedarbību. Un šeit slēpjas vēl viena vispārpieņemta kļūda: visi uzskata anatomisko gultu par ortopēdisko (tā arī reklamējot), bet tajā pašā laikā ārstnieciskajai (ortopēdiskajai) gultai jāpalīdz atslābināt muskuļus, nevis vienkārši jārada apstākļus iespējai atslābināt muskuļus. Un tā fizioloģiskos izliekumus vajag saglabāt arī horizontālā stāvoklī.
Gultas pamatam jābūt cietam (iespējams koka plāksne), bet virs tā jānovieto anatomisks vai ortopēdisks matracis, kas nodrošina komfortablu stāvokli.
Ja gulta Jums nešķiet pietiekami ērta, piemērojiet to sev:
· guļot uz muguras – zem kakla neliels spilvens, kā arī neliels spilvens zem ceļiem, lai kājas būtu nedaudz saliektas;
· guļot uz sāniem – spilventiņš zem kakla plecu augstumā, neliels spilvens jostas vietas apvidū, kājas saliektas ceļos un gūžas locītavās;
· guļot uz vēdera – palieciet zem tā spilvenu.
No rīta ceļoties no gultas, nepieciešams vispirms veikt dažus vienkāršus vingrojumus ar kājām un rokām, tad pagriezties uz vēdera, atspiesties uz rokām, nostāties uz ceļiem, apsēsties ar sēžamvietu uz papēžiem un maksimāli pastiepties ar rokām uz priekšu, tad nolaist vienu kāju uz zemes un atbalstīties uz šo kāju un roku, un tad pakāpeniski celties augšā, neizdarot asas kustības.
SNIEDZIET SAVAI MUGURAI PILNVĒRTĪGU NAKTS MIERU! PASTIEPJIETIES PĒC MIEGA!
Kā pareizi celt un pārvietot smagumus
Drošības tehnikas
Sēžot ērtā krēslā, stāvot pie galda vai darba virsmas - izmantojiet jebkuru iespēju veikt darbu ar taisnu muguru, bet strādājot uz grīdas – notupieties uz viena vai abiem ceļiem, zem tiem paliekot mīkstu valnīti. Cenšaties pamatslodzi likt uz kājām, nevis uz mugurkaulu.
Ja nepieciešams celt vai nest smagumus, ieteicams:
· nēsāt speciālu jostu vai korseti;
· nolikt vienu kāju uz priekšu, saliekt kājas, nevis muguru, mugurai jābūt taisnai, saķerot smagumu, dariet to saliecot kāju, bet nesaliecot mugurkaulu (līdzīgi kā to dara svarcēlāji);
· sadalīt nesamo smagumu svaru – nenest smagumu vienā rokā, sadalīt un nest to abās rokās, somas ar dažādu svaru ik pa laikam mainīt no vienas rokas otrā, lai nerastos muskuļu pārslodze;
· pārvietojot smagumu, turēt to pēc iespējas tuvāk sev, cenšoties izvairīties no noliekšanās un ķermeņa pagriešanās (mugurkaula rotācijas);
· celt un nest bērnu ar taisnu muguru, labākā pozīcija mugurkaulam ir, kad mazs bērns ir specializētā somā priekšpusē, lielāks – uz muguras;
· smagumu pārnēsāšanai izmantot mugursomas, nevis plecu somas, pārvietot smagumus čemodānos un somās uz riteņiem;
· tīrot māju izmantot slotu un putekļsūcēju ar roktura pagarinātāju;
· veļas mazgāšanu un gludināšanu veikt ar taisnu muguru, nenoliecieties pār vannu vai zemu galdiņu, izmantot krēslu zem bļodas un gludināmo dēli.
SAMĒROJIET SAVAS IESPĒJAS AR STATISKO UN DINAMISKO SLODZI!
Uztura ieteikumi
Starpskriemeļu disku iecienītākie „kārumi” ir āboli un bumbieri, avenes un zemenes, vīnogas, lazdu rieksti, lēcas, ķirbji, salāti. Muguras sāpju profilaksei svarīga ir vitamīniem bagāta pārtika. Lietojiet ar vitamīniem, kā arī ar kalciju un magniju bagātu pārtiku (zivis un citas jūras veltes, kāpostus, spinātus, pupas, riekstus, sēklas, zirņus, rupjmaizi, tvaicētu, nevārītu pienu). Izvairieties no asiem ēdieniem, alkohola un smēķēšanas.
Lai mazinātu (palēninātu) deģeneratīvus procesus mugurkaulā un locītavās, jālieto hondroprotektorus – preparātus, kas aizsargā skrimšļaudus. Tos lieto ilgstoši, vidēji 6 mēnešus vai pēc ārsta norādījumiem.
Nav speciāli uztura ieteikumi osteohondrozes ārstēšanai, bet ir diēta svara samazināšanai – svarīgi un saprātīgi samazināt lieko svaru, tādējādi samazinot liekā svara slodzi uz mugurkaulu.
Kā pareizi sevi psiholoģiski noskaņot
Centieties ieteiktās
Kā pareizi veikt fiziskās aktivitātes
Pats svarīgākais muguras sāpju profilakses pasākums ir regulāra fiziska slodze. Laba muskuļu korsete un pietiekama muguras lokanība ir muguras sāpju profilakses pamats. Ja vēlieties nodarboties ar dinamisku slodzi, priekšroku dodiet peldēšanai, skrejceliņam, velotrenažierim, slēpēm, vingrojumiem ar lecamauklu. Nodarbojoties ar sporta spēlēm (futbolu, volejbolu, tenisu utt.), esiet uzmanīgi, jo asas un nekoordinētas kustības un pagriezieni var provocēt sāpju saasināšanos. Izvairieties no skriešanas pa cietu virsmu, izmantojiet amortizējošas saistzoles un specializētus sporta apavus, kas samazina slodzi uz mugurkaulu.
Profilaktiskā fiziskā sagatavošanās:
· vingrojumi pareizas stājas veidošanai (nepieciešams zināt kā nostāties pareizā stājā, saglabāt šo stāvokli ilgstoši un bieži kontrolēt tās saglabāšanas pareizību);
· vingrojumi mugurkaula vai tā daļu kustību palielināšanai (jogas galvenais princips - maksimālā apjoma pakāpeniska sasniegšana, fiksējot galējās pozīcijas uz 3 - 5 sekundēm);
· vingrojumi visa ķermeņa vienmērīgai muskuļu spēka attīstībai (īpaši muguras, vēdera preses un plecu joslas muskuļiem);
· vingrojumus ar papildus apgrūtinājumiem (papildus slodzēm) vēlams veikt uz trenažieriem, izslēdzot vertikālas slodzes;
· vingrojumi ar svariem un hantelēm izpildāmi guļot uz muguras, vēdera, vai sēžot un atbalstot pret krūtīm.
Atcerieties, ja nēsājiet apavus ar augstu papēdi, ar tiem nepatraukti staigāt var ne ilgāk kā 2 stundas.
MFD Veselības grupas Medicīniskā firma SIA „Dziedniecība” sāka savu vēsturi vairāk kā pirms 50 gadiem kā ambulatora veselības aprūpes iestāde. Uz šo brīdi MFD ir viena no lielākajām daudzprofila veselības aprūpes iestādēm, kas sniedz plaša spektra veselības aprūpes pakalpojumus vairāk kā 400 000 pacientu dažādās vietās visā Rīgā un Latvijā. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas un izcilo ārstu pieredzi, MFD pamatmērķis ir rūpēties par iedzīvotāju veselību, nodrošinot savlaicīgu slimību profilaksi, kā arī sniedzot efektīvus diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus.