Nierakmeņi
Publicēts: 23 11 2008
MŪSU DĀRGAKMEŅI
(NIERĒS)
Kas ir nierakmeņu slimība?
Nierakmeņu slimība jeb nefrolitiāze (no grieķu valodas „nefro” - niere, „litos”- akmens) – saslimšana, kas saistīta ar cietu konkrementu, ko sauc par akmeņiem, veidošanos nierēs, to klātbūtne var veicināt dažādu patoloģisku izmaiņu attīstību nierēs un urīnceļos. Šī saslimšana attīstās darbspējīgā vecumā, sastopama vienādi bieži kā vīriešiem, tā sievietēm un mūsdienās ir viena no izplatītākajām uroloģiskajām saslimšanām - statistiski septiņiem no desmit vidēja vecuma un vecāka gada gājuma cilvēkiem, pašiem to nezinot, ir nierakmeņu slimība.
Kā rodas nierakmeņi akmeņi?
Nieres ir urīnizvades sistēmas - cilvēka organisma dzīvildzes nodrošināšanas viena no galvenajām sistēmām - centrālais orgāns. Tas ir unikāls dabisks filtrs, kas no mūsu organisma izvada vielu maiņas produktus. Nierēs atrodas īpaši dobumi – bļodiņas. Tieši šeit mūsu organisms kā pārlieku taupīga saimniece, dažreiz atliek to, ko nepieciešams „izmest” - arī nierakmeņus un smiltis. Tie veidojas, ja urīns ir piesātināts ar urīnskābes, fosforskābes un skābeņskābes sāļiem. Normāli, pateicoties dažādu aizsargājošu vielu sekrēcijai un dabiskam mehānismam, kas uztur normālu urīna pH līmeni, šie sāli izšķīst un tiek izvadīti no organisma. Tomēr noteiktos apstākļos tie kristalizējas, grupējas un pakāpeniski sacietē – pāriet akmeņu veidolā.
Vietas, kur veidojas
nierakmeņi
Iemesli un riska faktori
Nierakmeņu veidošanās iemesli vēl joprojām nav pietiekami izpētīti. Lielu lomu spēlē vielu maiņas traucējumi: kalcija - fosfora, skābeņskābes, urīnskābes u.c. Tikpat svarīgi faktori ir arī dažādas infekcijas un urīna atteces traucējumi.
Starp faktoriem, kas paaugstina nierakmeņu attīstības risku, īpaša loma ir iekšējās sekrēcijas dziedzeru funkciju traucējumiem, pirmkārt jau epitēlijķermenīšu hiperfunkcijai (hiperparatireodisms), kas rada kalcija – fosfora vielu maiņas traucējumus. Nefrolitiāzes attīstību veicina arī kuņģa - zarnu trakta saslimšanas (hronisks gastrīts, kolīts, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas), jo tiek izjaukts skābju bāzu līdzsvars organismā, kā arī novēro kalcija sāļu izvadīšanas samazināšanos no tievajām zarnām. Liela nozīme ir arī aknu aizsargbarjeras funkcijas traucējumiem.
Nierakmeņu veidi
Nierakmeņu daudzums var būt dažāds – no viena līdz simtam, arī to lielums variē no parasta zirņa lieluma līdz 10-15 cm, bet svars - no simtdaļas grama līdz 2,5 kg(!). Atkarībā no to ķīmiskā sastāva akmeņus iedala: urāti, kas veidojas no urīnskābes sāļiem, oksalāti - kas veidojas no skābeņskābes sāļiem un fosfāti, kas veidojas no fosforskābes sāļiem. Ir arī karbonātu un cisteīna akmeņi. Visbiežāk sastop jauktos akmeņus, kuros ir gan minerālvielas, gan organiskas vielas.
Palielināta skābeņskābes sāļu izdalīšanās un oksalātu kalcija akmeņu izveide tiek dēvēta kā pārlieku liela oksalātu veidošanās organismā, kā arī pārlieku liela skābeņskābes un citu vielu, kas veido oksalātus uzņemšana ar pārtiku (piemēram, lielu askorbīnskābes (C vitamīns) devu lietošana).
Urātus (nierakmeņi, kas sastāv no urīnskābes sāļiem) novēro pie urīnskābes vielu maiņas traucējumiem (podagra), pie slimībām, kurām novēro olbaltumu izgulsnēšanos. Urāti veidojas, ja urīna pH ir < 5,5 un šķīst, ja pH ir > 6,2.
Retāk veidojas cita ķīmiskā sastāva akmeņi. Turklāt konkrementu (akmeņu) izveidei nepieciešami noteikti apstākļi – infekcija vai urīna atteces traucējumi. Infekcija un urīnceļu obstrukcija (aizsprostojums) palielina patoloģiskās izmaiņas un samazina nieru funkcijas.
Slimības gaita
Trulas sāpes jostas apvidū, kas pastiprinās pie ilgas staigāšanas, pie pārvietošanās pa nelīdzenu virsmu, pēc smagumu pacelšanas un visbiežāk bez jebkāda noteikta iemesla. Atkārtotas urīna analīzes atklāj tā saukto mikrohematūriju (neliela daudzuma asins piejaukums urīnam, ko var atklāt tikai laboratoriski), kas palielinās pēc lielas staigāšanas vai fiziskas slodzes.
Dažreiz slimība norit slēpti un tiek atklāta nejauši, veicot rentgena uzņēmumu cita iemesla dēļ, vai pirmās pazīmes parādās, kad jau nierakmens ir lielos izmēros, bet pacients atzīmē tikai trulas nenoteiktas sāpes jostas apvidū. Visbiežāk, ja ir neliels akmens, slimība norit ar nieru kolikas ainu, bet periodi starp lēkmēm raksturojas ar trulām sāpēm, izmaiņām urīna analīzē, nierakmeņu un smilšu izdalīšanos ar urīnu.
Sarežģījumi
1) nieru kolika (pēkšņas asas sāpes vienā pusē jostas rajonā, sāpes izstaro uz vēderu, uz leju un uz urīnpūsli, un dzimumorgāniem; pacients nepārtraukti maina ķermeņa pozu; parādās slikta dūša, vemšana, drudzis, temperatūra).
2) akmeņu klātbūtne palielina urīnceļu infekciju iespējamību, no kurām visbiežākā ir pielonefrīts.
3) akmens var jebkurā laikā pārvietoties uz urīnvadu un radīt urīna atteces palēnināšanos. Tā rezultātā izveidojas nieru audu atrofija, niere zaudē spējas pareizi funkcionēt, tādējādi tai jāstrādā ar dubultu slodzi. Infekcijas pievienošanās būtiski apgrūtina slimības gaitu un var radīt pielonefrītu un hronisku nieru nepietiekamību.
Diagnostika
Nierakmeņi tiek apstiprināti rentgenoloģiski – apskate un iekšējā urogrāfija, īpašs rentgenoloģiskās izmeklēšanas veids, kas ļauj spriest par nieru funkciju, tā ļauj noteikt nierakmeņu klātbūtni, to skaitu, izmērus. Vēnā tiek ievadīta kontrastviela, kas izvadās caur nierēm un izejot cauri urīnceļiem, kontrastē tos. Pateicoties tam ir redzami ne vien urīnceļi, bet arī veidojumi, kas tos aizsprosto, kā arī urīnceļu caurejamības traucējumi.
Uz nieru kolikas vai pielonefrīta fona ar ultrasonogrāfijas un rentgenogrāfijas palīdzību ir redzami gan paši akmeņi, gan nieru un augšējo urīnceļu stāvoklis, kā arī sarežģījumi.
Urīna analīzēs var parādīties palielināts sāļu daudzums, kas veido akmeņus nieres, kā arī pielonefrīta gadījumā – attiecīgi palielināts eritrocītu un leikocītu daudzums.
Retos gadījumos, lai lemtu par tālāko ārstēšanas taktiku, ir nepieciešamas radioizotopas izmeklēšanas metodes, urīna uzsējumi u.c. izmeklējumi.
Ārstēšana
Nierakmeņu slimības ārstēšana vērsta uz to, lai pārtrauktu nieru kolikas lēkmes, akmeņu izņemšana, infekcijas ārstēšana un tālāka ārstēšana, lai novērstu nierakmeņu atkārtotu veidošanos.
Pa urīnizvadceļiem pats var iziet tikai gluds nierakmens ar diametru < 10 mm.
1) Konservatīvā terapija – ja nierakmeņa diametrs ir < 0.5cm – iespējamas diētas korekcijas, kas pamatotas uz urīna analīzes rezultātiem, nosakot sāļu tipu, kas dominē urīnā un attiecīgi paša konkrementa sastāvu. Diētas pamatā jebkurā gadījumā ir palielināta šķidruma daudzuma uzņemšana (ne mazāk par 2,5-3 l/24h). Nierakmeņu slimības attīstības profilaksei nozīmīga ir diētas korekcija. Tā pie oksolātu nefrolitiāzes no ēdienkartes izslēdz oksalātus saturošus produktus (tēja, rabarberi, spināti, pākšaugi, aso piparu pākstis), ierobežo tauku, cukura, kartupeļu, tomātu lietošanu.
Urātu
nierakmeņu gadījumā rekomendē diētu, kurā izslēgti sātīgi gaļas buljoni,
kūpinājumi, alkoholiskie dzērieni, kā arī ierobežo gaļas, sieru, medus
izstrādājumus.
2) Litotripsija
2.1. distancētā litotripsija – neinvazīva (bez iejaukšanās organismā) procedūra, kas sadala nierakmeņus nierēs un urīnpūslī, iedarbojoties uz tiem ar ultraskaņu. Ultraskaņa ir efektīva tikai tad, ja akmeņu izmēri nepārsniedz 7-10 mm izmērus.
2.2. kontakta litotripsija – metode attiecīgi mazinvazīva (iejaukšanās bez operācijas), nierakmeņu sadalīšana urīnvados (vidējā un apakšējā trešdaļā), metodes priekšrocība - ātrums un vizuālā kontrole akmeņu sadalīšanā un izvadīšanā.
3) Uretrolitoekstrakcija – mazu (līdz 4-6 mm) konkrementu no apakšējiem urīnizvadceļiem (urīnvadu apakšējā trešdaļa, urīnpūslis) ar endoskopijas palīdzību ar speciālu cilpu. Metodi izmanto pie neefektīvas nierakmeņu dzīšanas terapijas.
4) Operācija – dažos gadījumos, īpaši sarežģīto formu, litotripsija ir nelietderīga. Šādos gadījumos tiek veikta atvērta operācija ar mērķi atjaunot urīna atteci, likvidējot konkrementus.
MFD Veselības grupas Medicīniskā firma SIA „Dziedniecība” sāka savu vēsturi vairāk kā pirms 50 gadiem kā ambulatora veselības aprūpes iestāde. Uz šo brīdi MFD ir viena no lielākajām daudzprofila veselības aprūpes iestādēm, kas sniedz plaša spektra veselības aprūpes pakalpojumus vairāk kā 400 000 pacientu dažādās vietās visā Rīgā un Latvijā. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas un izcilo ārstu pieredzi, MFD pamatmērķis ir rūpēties par iedzīvotāju veselību, nodrošinot savlaicīgu slimību profilaksi, kā arī sniedzot efektīvus diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus.
