Veģetatīvā distonija

Publicēts: 01 11 2009

Veģetatīvā distonija

Veģetatīvā sistēma ir cilvēka nervu sistēmas daļa, kas ir inervē un iespaido visu organismu. Galvenā veģetatīvās nervu sistēmas funkcija - pielāgot iekšējo orgānu darbu ārējiem apstākļiem. Piemēram, kad kuņģī nonāk barība, tās pārstrādē piedalās dažādas gremošanas sistēmas daļas, bet šo daļu sadarbību koordinē veģetatīvā nervu sistēma.

Veģetatīvā distonija rodas veģetatīvās sistēmas saspringuma dēļ. To var provocēt dažādi faktori: stress, saslimšanas, traumas, alkohola lietošana utt. Galvas smadzeņu šūnu pārslodze automātiski pāriet uz muguras smadzeņu struktūrām, bet no turienes pa veģetatīvajiem nerviem uz veģetatīvajiem mezgliem. Veģetatīvo nervu mezgli ir nervu šūnu sakopojumi, kas izvietoti gar mugurkaulu. Veģetatīvo mezglu pārmērīga uzbudināšanās var izraisīt to darbības traucējumus. Spēcīga stresa situāciju katrs cilvēks raksturo dažādi: vienam tā ir paātrināta sirdsdarbība, otram, tas izpaužas kā kamols kaklā, citam - „sažņaudzas vēders”. Tas nozīmē, ka organismā novājināti tie mezgli, kas atbild par atbilstošā orgāna vai apvidus darbību.

Veģetatīvā distonija apzīmē nervu sistēmas saslimšanu, kas mūsdienās skar daudz jaunus cilvēkus. Mūsu nervu sistēmu var salīdzināt ar tiltiņu, kas savieno ķermeni un dvēseli, saista mūsu organismu ar apkārtējo vidi. Kāpēc cilvēki bieži slimo, kad nepatikšanas darbā vai personīgajā dzīvē? Kāpēc slimošanas laikā nav patiesi labs noskaņojums? Parādās raudulība, aizkaitināmība, vienaldzība vai agresija. Kad uztraucieties sāk ātrāk sisties sirds, bet, kad esiet nobijušies, jūtiet, ka sāk trīcēt ceļgali vai arī „saceļas” mati uz galvas. Atbilde ir ļoti vienkārša – nervu sistēma nodrošina saikni starp cilvēka dvēseliski emocionālo stāvokli un citu organisma sistēmu un orgānu darbību.

Cilvēka organisms ir izteikti pašpietiekama, pašorganizējoša sistēma, kuru ir ļoti grūti izsist no līdzsvara, bet tajā pašā laikā katrs stress, pat neliels emocionāls pārdzīvojums var uz kādu laiku izjaukt šo līdzsvaru. Bet nervu sistēma, precīzāk tās daļa - veģetatīvā nervu sistēma atgriež to visu normālā stāvoklī. Un jo veselāks cilvēks, jo ātrāk atjaunojas līdzsvars. Ilgstoša vai ļoti liela stresa gadījumos tas var arī nenotikt un rezultātā cilvēks saslimst. Un „ne no kurienes” pēkšņi parādās kuņģa čūla, divpadsmitpirkstu zarnas čūla vai cukura diabēts. Par laimi tas notiek diezgan reti. Veģetatīvā nervu sistēma ļoti labi tiek galā ar saviem „pienākumiem”, rūpējas par to, lai stress organismā neatstātu nekādas pēdas. Taču šāda „sētnieka” resursi nav bezgalīgi. Straujais dzīves temps, ekoloģiskās situācijas pasliktināšanās, pastāvīgi stresi, kā arī mūsu nervu sistēmas pārmantotība (iedzimtība) dara savu, rezultātā provocē tādu stāvokli kā veģetatīvā distonija.

Faktori, kas veicina veģetatīvās distonijas attīstību:

1)    Pārmantotība (iedzimtība)

Tas ir jautājums, kas uztrauc daudzus, jo „mamma vai vecmāmiņa slimojušas ar līdzīgiem traucējumiem”.

Pēc pēdējiem pētījumiem šai slimībai nav tiešas pārmantojamības. Taču tajā pašā laikā, cilvēks no vecākiem var saņemt vājus veģetatīvās nervu sistēmas ķēdes posmus. Atbilstošu saspringtu situāciju gadījumā, dabiskais līdzsvars var izjukt un izpausties kā slimība.

2)    Organisma hormonālās sistēmas pārkārtošanās periodi (grūtniecība, dzemdības, pubertātes vecums)

3)    Personības īpatnības (tramīgas, uzmanīgas, akcentētas personības)

4)    Hipodinamija bērnībā

5)    Perēkļveida infekcija, kakla daļas spondiloze.

Veģetatīvo distoniju izsaucošie faktori:

1)    Akūti un hroniski psihoemocionāli stresi

2)    Infekcijas (mandeļu iekaisums, vīrusu infekcijas)

3)    Fizikālas un ķīmiskas iedarbības (vibrācija, jonizējošais starojums, galvas smadzeņu traumas, hroniskas intoksikācijas)

4)    Alkohola lietošana

5)    Pārgurums.

Simptomi

Veģetatīvās distonijas sindroms ir ļoti izplatīts, tā izpausmes ir daudzpusīgas un dažādas. Sindroma būtība – organisma veģetatīvo funkciju regulācijas traucējumi (elpošanas, apasiņošanas, sviedru izdalīšanās, urinācijas funkciju traucējumi). Tāpēc veģetatīvās distonijas gadījumā ir iesaistītas praktiski visas sistēmas un orgāni, to inervācijā un regulācijā piedalās centrālā nervu sistēma (galvas un muguras smadzenes), kā arī veģetatīvā nervu sistēma (simpātiskie un parasimpātiskie nervu gangliji). Veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi var rasties vairākās sistēmās un orgānos vienlaicīgi, piemēram, sirds ritma traucējumi, svīšana un aizdusa) un var skart vienu orgānu sistēmu, piemēram, sirds asinsvadu sistēmu, jo tā psiholoģiski cilvēkam ir daudz nozīmīgāka.

Veģetatīvos traucējumus pieņemts iedalīt simpātiskajos un parasimpātiskajos, atkarībā no tā, kurā veģetatīvās sistēmas daļā pārsvarā tiek novēroti simptomi.

Pie simpātiskajiem traucējumiem pieder simpato-adrenālās krīzes, kas raksturojas ar nepatīkamām sajūtām sirds un galvas apvidū, sirdsklauvēm un arteriālā asinsspiediena celšanos, acu zīlīšu paplašināšanos. Bieži parādās baiļu sajūta un nesaprotama trauksme.

Parasimpātiskās krīzes sākās ar simptomiem, kas daudzējādā ziņā ir pretēji simpātiskās sistēmas izpausmēm, jo simpātiskās un parasimpātiskās sistēmas atbild par orgānu funkciju pretējām izpausmēm, piemēram, asinsvadu paplašināšanās un sašaurināšanās, sviedru izdales pastiprināšanās vai pavājināšanās. Parasimpātiskās krīzes raksturojas ar galvas reiboņiem sakarā ar pazeminātu asinsspiedienu, dažreiz ar sirdsdarbības palēnināšanos, raksturīgu apgrūtinātu elpošanu, gaisa trūkuma sajūtu, var būt kuņģa zarnu trakta darbības traucējumi - vēdera uzpūšanās, viltus defekācijas nepieciešamība.

Visbiežāk tomēr novēro jauktas izpausmes, kad abu veģetatīvās sistēmas daļu pazīmes izpaužas vienlaicīgi vai seko viena aiz otras.

Psihisko traucējumu sindroms – emocionāla labilitāte, raudulība, miega traucējumi, baiļu sajūta, augsts trauksmes līmenis, grūti pieņemt lēmumus, raksturīgas pastiprinātas rūpes par veselību, aktivitāte slimošanas periodā samazinās.

Adaptācijas traucējumu - astēniskais sindroms – ātra nogurdināmība, vājums, fizisku un psihisku slodžu nepanesība.

Hiperventilācijas sindroms (respiratorais) sindroms – tās ir subjektīvas sajūtas par gaisa trūkumu, spiediena sajūtu krūšu kurvī, grūtībām ievilkt elpu, vajadzību pēc dziļām izelpām.

Daudziem cilvēkiem tās norit krīžu veidā. Biežākie respiratorā sindroma izraisītāji ir fiziska slodze, psiholoģisks sasprindzinājums, atrašanās neventilētās telpās, krasa temperatūru maiņa (auksts un karsts).

Sirds - asinsvadu sistēmas traucējumu sindroms – sāpes sirdī, asinsspiediena svārstības, pulsa labilitāte (nepastāvīgums), tahikardijas, izmaiņas elektrokardiogrāfijā, aritmijas.

Perivaskulāro traucējumu sindroms – galvassāpes, troksnis galvā un ausīs, nosliece uz ģīboņiem. To attīstība saistīta ar galvas smadzeņu asinsvadu tonusa regulācijas traucējumiem. Cilvēkiem ar galvassāpju sindromu ir ne tikai arteriālo asinsvadu, bet arī venozo asinsvadu tonusa traucējumi - tā sauktā funkcionālā venozā hipertensija.

Perifēro asinsvadu un audu vielmaiņas traucējumu sindroms – raksturojas ar audu tūsku, muskuļu sāpēm, Reino sindromu. Šī sindroma pamatā un transkapilārās un mikrocirkulācijas (plūsmas mazajos asinsvados) traucējumi.

Kardiālais sindroms

Kardiālā tipa veģetatīvā distonija ir visizplatītākais veģetatīvās distonijas veids. Tieši šis paveids ir sirds organisko saslimšanu hiperdiagnostikas iemesls, kā rezultātā seko: atbrīvošana no sporta nodarbībām, piesardzība grūtniecības un dzemdību laikā, vieglprātīga mandeļu izgriešana, nevajadzīga vairogdziedzera regulācijas medikamentu, pretsāpju un citu līdzekļu lietošana. Vadošie kardiālā sindroma paveidi ir: kardalģiskais, tahikardiālais, bradikardiālais un hiperkinētiskais.

Kardalģiskais sindroms cilvēkiem ar veģetatīvo distoniju ir gandrīz 90% gadījumos. Sāpes var būt dažāda rakstura: pastāvīgi īdošas sirds virsotnes rajonā, ilgstoša spiešana sirds rajonā, lēkmjveidīgas ieilgušas sāpes sirdī, lēkmjveidīgas īsas sāpes sirdī, vai arī sāpes, kas saistītas ar fizisku slodzi, bet tās netraucē to turpināt.

Tahikardiālais sindroms - raksturojas ar paātrinātu sirdsdarbību līdz 90 un vairāk reizēm minūtē. Visbiežāk sindroma pamatā ir paaugstināts  simpātiskās nervu sistēmas tonuss, retāk samazināts klejotājnerva tonuss. Sīnusa tahikardija būtiski ietekmē cilvēka fiziskās darbspējas.

Bradikardiālais sindroms ietver sevī sirds ritma palēnināšanos līdz 60 un mazāk. Par sinusa bradikardijas kritēriju uzskata sirdsdarbību 45-50 reizes minūtē un mazāk. Šo variantu sastop daudz retāk. Ļoti izteiktas bradikardijas gadījumā var būt sūdzības par galvassāpēm, sāpēm sirdī, galvas reibšanu strauji pieceļoties vai pakustoties, nosliece uz ģīboņiem. Ir arī citas pazīmes: aukstuma nepanešana, masīva svīšana, aukstā plaukstu un pēdu hiperhidroze (mitras, aukstas rokas un pēdas), roku cianoze ar ādas marmorizāciju.

Hiperkinētiskais kardiālais sindroms - tāpat kā citi kardiālie sindromi, arī šis ir centrālas dabas veģetatīvs traucējums. Pēdējais posms tā attīstībā ir miokardā esošu receptoru aktivitātes palielināšanās, kas ir simpātiskās sistēmas pārziņā.

Panikas lēkme

-      akūtas, īslaicīgas lēkmes, kas izpaužas ar trauksmi, bailēm (paniku). Sastop 1,5-4% iedzīvotāju, 50% gadījumu noris agorafobiju – bailes atrasties situācijās, kurās nebūs iespējams saņemt medicīnisko palīdzību, kad jutīsies vissliktāk. Stipru baiļu un trauksmes lēkme bieži noris kopā ar tādiem simptomiem kā tahikardija, svīšana, bailes pazaudēt paškontroli, bailes nomirt, jušanas traucējumi, karstuma viļņi vai drebuļi.

Kas vēl var būt ar šādām sūdzībām?

Diagnozi uzstāda pamatojoties uz atkārtotām (ne mazāk par 3 reizēm pēdējās 3 nedēļās) lēkmēm, kas ietver sevī 4 un vairāk simptomus.

Veģetatīvai distonijai līdzīgas sūdzības varbūt arī tireotoksikozes gadījumā, kad ir pastiprināta vairogdziedzera darbība – parādās trauksme, kam ir gan objektīvas, gan subjektīvas izpausmes, tādā gadījumā atgriežot vairogdziedzera darbību normas robežās, sūdzības mazinās.

Daudz nozīmīgāka ir diferenciāldiagnoze ar sirds patoloģiju, ar stenokardiju, īpaši atipiskiem variantiem, kā arī aritmijām. Tādos gadījumos nepieciešams veikt speciālu kardioloģisko izmeklēšanu.

Tāpat svarīgi ir saprast, ka veģetatīvās sistēmas izpausmes var būt saistītas ar medikamentu – amfetamīnu, bronhodilatatoru, kofeīna, efedrīna, levodopas, levotiroksīna, antidepresantu- blakusparādībām. To pārtraukšana veicina simptomu samazināšanos.

Nereti parādās tikai somatiskas sūdzības (sāpes krūšu kurvī, elpas trūkums) un tā rezultātā rodas priekšstats par kādu nopietnu saslimšanu (miokarda infarktu, bronhiālās astmas lēkmi), tāpēc nepieciešams izslēgt arī tās. Pie izteiktām sūdzībām jāizslēdz tireotoksikozi, hipoglikēmisku stāvoklu, kortikosteroīdu pārdozēšanu un klimaktērisu sindromu.

Diagnostika

-       Neiroloģiska un neiroortopēdiska izmeklēšana

-       Magnētiskā rezonanse (reizēm ar angiogrāfiju)

-       Galvas smadzeņu datortomogrāfija

-       Dažreiz nepieciešama kakla daļas rentgenogrāfija

Ārstēšana

Priekšroka biežāk tiek dota nemedikamentozām ārstēšanas metodēm – reflekosterapijai, ārstnieciskai vingrošanai, masāžām, fizio un fitoterapijai, kūrortterapijai. Elpošanas vingrinājumi hiperventilācijas mazināšanai balstās uz diafragmālālās (vēdera) elpošanas trenēšanu, noteiktu attiecību sabalansēšanu starp ieelpu un izelpu (1:2), elpošanas padziļināšanu un biežuma palielināšanu. Saasinājuma periodā uz īsu laika sprīdi dod nomierinošus līdzekļus. Izteiktu trauksmes un depresīvo traucējumu gadījumā nozīmē antiepresantus ar miega (sedatīvu) efektu. Tahikardijas, nestabila asinsspiediena, kā arī sirds sāpju gadījumā lieto tā sauktos beta blokatorus. Arteriālas hipotensijas gadījumā noderīgi dažādi adaptogēni (žeņšeņa, citronzāles uzlējums). Stabilas bradikardijas, kā ari kuņģa zarnu trakta darbības traucējumu gadījumā noderīgi ir beladonnas preparāti. Nozīmīga loma ir racionālai psihoterapijai.

Citas metodes

Veģetatīvā distonija traucē cilvēkam dzīvot. Izjauc viņa plānus, būtiski samazina dzīves kvalitāti un galu galā var novest pie darbspēju zuduma. Labs ārsts neapgalvos, ka no veģetatīvās distonijas neviens vēl nav nomiris, bet nozīmēs zāļu uzlējumus, noteiks pareizu ēšanas režīmu, masāžas. Eksistē arī speciāla vingrošana, kas atbrīvo kakla daļas, plecu un muguras muskuļus. Kontrastdušas trenē asinsvadus.

Ir vērts pamainīt ēšanas paradumus. Kālija un magnija sāļi uzlabo sirds un asinsvadu darbu, pozitīvi iedarbojas uz venozo sistēmu. Šos sāļus satur griķu putraimi, auzas, aprikozes, mežrozīšu augļi, žāvētas aprikozes, rozīnes, burkāni, soja, pupiņas, zirņi, baklažāni, sīpoli, salāti, pētersīļi, rieksti. Pazemināta asinsspiediena gadījumā var lietot pienu, kefīru, zaļo tēju, kafiju. Paaugstināta asinsspiediena gadījumā lietojiet mazāk vārāmo sāli, tēju, kafiju, marinējumus un sālījumus. Lai izlabotu asinsriti un samazinātu asinsvadu spazmas ēdienkartē jāiekļauj augu eļļa, īpaši olīveļļu, nerafinētu saulespuķu eļļu, citrusaugu, kā arī garšvielas.

Veģetatīvās distonijas lēkmes laikā cilvēkam rodas paniskas bailes – šausmas. Vajag sevi tam sagatavot un iegalvot, ka lēkme pāries. Iespējams vajag uz lapiņas sev uzrakstīt frāzi: „viss pāries” un lasīt to lēkmes laikā. Tieši šie vārdi bija rakstīti valdnieka Solomona gredzenā, un pēc pieejamās informācijas viņam ļoti labi līdzējuši izmisuma brīžos. Kad viņam, bija pavisam grūti, viņš pagrieza gredzenu otrādāk un tur stāvēja rakstīts ”un arī tas pāries”.

Labi palīdz roku, plecu joslas kakla daļas masāža, hipnoze.

 



MFD Veselības grupas Medicīniskā firma SIA „Dziedniecība” sāka savu vēsturi vairāk kā pirms 50 gadiem kā ambulatora veselības aprūpes iestāde. Uz šo brīdi MFD ir viena no lielākajām daudzprofila veselības aprūpes iestādēm, kas sniedz plaša spektra veselības aprūpes pakalpojumus vairāk kā 400 000 pacientu dažādās vietās visā Rīgā un Latvijā. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas un izcilo ārstu pieredzi, MFD pamatmērķis ir rūpēties par iedzīvotāju veselību, nodrošinot savlaicīgu slimību profilaksi, kā arī sniedzot efektīvus diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus.

Iepriekšējais raksts Nākošais raksts