Kalcijs

Kalcijs ir ķermenī visbagātāk pārstāvētais minerālelements, no kura aptuveni 99 % atrodas kaulos galvenokārt hidroksilapatīta veidā. Atlikusī kalcija daļa koncentrējas dažādos audos un ekstracelulārajos šķidrumos, kur tas veic svarīgu lomu daudzos dzīvības uzturēšanas procesos. Kā kalcija ārpusskeletālās funkcijas var minēt iedarbību asins koagulācijā, neiromuskulāro vadīšanu, skeleta un sirds muskuļu uzbudināmību, enzīmu aktivāciju un šūnu membrānu integritātes un caurlaidības saglabāšanu.

Urīnā kalciju rodas, notiekot albumīnu nesaturošas plazmas kalcija glomerulārajai filtrācijai un intensīvai kalcija reabsorbcijai dažādos tubulārajos segmentos.

Kalcija līmeni serumā un līdz ar to arī saturu ķermenī kontrolē paratireoīda hormons (PTH), kalcitonīns un vitamīns D. Šo modulatoru nelīdzsvarotība izraisa izmaiņas kalcija līmenim ķermenī un serumā. Seruma PTH vai vitamīna D koncentrācijas palielinājums parasti ir saistīts ar hiperkalcēmiju. Paaugstināta kalcija koncentrācija serumā un urīnā ir novērojama arī multiplās mielomas un citu neoplastisku slimību gadījumā. Hipokalcēmija iespējama, piemēram, hipoparatireozes, nefrozes un pankreatīta gadījumā.