Biežāk sastopamās bērnu infekcijas slimības
Publicēts: 14 03 1999
Biežāk sastopamās bērnu infekcijas slimības
Vējbakas ir akūta vīrusu infekcija, kas noris ar neizteiktu simptomātiku un raksturīgiem izsitumiem. Izsitumi ir pacelti virs apkārtējās ādas līmeņa un pildīti ar caurspīdīgu šķidrumu, kad izsitumi pārplīst, brūcītes pārklājas ar kreveli un sadzīst.
Vējbakas, līdzīgi masalām, ir ļoti lipīga infekcijas slimība - 90% no saslimušo bērnu skaita nav sasnieguši 5 gadu vecumu, tikai 10% no saslimušajiem ir pieaugušie.
Saslimšanai ir raksturīga sezonalitāte, saslimšanas gadījumus ar vējbakām biežāk reģistrē pavasara un ziemas gadalaikos.
Zīdaiņus pirmajos sešos dzīves mēnešos no saslimšanas ar vējbakām pasargā no mātes iegūtā imunitāte. Turpmākajā dzīves laikā imunitāte strauji samazinās, bet uzņēmība pret vējbakām pieaug.
Infekcijas avots ir slimais cilvēks, sākot ar pēdējām divām inkubācijas perioda dienām, jo īpaši, no brīža, kad parādās izsitumi, lidz pat laikam, kad kreveles ir pilnībā nolobījušās. Vējbakas izplatās gaisa pilienu inficēšanās ceļā - klepojot, šķaudot, runājot, jo vējbaku vīruss ir atrodams ne tikai uz slimā cilvēka ādas, bet arī mutes dobumā un uz gļotādām.
Klīniskā aina.
- Vējbaku inkubācijas periods ir - vidēji - 14 līdz 15 dienu ilgs, taču var svārstīties no 10 dienām, līdz pat 21 dienai.
- Vispārējie organisma intoksikācijas simptomi ir vāji izteikti, vai arī tos vispār nenovēro.
Pie raksturīgākajiem simptomiem pieder subfebrila temperatūra - no 37,1oC līdz 37,3oC, slimnieki sūdzas par nogurumu. Pieaugušajiem un pacientiem ar novājinātu organismu ķermeņa temperatūra mēdz būt stipri paaugstināta.Vējbaku izsitumi parādās vienlaikus ar ķermeņa temperatūras paaugstināšanos - 2 līdz 4 dienu laikā. Izsitumi lokalizējas uz slimnieka ādas: biežāk - sejas daļā, galvas ādas matainajā daļā, uz ekstremitātēm, retāk - uz plaukstām un pēdām. Izsitumi lokalizējas arī uz gļotādām.
Sākumā izsitumi ir sārti - apkārtējās ādas līmenī, vēlāk veidojas pūslīši, kas pildīti ar caurspīdīgu šķidrumu. Izsitumi pēc formas ir apaļi no 5cm līdz 12cm diametrā, tie novietoti ādas un gļotādu virskārtā. Pūslīšu vietā pēc vienas - divām dienām veidojas krevele, kura atdalās divu nedēļu laikā. Kreveļu nolobīšanās vietās, pēc to sadzīšanas, rētaudi neveidojas. Vējbaku izsitumiem raksturīgs tas, ka tie neparādās visi vienlaikus, bet saskaņā ar saslimšanas viļņveidīgo norisi, jauni izsitumi parādās ar vienas līdz divu dienu starplaikiem. Tādēļ slimniekiem vienlaikus novēro vējbaku izsitumu elementus dažādās to attīstības stadijās: apsarkums, pūslīši, kreveles.
Salimšanas gadījumā vējbaku pūslīši ir vērojami arī uz mutes gļotādas, uz žāvas un balsenes, tāpat uz dzimumorgānu gļotādām. Pūslīši ātri pārvēršas par nelielām erozijām, kuras pēc dažām dienām sadzīst. Slimnieki šai periodā jūt nelielas sāpes kožļājot un pie norīšanas.
Kā biežāk novērojamās komplikācijas, atzīmējamas sekojošas saslimšanas:
- vējbaku pneimonija,
- encefalīts,
- dažādi nervu sistēmas bojājumi,
- miokardīti.
Ārstēšana. Izveseļošanās no vējbakām parasti norit viegli un bez sarežģījumiem, tāpēc speciāla ārstēšana nav nepieciešama. Galvenais ārstēšanas mērķis ir iespējamo komplikāciju profilakse. Jāizvairās no sekundāras ādas infekcijas, tā var rasties slimniekam sakasot bojātos un niezošos ādas apvidus. Tāpēc ir svarīgi sekot, lai:
- slimnieka nagi būtu īsi apgriezti,
- lai rokas tiktu mazgātas ar ziepēm, tāpat arī viss ķermenis katru dienu jāmazgā ar bakteriocīdām ziepēm (piem. "Safeguard"),
- regulāri tiktu mainīta veļa (gan ķermeņa, gan gultas),
- lai izsitumi tiktu apstrādāti ar Burova šķīdumu - tas ir dezinficējošs un viegli sausējošs; nav vēlams ādu apstrādāt ar briljantzaļā šķīdumu, jo tas ir maz efektīgs, tāpat arī estētisku apsvērumu pēc, jo šķīdums krāso veļu,
- ķermeņa temperatūras pazemināšanai bērniem var indicēt acetominofēnu, taču nekādā gadījumā nedrīkst dot aspirīnu.
MFD Veselības grupas Medicīniskā firma SIA „Dziedniecība” sāka savu vēsturi vairāk kā pirms 50 gadiem kā ambulatora veselības aprūpes iestāde. Uz šo brīdi MFD ir viena no lielākajām daudzprofila veselības aprūpes iestādēm, kas sniedz plaša spektra veselības aprūpes pakalpojumus vairāk kā 400 000 pacientu dažādās vietās visā Rīgā un Latvijā. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas un izcilo ārstu pieredzi, MFD pamatmērķis ir rūpēties par iedzīvotāju veselību, nodrošinot savlaicīgu slimību profilaksi, kā arī sniedzot efektīvus diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus.
