D-dimeri
Ar šo analīzi cilvēka plazmā veiktos D‐dimēra mērījumus paredzēts izmantot kā palīglīdzekli, lai izslēgtu vēnu trombemboliju (VTE) pacientiem, kuriem ir zema līdz vidēja klīniskā dziļo vēnu tromboze (DVT) vai plaušu trombembolija (PE) iespējamība, un to paredzēts izmantot kā palīglīdzekli, lai diagnosticētu diseminētu intravaskulāru koagulāciju (DIC).
D‐dimēru saturoši fragmenti veidojas fibrīna recekļa sadalīšanās laikā, izmantojot plazmīnu.
D‐dimērs ir ļoti jutīgs koagulācijas aktivizācijas marķieris. Ja tiek iegūtas D‐dimēra vērtības, kas ir mazākas par robežvērtību, iespējams ar augstu jutīguma pakāpi izslēgt apakšējo ekstremitāšu DVT un PE iespējamību.
D‐dimēra rezultātus nedrīkst izmantot atsevišķi, bet apvienojumā ar klīniskās iespējamības novērtējumu, piemēram, Velsa (Wells) aprēķinu. DVT/PE drīkst izslēgt tikai, balstoties uz zemu vai vidēju (ne augstu) klīnisko iespējamību un normālu (< 0.5 μg FEU/mL) D‐Dimer rezultātu. Diseminētas intravaskulāras koagulācijas (DIC)/patēriņa koagulopātijas gadījumā fibrīna degradācijas produkti (FDP) un D-dimērs ir jutīgi marķieri. D‐dimēra līmeni var izmantot DIC diagnostikā, tomēr nepietiek ar palielinātu līmeni, lai diagnosticētu saslimšanu, un šis rādītājs jāinterpretē kopā ar eksistējošu slimību klīniskajiem simptomiem un papildu laboratorijas testiem.
Papildus DVT, PE un DIC D‐dimēra koncentrācija var atspoguļot citus cēloņus, kas saistīti ar fibrīna veidošanos, piemēram, traumas, grūtniecības komplikācijas, ļaundabīgas slimības vai asinsvadu patoloģijas. Tādēļ paaugstināts D‐dimēra līmenis jāinterpretē iespējamu eksistējošu slimību un klīnisko simptomu kontekstā.
