Vairogdziedzeris un tā darbība

Publicēts: 20 10 2009

Vairogdziedzeris un tā darbība

Vairogdziedzera novietojums

Vairogdziedzeris novietots kakla priekšējā virsmā, sastāv no 2 simetriskām daļām, pēc formas atgādina taurenīti, dažreiz vairogdziedzerim ir papildus piramidālā daiva. Dziedzera masa veseliem cilvēkiem ir 20-30 g, izmēri mainās atkarībā no dzimuma, vecuma, joda un mikroelementu satura apkārtējos audos..

Vairogdziedzeris asinīs izdala īpašas vielas, ko sauc par vairogdziedzera hormoniem, un kam ir nozīmīga loma organisma šūnu funkcionēšanā. Dziedzeris ražo un uzkrāj 2 pamathormonus: tetrajodtironīnu (T4) un trijodtironīnu (T3). Parasti vairogdziedzera hormoni tiek saražoti nelielās devās, un to līmeni asinīs regulē galvas smadzenes ar vairogdziedzeri stimulējoša hormona palīdzību - hipofīzes tireotropais hormons.

Vairogdziedzera darbība

Vairogdziedzera darbību, kā iepriekš minēts, regulē hipofīze ar speciāla hormona palīdzību. Hipofīze ir svarīgs regulējošs orgāns, kas piedalās daudzu organisma funkciju īstenošanā.

Vairogdziedzera saslimšanu iespējamība sievietēm ir 4 reizes lielāka nekā vīriešiem, jo sievietēm ir lielāka nosliece uz nepareizu vairogdziedzera funkciju. Problēmas būtība ir tā, ka imūnā sistēma vairogdziedzeri neuztver kā daļu no organisma un izstrādā pret to antivielas. Ja vairogdziedzeris kļūst mazaktīvs vai tieši otrādi - pārāk aktīvs - rodas problēmas.

Tātad vairogdziedzera galvenā funkcija ir hormonu tetrajodtironīna (T4) un trijodtironīna (T3) ražošana. T3 ir daudz aktīvāks hormons, savukārt T4 ir savdabīga organisma rezerve. Vajadzības gadījumā no T4 atdalās viena joda molekula, un tas pārvēršas aktīvā hormonā - T3.

Vairogdziedzera hormoni organismā pilda virkni svarīgu funkciju - tie regulē vielmaiņu. Vielmaiņa ir virkne ķīmisku reakciju, kuras rezultātā iegūst enerģiju, kas savukārt nepieciešama organisma funkciju nodrošināšanai, piemēram, organisma normālas temperatūras uzturēšana, prasa lielu enerģijas patēriņu. Tāpat vairogdziedzera hormoni piedalās noteiktas sirdsdarbības frekvences nodrošināšanā, kā arī nodrošina ilgstošu nervu sistēmas aktivitāti utt.

Vairogdziedzera hormoni veidojas ar joda līdzdalību - tātad T3 satur 3 joda molekulas, bet T4 jeb tiroksīns – 4 joda molekulas. Lai vairogdziedzeris varētu izstrādāt hormonus organismam vajadzīgā daudzumā, diennaktī cilvēkam jāsaņem 150 - 200 mikrogramu joda ar ēdienu, lai saglabātu hormonu attiecības normā. Grūtniecības laikā nepieciešamā joda daudzums pieaug - līdz 250 mikrogramiem diennaktī.

Hipotireoze - vairogdziedzera funkcijas samazināšanās

Hipotireoze raksturojas ar vairogdziedzera hormonu nepietiekamību organismā. Hipotireozes izpausmju kopumu sauc par miksidēmu. Vairogdziedzera hormonu trūkums var būt dažādu strukturālu un funkcionālu vairogdziedzera bojājuma rezultāts. Tas var būt tiešs jeb primārs vairogdziedzera bojājums, bet var būt arī sekundārs - saistīts ar hipofīzes vai hipotalāma bojājumu.

Tiešu jeb primāru bojājumu sastop diezgan bieži, īpaši sievietēm pēc 40 gadu vecuma. Dažreiz hipotireoze attīstās agrīnā bērna vecumā, kas noved pie smadzeņu attīstības traucējumiem – kretīnisma.

Iemesli

Primāra vai sekundāra hipotireoze var noritēt ar tireodīta pazīmēm, kā arī bez. Primāra hipotireoze var attīsties sekojošu saslimšanu gadījumā:

·      ideopātiska atrofija (attīstījusies nezināmu iemeslu dēļ) vai hronisks autoimūns tireodīts (Hašimoto slimība), kas ir par iemeslu 50% hipotireozes gadījumu. Tireoidītu parasti pavada vairogdziedzera palielināšanās;

·      subtotāla jeb daļēja vairogdziedzera izņemšana vai ārstēšana ar radioaktīvo jodu difūza toksiskā kākšļa gadījumā ir kā iemesls 1/3 hipotireozes gadījumu;

·      vairogdziedzera bojājums sakarā ar antitireoīdo preparātu, jodīdu, litija, kordarona lietošanu, šai grupai pēc būtības pieder arī cilvēki, kam tireoidīts attīstījies sakarā ar endēmisku kāksli (nepietiekami uzņemot jodu ar ēdienu);

·      iedzimta vairogdziedzera aplāzija (iztrūkst) vai fermentu trūkums, kas piedalās vairogdziedzera hormonu veidošanā. Šīs saslimšanas sastop reti un tās bieži sāk izpausties jau agrīnā bērna vecumā;

·      vairogdziedzera bojājums amilaidozes, tuberkulozes, sifilisa, ļaundabīgu audzēju vai to metastāžu dēļ, kā arī Rīdeļa tireoidīts.

Sekundārs vairogdziedzera bojājums sastopams reti – apmēram 1% hipotireozes gadījumu. Tas var būt saistīts ar hipotalāma, kas ietekmē vairogdziedzera darbību ar īpaša hormona palīdzību, bojājumu (audzējs, granulomatoze, staru terapija). Tāpat sekundāra hipotireoze var būt saistīta ar bojājumu hipofīzē, kam arī ir liela nozīme vairogdziedzera darbības regulācijā, izdalot tireotrpo hormonu. Tā var būt nekroze pēcdzemdību periodā, audzējs, staru terapija, operatīva iejaukšanās.

Vairogdziedzera hormonu trūkums rada visa veida vielmaiņas traucējumus, oksidatīvo procesu palēnināšanos, kas būtiski ietekmē ķermeņa funkcionēšanu.

Simptomi

Hipotireoze parasti attīstās pakāpeniski. Ja vairogdziedzera funkcija ir samazināta no dzimšanas brīža, tad bērnam jau no 6 mēnešu vecuma novēro palēninātu augšanu un attīstību. Vēlāk attīstās kretīnisma pazīmes. Iedzimtu hipotireozi sastop ar biežumu viens uz 4000-5000 dzemdībām. Laicīga slimības pamanīšana ir ļoti svarīga, jo aizstājējterapijai ir būtiska nozīme.

Pieaugušie parasti sūdzas par vājumu, paaugstinātu nogurdināmību, sliktu aukstuma panešanu, ķermeņa masas palielināšanos, neskatoties uz slikto apetīti, matu izkrišanu, atmiņas pasliktināšanos, muskuļu un locītavu sāpēm.

Klīniskās pazīmes nav specifiskas, tāpēc, ja nav palielināts vairogdziedzeris, saslimšana ilgstoši var palikt nediagnosticēta.

Āda hipotirozes gadījumā ir tūskaina, sausa, auksta. Karotīna nogulsnēšanās dēļ āda var būt iedzeltena ar oranžu nokrāsu. Seja ir uztūkusi, mīmika nabadzīga, neizteiksmīga, sakarā ar acu plakstiņu tūsku, acu spraugas sašaurinātas. Novērojama arī ādas zvīņošanās un matu izkrišana, balss saišu tūskas dēļ, balss kļūst rūcoša, nereti novēro noslieci uz augšējo elpceļu infekcijām.

Hipotireozes gadījumā bieži tiek skarta sirds asinsvadu sistēma un attīstās bradikardija (palēnināta sirdsdarbība), arteriāla hipotensija (zems asinsspiediens), sirds dobumu paplašināšanās ar sirds mazspēju, šķidrums sirds somiņā. Neskatoties uz to, ka hipotireozes gadījumā ir paaugstināts holesterīna līmenis, hipotireozes loma sirds asinsvadu aterosklerozes attīstībā nav pilnībā pierādīta. Hipotireozes gadījumā šķidrums var krāties ne vien sirds somiņā, bet arī vēdera dobumā un krūšu kurvī.

Bieži sastop arī izmaiņas kuņģa zarnu trakta darbībā, ir nosliece uz aizcietējumiem, vēdera pūšanās (meteorisms), kas saistīts ar zarnu kustību funkciju samazināšanos.

Slimībai progresējot, pieaug centrālas nervu sistēmas darbības traucējumi - gurdenums, apātija, miegainība, var būt depresija, psihozes utt.

Dzimumsistēmas traucējumi vīriešiem izpaužas kā libido samazināšanās, sievietēm - menstruālā cikla traucējumi.

Hipotireozei raksturīgais izskats (miksidēma) saistīta ar masīvu mukopolisaharīdu izgulsnēšanos dziedzera audos, tas parasti notiek pakāpeniski nezināmu iemeslu dēļ. Miksidēmas gadījumā īpaši pamanāmi ir šādi simptomi - ādas izmaiņas, bradikardija, šķidruma uzkrāšanās dobumos, mēles palielināšanās, centrālas nervu sistēmas traucējumi.

Diagnostika

1)    sūdzības, simptomi;

2)    laboratoriskajos izmeklējumos samazināts T4 un paaugstināts tireotropā hormona daudzums (sekundāras hipotireozes gadījumā tas var būt samazināts vai normāls), var būt paaugstināti tādi rādītāji kā ALAT, ASAT, anēmija, raksturīgas izmaiņas elektrokardiogrammā, kā arī samazinās uzkrātā radioaktīvā joda daudzums.

Kad vēl sastop hipotireozes simptomus?

1)    ārējais izskats (bāla, uztūkusi seja) atbilst arī nefrotiskā sindroma pazīmēm (nieru darbības traucējumi);

2)    ādas izmaiņas, asinsvadu bojājums, kuņģa zarnu trakta mazkustīgums liek aizdomāties arī par sistēmisko sklerodermiju (autoimūna saslimšana, kas skar gan ādu, gan iekšējos orgānus);

3)    hipotireoze dažreiz izpaužas kā asinsreces traucējumi, kas rodas arī hemofilijas attīstības rezultātā, un kas var būt arī hipotireozes vadošais simptoms;

4)    primāra hipotireoze var radīt hipofīzes palielināšanos, kas rodas augšanas šūnu stimulācijas rezultātā, kas izdala tireotropo hormonu, kas savukārt ietekmē vairogdziedzera hormonu izdali. Ārstēšana ar tireotoksīnu var novest pie atgriezenisku simptomu attīstības, tai skaitā arī hipofīzes palielināšanās.

Ārstēšana

Galvenā bērnu hipotireozes ārstēšanas metode ir vairogdziedzera hormonu lietošana. Ārstēšana jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, lai novērstu bērna attīstības aizkavēšanos.

Ārstējot pieaugušos ņem vērā vecumu, pavadošās slimības, hipotireozes izpausmes.

1.       Diētas pamatā olbaltumu, tauku un ogļhidrātu palielināšana (galvenokārt viegli pārstrādājami ogļhidrāti – medus, ievārījums, cukurs, miltu izstrādājumi).

2.       Izvēles preparāts hipotireozes ārstēšanā ir levotiroksīns. Devas piemērošana ir pakāpeniska, sākot ar minimālo devu. Devas palielināšanu veic ne ātrāk kā pēc 4-6 nedēļām, kad organisms ir pieradis pie sākotnējās devas. Lai novērtētu izvēlētās devas efektivitāti, jākontrolē tireotropā hormona līmeni.

Jāņem vērā, ka vasarā organisma prasības pēc vairogdziedzera hormoniem bieži vien samazinās.

Pētījumi rāda, ka vīriešiem vajadzība pēc L - tiroksīna ir nedaudz augstāka nekā sievietēm. Svarīgi ir sekot līdzi pašsajūtai, pulsam, arteriālajam spiedienam, ķermeņa svaram, L-tiroksīna panesamībai un ieviest dienasgrāmatu, lai veiktu šīs nepieciešamās piezīmes.

Hipotireoze un grūtniecība

Grūtniecības laikā tiek būtiski palielināta slodze topošās māmiņas vairogdziedzerim, un, ja sieviete līdz šim nozīmīgajam stāvoklim nonākusi ar nediagnosticētu vairogdziedzera saslimšanu, tas var būtiski ietekmēt bērna fizisko un garīgo attīstību. Arī maz izteikta vairogdziedzera hormona samazināšanās, ņemot vērā lielo vairogdziedzera slodzi, var izpausties kā izteikta hipotireoze.

Sievietes parasti iet uz sieviešu konsultāciju 6-8 grūtniecības nedēļā, taču pareizāk būtu veikt vairogdziedzera izmeklēšanu vēl pirms ieņemšanas.

Hipertireoze (tireotoksikoze) – vairogdziedzera funkcijas palielināšanās

Ar terminu hipertireoze saprot stāvokli, kad kaut kādu iemeslu dēļ ir palielināts vairogdziedzera hormonu līmenis. Visbiežāk šādu stāvokli novēro, kad ir palielināta vairogdziedzera aktivitāte. Tā nekad nerodas pati no sevis, ir kādas vairogdziedzera saslimšanas blakusefekts, piemēram, Bazedova slimības, tireoidīts, mezglainais kākslis.

Hipertireoze ir hipotireozei pretējs stāvoklis - pie samazinātiem vairogdziedzera hormonu līmeņiem organisms strādā lēnāk, savukārt hipertireozes gadījumā organisms strādā ar palielinātu intensitāti.

Cilvēkiem ar hipertireozi jābūt aktīvā endokrinologa uzraudzībā. Laicīgi uzsākta ārstēšana palīdz atgūt labu pašsajūtu un novērš sarežģījumu rašanās. Ārstēšana jāuzsāk tūlīt pēc diagnozes noteikšanas un nekādā gadījumā nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos.

Hipertireozes iemesli

Visbiežāk hipertireozi novēro pie vispārējās vairogdziedzera aktivitātes paaugstināšanās un tā rodas pie sekojošām saslimšanām:

·      difūzs toksisks kākslis (Bazedova-Greivsa slimība - raksturojas ar vairogdziedzera palielināšanos un palielinātu vairogdziedzera hormonu izdali), to sastop 70-80% gadījumu;

·      viens vai daudzi mezgli kākšļa gadījumā (vairogdziedzerī var būt neskaidras izcelsmes sabiezējumi mezglu veidā, kas paaugstina vairogdziedzera aktivitāti);

·      dažreiz tireotoksikoze attīstās subakūta tireodīta gadījumā (vairogdziedzera iekaisums pēc pārciestām vīrusa infekcijām);

·      šādu stāvokli var radīt arī par daudz lietoti vairogdziedzera hormonu medikamenti.

Hipertireozes simptomi

Hipertireozes, tāpat kā hipotireozes gadījumā tiek novēroti daudzu orgānu funkciju traucējumi, tikai hipertireozes gadījumā vairogdziedzera hormoni tiek izstrādāti par daudz.

1.      Āda ir mitra, silta, plāna, maz izteiktas vecuma pārmaiņas, paaugstināta svīšana, mati ir plāni. Ievērojamas izmaiņas notiek arī ar nagiem – tie kļūst sāpīgi un atdalās no naga gultnes.

2.      Palielinās acs āboli, kā rezultātā acs izspiežas uz āru (eksoftalms), raksturīga pazīme ir arī plakstiņu tūska un palielināta pigmentācija, tas ir plakstiņi iegūst uztūkušu izskatu ar brūnganu nokrāsu.

3.      Salīdzinājumā ar hipotireozi, hipertireozes gadījumā tiek novēroti pilnīgi pretēji efekti, tādi kā paaugstināts asinsspiediens (hipertensija), ātra sirdsdarbība, ātrs pulss, kā rezultātā attīstās sirds nepietiekamība (sirds netiek gala ar savu darbu un nevar pilnā apjomā nodrošināt asinscirkulāciju audos un visā organismā kopumā).

4.      Hipertireoze skar arī elpceļus - parādās elpas trūkums (aizdusa).

5.      Viegli un vidēji izteiktas saslimšanas gadījumos mēdz būt palielināta apetīte, bet smagas norises gadījumā apetīte samazinās, novēro sliktu dūšu, vemšanu un caureju, kā rezultātā samazinās svars.

6.      Spilgti izteikta, ātra muskuļu nogurdināmība, uz kā fona jūt pastāvīgu vājumu un ko pavada tremors (gribai nepakļautas, ritmiskas kustības, kas atgādina izteiktu drebēšanu, parādība var skart visu ķermeni vai atsevišķas tā daļas, piemēram, ekstremitātes, galvu utt.). Lielākajā daļā gadījumu ir izteikta osteoporozes attīstība (skeleta saslimšana, kas izpaužas ar kaulu masas un struktūras samazināšanos). Ja kaulos uzkrājas daudz kālija novēro kustību ierobežojumu, sakarā ar ķermeņa refleksu pastiprināšanos (refleksi nodrošina spēju pārvietoties).

7.      Paaugstināta uzbudināmība, nervozitāte, bezmiegs, nemiera un baiļu sajūta, intelekta paaugstināšanās, ātra runa arī ir hipertireozes pavadošie simptomi.

8.      Izmaiņas asinīs var noteikt tikai ar laboratorisku izmeklējumu palīdzību (T4, Tireotropais hormons).

9.      Novēro biežu un masīvu urināciju (poliūriju).

10.   Sievietēm var būt menstruālā cikla traucējumi, cikli var būt neregulāri, noritēt ar spēcīgām sāpēm vēdera lejas daļā (parasti nedzemdējušām sievietēm), izdalījumiem, sliktu dūšu, vemšanu, vispārēju vājumu, galvassāpēm, vēdera uzpūšanos, smaguma sajūtu kājās, ģīboņiem, paaugstinātu temperatūru. Vīriešiem var būt piena dziedzeru palielināšanās un potences samazināšanās. Visas minētās pazīmes rodas sakarā ar sievišķo un vīrišķo dzimumhormonu ražošanas izmaiņām un tās var kļūt par neauglības cēloni.

11.   Slimniekiem var attīstīties tireogēns diabēts, kas rodas vielmaiņas traucējumu dēļ, kā rezultātā paaugstinās glikozes līmenis asinīs. Var būt paaugstināta temperatūra.

Hipertireozes sarežģījumi

Cilvēkiem ar neārstētu Bazedova slimību, kā arī personām, kas nepietiekami ārstējas, īpaši tiem, kam ir smagas blakus saslimšanas, attīstās tireotoksiskā krīze, kas liecina ar smagu un nelabvēlīgu slimības gaitu. Tireotoksiskā krīze ir pēkšņs tireotoksikozes simptomu saasinājums. Sastop tikai sievietēm un 70% gadījumu sākas akūti.

 

Hipertireozes diagnostika

Hipertireozes (tireotoksikozes) diagnostikas pamatā, pirmkārt, ir simptomi un pazīmes, bet galvenais cilvēka ārējais izskats un laboratoriskās analīzes. Nosaka tireotropā hormona līmeni ( ↓ ) un  T3 un T4  hormonu līmeni ( ↑ ).

Diagnostikā izmanto arī ultrasonogrāfiju (USG), lai noteiktu mezglu esamību vai neesamību orgānā, kā arī elektrokardiogrammu (EKG), jo lielākajai daļai cilvēku ar tireotoksikozi ir novirzes sirds asinsrites sistēmas darbībā un šīs novirzes var diagnosticēt ar EKG palīdzību. Nepieciešamības gadījumā ārsts endokrinologs rekomendē veikt datortomogrāfiju (CT), kas ļauj noteikt veidojuma atrašanās vietu. Pēc diagnozes uzstādīšanas, ārsts speciālists var sastādīt individuālu ārstēšanas plānu.

Kas nepieciešams konsultācijai, ja ir tireotoksikoze?

1)    cilvēka pašsajūtas apraksts;

2)    ultrasonogrāfijas izmeklēšanas dati, kas veikta neilgi pirms vizītes, kā arī iepriekšējie izmeklējumi;

3)    asins analīžu rezultāti (kopējā asins aina un vairogdziedzera hormonu analīzes);

4)    ziņas par iepriekš veiktām operācijām, ja tādas bijušas, un epikrīze (ārsta slēdziens no slimības vēstures par slimnieka diagnozi, slimības prognozi, ārstēšanās rekomendācijas utt.);

5)    pašlaik vai agrāk pielietotās ārstēšanas metodes;

6)    ja ir – citu iekšējo orgānu izmeklējumu rezultāti.

Hipertireozes ārstēšana

Hipertireozes ārstēšanas pamatā ir 3 pamatmetodes:

1)    konservatīvā ārstēšana (ar medikamentu palīdzību);

2)    ķirurģiskā (vairogdziedzera operācija);

3)    ārstēšana ar radioaktīvo jodu.

Rehabilitācijā nozīmīgas ir  nemedikamentozas metodes – diēta, ūdens terapija u.t.t.

Cilvēkiem ar hipertireozi jābūt pastāvīgā ārsta endokrinologa uzraudzībā. Laicīgi sākta ārstēšana veicina ātrāku labas pašsajūtas atgūšanu un novērš sarežģījumu rašanos iespējamību.

Ārsta izvēli par labu vienai vai otrai metodei ietekmē tādi faktori kā pacienta vecums, tireotoksikozes veids, medikamentu panesamība, tireotoksikozes smagums, kā arī cita saslimšanas un cilvēka individuālās īpatnības.

Hipertireozes konservatīvā ārstēšana

Konservatīvā ārstēšana (ar medikamentu palīdzību) vērsta uz vairogdziedzera hormonu līmeņa samazināšanu. Tie ir antitireoīdie preparāti, kuri novērš joda uzkrāšanos vairogdziedzerī, kas savukārt ļoti nepieciešams hormonu izstrādē, tā visa rezultātā notiek vairogdziedzera funkcijas samazināšanās.

Hipertireozes ķirurģiskā ārstēšana

Ķirurģiskā ārstēšana ietver sevī daļēju vairogdziedzera izoperēšanu. Šādu metodi parasti izvēlas, ja ir viens vienīgs mezgls kādā vairogdziedzera rajonā, kas izpaužas kā paaugstināta vairogdziedzera funkcija. Pēc šī mezgla rajona izņemšanas, vairogdziedzera darbība atkal kļūst normāla. Ja ir izņemta liela vairogdziedzera daļa, pastāv risks, ka attīstīsies hipotireoze.

Ārstēšana ar radioaktīvo jodu jeb radiojodterapija

Šādā gadījumā ārsts nozīmē pacientam kapsulu vai ūdens šķīdumu, kas satur radioaktīvo jodu, kam nav ne smaržas, ne garšas. Preparātu lieto vienu reizi. Ar asins plūsmu šis radioaktīvais jods nonāk tikai tajās vairogdziedzera šūnās, kurās ir palielināta aktivitāte, un dažas nedēļas bojā šīs šūnas, kas ir uzkrājušas radioaktīvo vielu. Ārstēšanas rezultātā samazinās vairogdziedzera izmēri, kā arī samazinās hormonu izstrāde un to līmenis asinīs sasniedz normu. Šī metode iet paralēli kopā ar medikamentu lietošanu.

Šīs metodes lietošanas gadījumā pilnīga izveseļošanās nav. Dažreiz tireotoksikoze paliek, bet tā ir daudz mazāk izteikta, kā pirms ārstēšanas. Var būt nepieciešams atkārtots kurss.





MFD Veselības grupas Medicīniskā firma SIA „Dziedniecība” sāka savu vēsturi vairāk kā pirms 50 gadiem kā ambulatora veselības aprūpes iestāde. Uz šo brīdi MFD ir viena no lielākajām daudzprofila veselības aprūpes iestādēm, kas sniedz plaša spektra veselības aprūpes pakalpojumus vairāk kā 400 000 pacientu dažādās vietās visā Rīgā un Latvijā. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas un izcilo ārstu pieredzi, MFD pamatmērķis ir rūpēties par iedzīvotāju veselību, nodrošinot savlaicīgu slimību profilaksi, kā arī sniedzot efektīvus diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus.

Iepriekšējais raksts Nākošais raksts