STS panelis
STS PANELIS - Seksuāli transmisīvo slimību
(Neisseria gonorrhoeae, Chlamydia trachomatis, Mycoplasma genitalium, Trichomonas vaginalis, Ureaplasma urealyticum, Ureaplasma parvum un/vai Mycoplasma hominis) identifikācijai un diferenciācijai uroģenitālos, endocervikālos un urīna paraugos no pacientiem ar seksuāli transmisīvo slimību (STS) pazīmēm un simptomiem
Seksuāli transmisīvās infekcijas (STI) ir slimību grupa, kas ietekmē miljoniem cilvēku seksuālo un reproduktīvo veselību un ir sabiedrības interešu problēma. Etioloģiskie aģenti, kas ir atbildīgi par STI, ir sēnītes, baktērijas, parazīti un vīrusi. Daži no šiem mikroorganismiem tiek izvadīti pēc noteikta laika, bet citi ir periodiski, un daži paliek organismā asimptomātiski, ļaujot slimībai progresēt un radot tādas sekas kā uroģenitālā trakta iekaisums, neauglība un pat vēža attīstība. Trichomonas vaginalis infekcija ir viena no visbiežāk sastopamajām seksuāli transmisīvajām slimībām (STS) pasaulē. Trichomonas vaginalis ir Trichomonadida kārtas patogēns protozojs, kas pieder Trichomonadida un atrodas gan vīriešu, gan sieviešu uroģenitālajā traktā, taču tas ir arī izolēts no zīdaiņu un pieaugušo elpceļiem. Sievietēm to var atrast makstī un urīnizvadkanālā, savukārt vīriešiem to var atrast urīnizvadkanālā, prostatā un epididīmā. Trichomonas vaginalis infekcija ir saistīta ar vaginītu, cervicītu un uretrītu, priekšlaicīgu membrānu plīsumu un priekšlaicīgām dzemdībām grūtniecēm. Trichomonas vaginalis infekcija ir saistīta arī ar paaugstinātu HIV iegūšanas un pārnešanas risku sievietēm. Starp citiem seksuāli transmisīvajiem patogēniem var atrast četras Mycoplasma ģints baktēriju sugas (Mycoplasma hominis, Mycoplasma genitalium, Ureaplasma urealyticum un Ureaplasma parvum), kuru klātbūtne var izraisīt arī dažādas uroģenitālās trakta infekcijas cilvēkiem. Mycoplasma hominis kolonizē apakšējo uroģenitālo traktu un ir saistīta ar uroģenitālām infekcijām, īpaši bakteriālo vaginozi un negonokoku uretrītu. Tas ir saistīts arī ar papildu dzimumorgānu infekcijām, piemēram, pēcdzemdību vai pēcaborta drudzi, pēc ķeizargrieziena brūču infekcijām vai infekcijām pēc histerektomijas. Jaundzimušajiem tas var izraisīt meningītu, smadzeņu abscesus un acu infekcijas. Pieaugušajiem ir aprakstīta bakterēmija, septisks artrīts, osteīts, endokardīts, mediastinīts, smadzeņu abscesi un elpceļu infekcijas. Lielākajai daļai pacientu ir predisponējoši faktori, tostarp imūnsupresija, traumas, elpošanas problēmas vai uroģenitālā trakta pēcmanipulācijas un/vai operācijas. To uzskata par baktēriju, kas atrodas normālā mikroflorā 20 % vīriešu un 40 % sieviešu. Mycoplasma genitalium ir fakultatīvs anaerobs organisms un atzīts negonokoku uretrīta cēlonis vīriešiem. Sievietēm M. genitalium ir bijusi saistīta ar cervicītu, endometrītu, iegurņa iekaisuma slimību (PID), neauglību, uzņēmību pret cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) un nelabvēlīgiem dzemdību rezultātiem, kas liecina par konsekventu saistību ar sieviešu dzimumorgānu patoloģiju. M. genitalium infekcijas ilgtermiņa reproduktīvās sekas asimptomātiskām personām ir jāturpina pētīt. Ureaplasma spp. bieži tiek izolēti no cilvēka dzimumorgānu gļotādas personām ar simptomu trūkumu. Cilvēkiem divas galvenās sugas, proti, Ureaplasma parvum un Ureaplasma urealyticum (Mycoplasmataceae dzimta, Ureaplasma ģints) ir daļa no vīriešu un sieviešu dzimumorgānu floras, un tās sastopamas gandrīz 70 % seksuāli aktīvo iedzīvotāju. Šīs baktērijas izraisa iekaisumu un izraisa horioamnionītu, priekšlaicīgas dzemdības un priekšlaicīgu membrānu plīsumu. Nesen tika ierosināta arī to patogēnā loma spermatoģenēzē un sekojošā vīriešu neauglībā. Lai gan vīriešu, gan sieviešu nēsātāji ir asimptomātiski, Ureaplasma spp. dažkārt tiek izolēts no jaundzimušā bronhopulmonālās displāzijas, intraventrikulāras asiņošanas un nekrotizējoša enterokolīta bojājumiem. Neisseria gonorrhoeae ir obligāts cilvēka patogēns un ir gonorejas etioloģiskais izraisītājs. Sindromi ietver cervicītu sievietēm un uretrītu, faringītu un proktītu abiem dzimumiem. Ja neārstē, sievietēm var rasties smagas iegurņa iekaisuma slimības sekas, hroniskas iegurņa sāpes, ārpusdzemdes grūtniecība un olvadu neauglība, savukārt vīriešiem var attīstīties epididimīts, prostatīts un urīnizvadkanāla striktūra. Chlamydia trachomatis ir neliela intracelulāra baktērija, kurai nepieciešamas dzīvas šūnas, lai vairotos. Ir 18 serotipi; D-K ir tie, kas izraisa seksuāli transmisīvās infekcijas, kā arī jaundzimušo infekcijas. Lielākā daļa dzimumorgānu hlamīdiju infekciju gan vīriešiem, gan sievietēm ir asimptomātiskas. Ja simptomi parādās, apakšējā uroģenitālā trakta infekcija var izpausties kā cervicīts sievietēm un uretrīts vīriešiem un sievietēm. Neatkarīgi no tā, vai tā ir simptomātiska vai asimptomātiska, neārstēta hlamīdija var pāriet uz augšējo dzimumorgānu traktu. Vīriešiem tas var izraisīt epididimītu, kas netiek uzskatīts par nozīmīgu ilgstošu seku cēloni. Tomēr sievietēm augšējā trakta infekcija var izraisīt iegurņa iekaisuma slimību (PID), klīnisku traucējumu spektru, kas ietver infekciju un dzemdes, olvadu, olnīcu vai blakus esošās vēderplēves iekaisumu.
