Ateroskleroze. Koronārā sirdsslimība (KSS). Saslimšanas profilakse.

Ateroskleroze.

Koronārā sirds slimība (KSS).

Saslimšanas profilakse.

Visā pasaulē, vienas no visizplatītākajām ir sirds asinsvadu saslimšanas. Diemžēl, arī mirstības cēlonis, visbiežāk ir saistīts ar sirds slimībām. Ne vienmēr, bet diezgan bieži, cilvēks pats tās veicina. Vairumā gadījumu sirds asinsvadu slimības progresē pateicoties nepareizam dzīves veidam (neracionāls uzturs, smēķēšana, mazkustīgs dzīves veids, pastāvīgi stresi utt). Tas, protams, ir atkarīgs arī no ekonomiskās situācijas valstī, no medicīniskās apkalpošanas, bet lielā mērā tas atkarīgs no tā – cik lielu vērību cilvēks pievērš savai veselībai. No daudzām slimībām var izvairīties, un daudzas var arī novērst. Tādēļ ļoti svarīga ir sirds asinsvadu slimību profilakse. Labāk precīzi un pareizi veikt saslimšanas profilaksi, nekā ilgstoši ārstēties.

Par profilaksi mēs vēl runāsim, bet tagad mēģināsim pastāstīt par to, ar ko slimo lielākā daļa cilvēku pasaulē.

Ateroskleroze – šī organisma saslimšana, pirmkārt, ir saistīta ar lipīdu (tauku)  vielmaiņas traucējumiem. Asins plazmā ir divi galvenie lipīdi – holesterīns un triglicerīdi. Holesterīns ir svarīgs komponents membrānu šūnu veidošanā, tas ir nepieciešams hormonu, žults veidošanai. Triglicerīdi ir svarīgs enerģijas avots.

Holesterīns un triglicerīdi asinīs pārveidojas par lipoproteīniem. Savukārt, lipoproteīni iedalās: zema, ļoti zema un augsta blīvuma lipoproteīnos. Visas šīs vielas ir stingri noteiktās proporcijās. Lipīdu vielmaiņas traucējumu gadījumā rodas pārkārtošanās un izmaiņas organismā, kas izpaužas kā pastiprināta holesterīna un lipoproteīnu nogulsnēšanās uz asinsvadu sieniņām, kuri pārvēršas par aterosklerotisku nogulsnējumu (pangu).  Nogulsnējumi pakāpeniski samazina asinsvadu lumenu. Ja šis process notiek artērijās, kas baro sirds muskuli (koronārie asinsvadi), tad rodas nepietiekama sirds apgāde ar skābekli. Tā var rasties sirds išēmiskā slimība (no vārda išemija – nepietiekama asins plūsma) vai koronārā sirds slimība,  kura var izpausties kā stenokardija, miokarda infarkts, pēkšņa nāve, aritmija.

Lipīdu maiņas traucējumi ir dislipidēmija. Tā var būt neirotiska, saistīta ar ģenētisku uzņēmību (apmēram 5%) un sekundāra, kas ir saistīta ar neracionālu uzturu , dažādām saslimšanām ( cukura diabēts, hipotireoze, aptaukošanās utt.). Dislipidēmija var būt tikai paaugstināta holesterīna līmeņa sekas, vai tikai paaugstināta triglicerīdu līmeņa sekas. Tāpēc ļoti svarīgi ir kontrolēt šo divu elementu saturu asinīs. Aterosklerozes attīstībā piedalās arī lipoproteīni. Lipoproteīni, kuriem ir zems blīvums ir “sliktie”, jo tie pārnes holesterīnu uz asinsvadu sieniņām un sekmē ateresklerotisko nogulsnējumu veidošanos un palielināšanos. Lipoproteīni, kuriem ir augsts blīvums ir “labie” antiaterosklerotiskie elementi, kuri samazina holesterīna nogulsnes un nogādā tās aknās.

Aterosklerozes vai sirds koronārās slimības attīstību sekmē daudzi riska faktori, kurus var iedalīt grupās:

I.                 Nelipīdu riska faktori

II.               Lipīdu riska faktori:

-        paaugstināts holesterīna līmenis (sevišķi zema blīvuma lipoproteīni);

-        paaugstināts triglicerīdu līmenis;

-        augsta blīvuma lipoproteīnu kvalitātes samazināšanās.

Jo vairāk riska faktoru, jo lielāka iespēja saslimt ar koronāro sirds slimību. Ļoti nelabvēlīga riska faktoru kombinācija ir otrā tipa cukura diabēts, arteriālā hipertonija, aptaukošanās, dislipidēmija.

Lai pareizi izvēlētos saslimšanas profilakses pasākumus, ir nepieciešams noteikt koronārās sirds slimības attīstības risku. Pastāv speciālas shēmas, pēc kurām var noteikt riska procentu slimības attīstībai (1. tabula).

Profilakse var būt primāra, ja veseliem cilvēkiem (bez slimību simptomiem, bez sūdzībām) nosaka saslimšanas risku un iesaka veselīga dzīves veida ievērošanu, bet dažos gadījumos – medikamentu lietošanu (lai samazinātu asinsspiedienu, lai samazinātu holesterīna un cukura līmeni asinīs).

Ja cilvēks ir jau saslimis ar kādu no koronārajām sirds slimībām vai citu aterosklerotisku slimību, tad tiek veikta sekundārā profilakse. Sekundārā profilakse ietver tos pašus pasākumus, ko primārā: smēķēšanas pārtraukšana, diētas ievērošana, alkohola lietošanas ierobežošana, stresa samazināšana, aptaukošanās korekcija, arteriālās hipertonijas ārstēšana, cukura līmeņa kontrole asinīs utt.

·       Smēķēšana

Smēķēšana ir viens no kaitīgākajiem riska faktoriem. Smēķēšana vairāk par 20 cigaretēm dienā, sevišķi pirmajās 30 minūtēs pēc pamošanās, palielina mirstību no sirds slimībām par 7-47%.

Smēķēšana ir arī tas riska faktors, kuru pilnībā var pārtarukt. Ja tiek atmesta smēķēšana, tad koronārās sirds slimības (infarkts, stenokardija) risks gada laikā samazinās par 50%. Bet pēc 2-3 gadiem risks pilnībā nepastāv.

·       Diēta

Diēta ir sirds asinsvadu saslimšanas profilakses un ārstēšanas neatņemama sastāvdaļa. Ļoti svarīgi, lai visi ģimenes locekļi zinātu par to, un veicinātu tās ievērošanu.

Konkrēti diētas ieteikumi varētu būt  - gaļu vajag lietot ne vairāk kā 2 reizes nedēļā (vai pa 100g 4 reizes nedēļā). Jāēd pārsvarā liesa gaļa, arī putna gaļa (noņemot ādu). Jāizvairās no žāvējumiem, desām, šķiņķa. Nelietojiet subproduktus. Zivis var un vajag lietot vismaz 2 reizes nedēļā. Drīkst ēst arī treknās zivis (skumbrijas, siļķes u.c.). Centieties zivis lietot gaļas vietā. No piena produktiem jālieto tikai vājpiens un tā produkti. Jāatceras, ka piena tauki ir neveselīgāki kā dzīvnieku tauki (plāna speķa šķēle uz maizes ir ieteicamāka nekā sviests!). Jāatsakās no sviesta. Ēdiet tikai netreknus sierus. No ogļhidrātiem mazāk jālieto tīrie cukuri, saldumi, kūkas, biskvīti. Ogļhidrātu un sevišķi saldumu ierobežošana ir būtiska, ja ir lieka ķermeņa masa. Jāpalielina kompleksie ogļhidrāti (graudu maize, dārzeņi, augļi). Labāk lietot pilngraudu vai rupjo maizi, maizi ar kliju piedevām. Balto maizi ēdiet mazāk. Biežāk izmantojiet putraimus, sevišķi auzu pārslas. Augļus un dārzeņus ēdiet pēc iespējas vairāk – līdz 1 kg dienā. Rekomendējamos, ierobežojamos, un nevēlamos produktus, kas sastādīti pēc Eiropas Kardiologu biedrības rekomendācijām sk. tabulā.

Rekomendējamie, ierobežojamie un nevēlamie produkti lipīdu (holesterīna) līmeņa normalizēšanai

• Alkohola ierobežošana

Ir novērojama “U” veida korelācija starp alkohola uzņemšanas daudzumu un KSS risku, t.i., nedzērājiem ir augstāks risks, mērena daudzuma alkohola lietotājiem (10-30g absolūtā etanola dienā) – zemāks, un ievērojama daudzuma alkohola lietošanas risks atkal pieaug. Tomēr jāatceras, ka alkohola deva virs 20g/d (nedēļā >190g vīriešiem un 130 g sievietēm) var palielināt mirstību no cirozes, nelaimes gadījumiem, hemorāģiskā insulta, psihiskām problēmām. Alkohola pozitīvā ietekme uz kopējās mirstības samazināšanos izpaužas tikai vīriešiem pēc 40 gadu vecuma un sievietēm pēc 50 gadu vecuma. Ir norādījumi, ka sarkanvīnam ir labvēlīgāka ietekme uz KSS gaitu, jo tas satur arī antioksidantu vielas.

• Fiziskā slodze

Fiziskās slodzes noteikšana ir ļoti individuāla, jo dažos gadījumos fiziskā slodze var būt ļoti bīstama (piemēram, cilvēkiem, kuriem ir stenokardija vai pēc infarkta). Lai pareizi noteiktu fiziskās slodzes intensitāti, lielumu, nepieciešams ievērot koronārās sirds slimības attīstības stadiju. Jebkurā gadījumā šis jautājums jāpārrunā ar savu ģimenes ārstu.

• Stress

Šis ir ļoti aktuāls jautājums, jo pētījumi pierāda, ka, samazinoties stresa situācijām, par 43-50% samazinās sirdslēkmju skaits. Protams, ļoti daudz ir atkarīgs no apkārtējās vides, no ģimenes locekļiem, un no mākas pareizi reaģēt uz stresa situācijām. Šajā jautājumā var palīdzēt un konsultāciju sniegt ārsts psihoterapeits vai psihologs.

• Aptaukošanās

Ļoti bieži aptaukošanās ir saistīta ar tādām slimībām kā cukura diabēts, arteriālā hipertonija, ateroskleroze. Šajos gadījumos ķermeņa masas samazināšana labvēlīgi ietekmēs saslimšanas gaitu un progresēšanu.

Ķermeņa masas samazināšanas pamatā ir diēta ar ierobežotu kaloriju daudzumu un paaugstinātu kaloriju izmantošanu (palielināta fiziskā slodze). Diētu vēlams ievērot ilgstoši. Tiek rekomendēta pakāpeniska svara samazināšana – apmēram 0.45 kg nedēlā.

Sevišķi nelabvēlīga ir abdominālā aptaukošanās forma, t.i. tauku uzkrāšanās vēdera un gurnu rajonā. Svarīgi ir ievērot ķermeņa masas indeksu, kuru var aprēķināt pēc formulas:

ĶMI =                  masa (kg)           

                 cilvēka garums ² (m²)

Normālas ķermeņa masas indekss ir no 20-25 kg/m², ja ķermeņa masas indekss ir no 25-30 kg/m², tad ir palielināta ķermeņa masa, bet, ja vairāk kā 30 kg/m² – aptaukošanās. Vīriešiem ar indeksu no 25-29 kg/m² koronārās sirds slimības risks palielinās par 72%.

• Arteriālā hipertonija

Arteriālā hipertonija ir viens no riska galvenajiem faktoriem. Arteriālais asinsspiediens nedrīkst pārsniegt 140/90 mm Hg.

Efektīva arteriālās hipertonijas korekcija samazina sirdslēkmju skaitu par 14%, bet insultu skaitu par 4%.

Visbiežāk izrādās, ka pacientam tiek konstatēts nevis viens riska faktors, bet gan riska faktoru komplekss. Šādām situācijā palīdz multifaktoriālā rehabilitācija, kura ietver:

ü     smēķēšanas atmešanu;

ü     diētas ievērošanu;

ü     holesterīna līmeņa samazināšanu;

ü     individuālas fiziskās slodzes programmas izstrādāšanu;

ü     stresa samazināšanu;

ü     profilaktisko rehabilitāciju.

Protams, ka daudz ir atkarīgs no paša pacienta, bet daudz arī no ģimenes ārsta. Starp ārstu un pacientu jābūt savstarpējai sapratnei, un tikai tad varēs veiksmīgi atrisināt vienu no nopietnākajām mūsdienu problēmām.

Literatūra:

1.  Andrejs Kalvelis. “Koronārās sirds slimības sekundārā profilakse”.

2.  “Jums kolēģi”. 2000. gada decembris.

3.  “Doctus”. 2000. gada Nr 3.

4. «Кардиология 4». Том 31. Москва - Медицина, 1991.г.

5. Рекомендации Европейского общества кардиологов.