Sārmainās fosfatāze
Sārmainās fosfatāzes ir membrānai piesaistīti ektofermenti, kas katalizē monofosfātu hidrolīzi no estera saites sārmainā vidē. Sārmainās fosfatāzes aktivitāte ir sastopama dažādos audos, bet tās koncentrācija atšķiras, un lielākā koncentrācija parasti ir atrodama aknās un kaulos. Lai gan precīza fermenta vielmaiņas funkcija vēl nav izprasta, šķiet, ka tā ir saistīta ar lipīdu transportēšanu zarnās, ar pārkaļķošanās procesu kaulos un saimniekorganisma aizsardzību, izmantojot endotoksīnu defosforilēšanu.
Kopējās seruma sārmainās fosfatāzes mērījumus plaši izmanto kā aknu unkaulu veselības klīnisko rādītāju. Jebkāda veida žultsceļu aizsprostojums izraisa hepatocītu sārmainās fosfatāzes sintēzi, tāpēc sārmainās fosfatāzes aktivitātes palielināšanās serumā ir saistīta ar visu veidu holestāzi un īpaši ar obstruktīvu dzelti. Tā ir paaugstināta arī kaulu sistēmas slimību gadījumā, kas saistītas ar palielinātu osteoblastisko aktivitāti, piemēram, Pedžeta slimību, hiperparatireozi, rahītu un osteomalāciju, kā arī ar lūzumiem un ļaundabīgiem audzējiem.
Bērniem un pusaudžiem dažreiz tiek novērots fizioloģisks sārmainās fosfatāzes aktivitātes pieaugums. Tas saistīts ar paaugstinātu osteoblastu aktivitāti, kas seko paātrinātai kaulu augšanai.
Samazināta kopējā sārmainās fosfatāzes aktivitāte cilvēka serumā tiek konstatēta reti, bet tā var rasties hipofosfatāzijas gadījumā, multiplās mielomas gadījumā ar osteolītiskiem bojājumiem, kā arī sekundāri augšanas hormona deficīta vai hipoparatireozes gadījumā.
