ASAT

Enzīms aspartāta aminotransferāze (ASAT) ir plaši izplatīts audos, galvenokārt aknās, sirds muskulī, skeleta muskuļos, nierēs, galvas smadzenēs un eritrocītos. Lai arī ASAT aktivitāte ir svarīga visās šūnās ar augstu metabolisko aktivitāti, būtiskāka tā ir aknu un muskuļu šūnām.

Primāri ASAT ir hepatocelulāru bojājumu marķieris. Tāpēc ASAT aktivitātes mērīšanu izmanto, lai diagnosticētu tādas aknu slimības kā akūtu un hronisku vīrushepatītu, nealkoholisko taukaino aknu slimību, ar alkoholu saistītu aknu slimību, išēmisko hepatopātiju, iespējamu ļaundabīgu infiltrāciju, holestāzi. Lai arī alanīna aminotransferāze (ALAT) tiek uzskatīta par specifiskāku aknu slimībuindikatoru, ASAT koncentrācija var būt jutīgāks aknu bojājumu indikators tādos gadījumos kā ar alkoholu saistītas aknu slimības un reizēm autoimūna hepatīta gadījumos.

Ar aknām nesaistīti ASAT koncentrācijas paaugstināšanās cēloņi tostarp ir sirds vai skeleta muskuļu šūnu bojājums un hemolīze. ASAT koncentrācijas paaugstināšanās serumā bez ALAT koncentrācijas paaugstināšanās var liecināt par sirds vai muskuļu slimību. Pacientiem, kam tiek veikta hemodialīze vai ar vitamīna B6 deficītu, seruma ASAT var būt pazemināts.

ASAT līmeni serumā var ietekmēt vecums, dzimums, alkohola patēriņš, ķermeņa masas indekss, ēšanas un dzīves paradumi, uzturs, vielmaiņas stāvoklis un zāļu terapija, kā arī citi faktori.