C peptīds

C peptīds ir neliela olbaltumviela, kas rodas, kad organisms ražo insulīnu. Tā veidošanās notiek no lielākas molekulas, ko sauc par proinsulīnu, kas sadalās, veidojot divas daļas — insulīnu un C peptīdu. Salīdzinājumā ar insulīnu, C peptīds saglabājas organismā ilgāk, jo aknas to gandrīz neiznīcina, un tā pussabrukšanas laiks ir apmēram 35 minūtes. Tā rezultātā C peptīda līmenis asinīs ir augstāks un svārstās mazāk nekā insulīna līmenis, savukārt nieres to izvada ar urīnu, kur tā koncentrācija ir vēl lielāka. C peptīda līmenis sniedz vērtīgu informāciju par aizkuņģa dziedzera β šūnu funkcionālo stāvokli, endogēnā insulīna ražošanas spēju un palīdz izvērtēt vielmaiņas traucējumu cēloņus dažādās klīniskās situācijās.

Paaugstināts C peptīda līmenis var būt novērojams pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, kad pastāv hiperinsulinēmija kā atbildes reakcija uz insulīna rezistenci. Paaugstināta koncentrācija var būt saistīta arī ar aptaukošanos, policistisko olnīcu sindromu vai dažos gadījumos ar nieru mazspēju, jo pavājinās C peptīda izdalīšana no organisma. Hipoglikēmijas diferenciāldiagnozē paaugstināts C peptīds kopā ar paaugstinātu insulīna līmeni var liecināt par insulīnu izdalījošu audzēju — insulīnomu.

Pazemināts C peptīda līmenis norāda uz zemu endogēnā insulīna sekrēciju, kas raksturīga 1. tipa cukura diabētam vai ilgstoši progresējošam 2. tipa diabētam, kad aizkuņģa dziedzera β šūnu funkcija ir nopietni pavājināta. Šādā gadījumā organisms pats vairs nespēj ražot pietiekamu daudzumu insulīna, kas izraisa glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs un nepieciešamību pēc insulīna terapijas.