Gripas sezona ir klāt

Publicēts: 18 11 2002

Gripas sezona ir klāt

             Gripa ir vīrusu infekcija, kura izplatās gaisa pilienu ceļā. Slimība sākas pēkšņi ar strauju temperatūras paaugstināšanos līdz 39⁰ - 40⁰ C, galvas un muskuļu sāpēm. Bieži slimnieki sūdzas arī par sausu klepu. Parasti slimība ilgts 3-7 dienas, bet dažos gadījumos arī ilgāk. Gripai raksturīgs relatīvi liels nāves gadījumu skaits, īpaši mazu bērnu un vecu cilvēku vidū. Katru gadu aukstajā laika periodā reģistrē gripas uzliesmojumus, kad ar gripu slimo 15% mūsu planētas iedzīvotāju.

            Gripai un citām akūtas elpošanas ceļu vīrusu infekcijām ir līdzīgi simptomi, proti, augsta ķermeņa temperatūra (39⁰ - 40⁰ C), galvassāpes, sāpes acu ābolos, vispārējs vājums, sāpes muskuļos, aizlikts deguns, serozi izdalījumi no deguna, sāpes kaklā, sauss klepus, taču galvenā atšķirība ir tā, ka, izveseļojoties pēc vīrusu infekcijas, slimības simptomi pāriet bez sekām, bet pēc gripas 0.2-25% gadījumu veidojas smagas komplikācijas.

            Gripas un akūtas elpošanas ceļu vīrusu infekciju īpatsvars no kopējā infekcijas slimību skaita ir 95%. Katru gadu Latvijā reģistrē no 20 000 līdz 65 000 gripas un no 200 000 līdz 500 000 akūtas elpošanas ceļu vīrusu infekcijas gadījumu.

            Vīruss tiek pārnests ar gaisa pilieniem, kas no inficētas personas elpošanas trakta izdalās šķaudot vai klepojot un izplatās 2-3 metru attālumā. Uzņēmīga persona ieelpo vīrusu saturošos gaisa pilienus un tādējādi inficējas pati. Gripas vīruss ārkārtīgi ātri vairojas. Nokļūstot tikai vienam vīrusam augšējos elpošanas ceļos, jau pēc 8 stundām vīrusu skaits sasniedz 10³, bet pirmās diennakts beigās jau 10²³. Vīrusa izdalīšana notiek 8 dienu laikā no saslimšanas sākuma, tādēļ ar gripu slimam cilvēkam nav vēlams iziet no mājas, pat tad, ja viņš nejūtas slikti.

            Gripas vīruss, nokļūstot augšējos elpošanas ceļu gļotādā, savairojas epitēlijšūnās un izsauc to bojājumu līdz pat distrofijai un nekrozei. No pirmās lokalizācijas vietas gripas vīruss un epitēlija sabrukšanas produkti nokļūst asinīs, izsaucot vispārēju organisma intoksikāciju. Vīrusa toksiskās iedarbības rezultātā attīstās mikrocirkulācijas un hemodinamikas traucējumi dažādos orgānos (smadzenēs, plaušās, vēderplēvē u.c.) un imunitātes nomākums, kas veicina sekundārās bakteriālās floras aktivizēšanos.

            Visbīstamākā gripa ir veciem cilvēkiem, maziem bērniem, kā arī cilvēkiem, kuri sirgst ar hroniskām sirds vai plaušu kaitēm, cukura diabētu, nieru nepietiekamību, iedzimtu vai iegūtu imūndeficītu. Šiem cilvēkiem pēc gripas pārslimošanas bieži veidojas sarežģījumi. Komplikācijas var attīstīties jebkurā slimības brīdī un tās var būt saistītas gan ar gripas vīrusa iedarbību uz organismu, gan ar sekundārās bakteriālās floras pievienošanos. Jāatzīmē, ka apmēram puse cilvēku, kuru nāves cēlonis saistīts ar gripu, bijuši sirds slimnieki un 25% - plaušu slimnieki. Savukārt, aptuveni 1% ar gripu saslimojošo bērnu ir jāhospitalizē, bet risks iegūt apakšējo elpceļu infekciju (pneimoniju vai bronhiolītu) ir 0.2 - 25%.

            Katru gadu pasaulē 500 miljonu cilvēku slimo ar gripu, tai skaitā 2 miljoni no tiem nomirst. Pēc statistikas datiem, ik gadu katrs trešais Latvijas iedzīvotājs slimo ar akūtām respiratorām vīrusu infekcijām (ARVI), t.sk. no 11% līdz 22% ir gripas slimnieki. Ņemot vērā to, ka pēc ārsta palīdzības negriežas visi saslimušie, gripas slimnieku skaits patiesībā ir daudz lielāks.

            Gripas vīrusa cirkulācijai raksturīga sezonalitāte. Saslimšanas gadījumi tiek reģistrēti katru gadu ar lielāku vai mazāku saslimstības pacēlumu ziemas periodā. Šie pacēlumi izskaidrojami ar cirkulējošo A un B gripas vīrusu maiņu. Ziemeļu puslodē lielākā daļa epidēmiju notiek laikā no novembra līdz februārim, bet dažreiz tās var ieilgt līdz pavasarim.

            Sakarā ar to, ka gripas vīruss ir ļoti mainīgs, cilvēkiem esošā imunitāte pēc gripas pārslimošanas neaizsargā, gadījumos, ja parādās jauns vīrusa paveids. Tāpēc ik pēc 3 - 4 gadiem reģistrē gripas saslimstības pacēlumus un pat epidēmijas. Epidēmijas ilgums ir 3-6 nedēļas. Epidēmija, kuru izraisa stipri izmainījies gripas vīruss, izplatoties daudzās valstīs, sauc par pandēmiju. Pandēmijas gadījumā lielākā daļa iedzīvotāju būs uzņēmīga pret šo vīrusu, tāpēc infekcija izplatīsies ļoti ātri un saslimšanas noritēs ļoti smagā formā.

            Speciālisti uzskata, ka nākamā pandēmija ir neizbēgama, taču neviens nezina, kad tā notiks. Pandēmijas notiek ik pēc 30 - 40 gadiem. Patlaban izplatītais A gripas vīruss cirkulē jau vairāk nekā 30 gadus. Tāpēc pandēmijas var sākties praktiski jebkurā momentā. Pandēmijas ietekme uz cilvēka veselību var būt ļoti iespaidīga - vairāki simti miljonu cilvēku saslims ar gripu, 50% no tiek būs nepieciešama ambulatorā ārstēšana, 1% saslimušo tiks hospitalizēts, 0.3% - nomirs. Ļoti lielam riskam tiks pakļauti medicīnas darbinieki, jo viņiem būs visciešākais kontakts ar slimniekiem. Lai samazinātu gripas izplatību veselības aprūpes iestādēs strādājošām personām, dažās valstīs izmanto vakcīnu.

            Vienīgais efektīvais aizsardzības pasākums pret gripu ir vakcinācija. Tā novērš inficēšanās risku 70-90% gadījumu. Tomēr satopams arī kļūdains uzskats, ka pati vakcīna var izraisīt saslimšanu ar gripu. Vairāki pretgripas vakcīnas klīniskie pētījumi pierādījuši, ka nopietnus blakusefektus un simptomus, kas raksturīgi gripas infekcijai, mūsdienu vakcīnas neizraisa. Kāpēc tad daži cilvēki saista savu saslimšanu ar vakcināciju? Tas parasti notiek gadījumos, kad vakcinācija sakrīt ar gripu vai citu slimību, vai, ja cilvēkam ir pastiprināti izteikts organisma jūtīgums.

            Ir pierādīts, ka vakcīna aizsargā no saslimšanas ar gripu apmēram vienu gadu. Sakarā ar to, ka katru gadu notiek gripas vīrusa antigēna pārmaiņas, katrai jaunai gripas sezonai vakcīnas tiek radītas no jauna, ievērojot Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas un prognozi par to, kāds gripas vīruss cirkulēs nākošajā gadā. Tāpēc vakcinēties pret gripu nepieciešams katru gadu.

            Vislabāk vakcinēties pirms gripas sezonas - oktobrī - novembrī. Vakcinēties var arī epidēmijas laikā. Taču, ja vakcinācija tika veikta, kad cilvēks jau bija inficējies, vakcīna var būt neefektīva.

            Konkrētie ieteikumi vakcīnas izmantošanai var atšķirties, bet kopumā tie ietver gados vecāku personu un personu, sākot no 6 mēnešu vecuma, ikgadējo imunizāciju, ja ir palielināts smagas saslimšanas risks hronisku medicīnisku faktoru dēļ.

            Vakcinācija pret gripu rekomendēta:

-         personām, kurām ir palielināts risks iegūt ar gripu saistītas komplikācijas;

-         personām, kuras atrodas tiešā kontaktā ar augsta riska grupas pacientiem, īpaši zīdaiņiem;

-         personām, kuras ceļo uz ārvalstīm;

-         visi citi iedzīvotāji, kuri vēlas vakcinēties.

Pēdējos gados visās valstīs palielinājušies ar veselības aprūpi saistītie izdevumi. To ietekmē vairāki faktori:

-         veco cilvēku īpatsvara palielināšanās iedzīvotāju vidū;

-         moderno tehnoloģiju izstrāde medicīnas jomā;

-         pacientu pieprasījums pēc augstākas medicīnisko pakalpojumu kvalitātes;

-         palielinās veselību problēmu skaits, kas saistītas ar bezdarbu.

Vislielākie ekonomiskie zaudējumi saistīti ar gripas un citām akūtas elpošanas ceļu vīrusu infekcijas slimībām. Šos zaudējumus var salīdzināt tikai ar sirds un asinsvadu un onkoloģisko slimību radītajiem zaudējumiem. Gripas epidēmijas radīto zaudējumu smagums ir saistīts ar to, ka tie visi koncentrējas neilgā laika periodā. Laikā no decembra līdz martam var tikt ierobežota sabiedriskā dzīve 30 - 50% bērnu un pieaugušo. Gripas problēmas galvenais aspekts ir darba kavējumi: slimniekam jāpaliek gultā vidēji 5 - 10 dienas, bet komplikāciju gadījumā pat līdz vienam mēnesim. Darbinieku radušās veselības problēmas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma, iestādes, kurā viņi strādā, darbu.

      Vairāki pētījumi rāda, ka, pateicoties vakcinācijai, samazinās gan tiešie medicīniskie, gan netiešie (ar darba kavējumiem saistītie) izdevumi.

Darba devēja zaudējumi:

-         ražošanas kritums;

-         darbinieka kavēto dienu daļēji jāapmaksā;

-         nepieciešamība pieaicināt pagaidu darbiniekus vai apmaksāt virsstundas citiem darbiniekiem, lai aizstātu saslimušo darbinieku;

-         darba efektivitātes samazināšanās sakarā ar strādājošo pārslodzi.

Darbinieka zaudējumi sakarā ar slimību:

-         samazinās ienākumi;

-         palielinās izdevumi veselības aprūpei (zāles, ārsta konsultācijas, ārstēšanās slimnīcā);

-         sakarā ar nepieciešamību kompensēt kavēto laiku, paaugstināta slodze, atgriežoties darbā pēc slimošanas;

-         palielinās risks zaudēt darbu.

Apmēram 50 valstīs eksistē valsts finansētas nacionālās pretgripas imunizācijas programmas. Attīstītajās valstīs pret gripu katru gadu vakcinējas miljoniem cilvēku, jo cilvēki ir nonākuši pie slēdziena, ka labāk un lētāk ir saņemt aizsargpoti nekā saslimt un ārstēties.

      Šajā gadā Latvijā tiek izmantoti 3 veida vakcīnas (sertificētas):

-         Fluarix (Beļģija);

-         Vaxigrip (Francija);

-         Influvak (Vācija).

Potes tiek veiktas no 6 mēnešu vecuma. Vidējā cena medicīnas iestādē Ls 3,50.

MFD Veselības grupas Medicīniskā firma SIA „Dziedniecība” sāka savu vēsturi vairāk kā pirms 50 gadiem kā ambulatora veselības aprūpes iestāde. Uz šo brīdi MFD ir viena no lielākajām daudzprofila veselības aprūpes iestādēm, kas sniedz plaša spektra veselības aprūpes pakalpojumus vairāk kā 400 000 pacientu dažādās vietās visā Rīgā un Latvijā. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas un izcilo ārstu pieredzi, MFD pamatmērķis ir rūpēties par iedzīvotāju veselību, nodrošinot savlaicīgu slimību profilaksi, kā arī sniedzot efektīvus diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus.

← Iepriekšējais raksts Nākošais raksts →