Blaugznas

Blaugznas

Normālas galvas ādas struktūra

Āda ir lielākais cilvēka ķermeņa orgāns. Visu mūsu ķermeni klāj āda. Tā pilda daudz dažādu funkciju. Āda uztur ķermeņa temperatūru, aizsargā organismu no ārējo faktoru iedarbības, ar ādas palīdzību mēs varam uztvert apkārtējo vidi un vēl daudz ko citu.

Ādai ir divi pamata slāņi

Ārējo slāni sauc par epidermu, zem tā atrodas derma. Epiderma ir redzamā ādas daļa. Tā ir pirmā aizsardzības līnija, kas aizsargā ķermeni no tādu ārējo faktoru iedarbības kā:

• sitieni un berze

• saules stari

• baktērijas

• ķīmiskas vielas

Ādas slāņi ir savstarpēji cieši saistīti, tajos atrodas matu maisiņi, tauku dziedzeri. Tauku dziedzeri ir saistīti ar mata maisiņu un izstrādā tauku sekrētu, kas plānā kārtā ieeļļo matu un galvas ādu. Šis slānis pasargā matus un galvas ādu no mitruma zaudēšanas. Zem epidermas atrodas daudz biezāks slānis, kas veido dermu.

Derma ādai sniedz izturīgumu un plasticitāti un vēl veic divas svarīgas funkcijas - nogādā epidermai barības vielas un regulē temperatūru. Dermā atrodas asinsvadi, nervu gali, sviedru dziedzeri un matu iztaisnotājmuskuļi. Asinsvadi piegādā skābekli un barības vielas, un piedalās pastāvīgas temperatūras uzturēšanā. Nervu gali uztver siltumu, aukstumu, sāpes un spiedienu. Sviedru dziedzeri un iztaisnotājmuskuļi pielāgojās temperatūras izmaiņām.

Galvas ādas šūnu apmaiņas cikls

Epidermai ir vairāki slāņi, kuros notiek šūnu apmaiņa.

Šis process sākas epidermas apakšējā slānī, ko sauc par bazālo slāni. Šeit epidermas pamata šūnas atjaunojas daloties. Jaunās šūnas izspiež vecās šūnas uz augšējiem epidermas slāņiem. Ceļā uz augšu šūnas zaudē mitrumu un pārragojas. Atūdeņotās nedzīvās šūnas nonāk ādas virspusē raga slāņa veidā. Savu ceļu līdz ādas virspusei šūnas veic apmēram 28 dienas. 28 dienu cikla beigās vecās atūdeņojušās šūnas, kas nu atrodas virspusē nedaudz atpūšas, tātad tas ko redzam uz galvas matainas daļas - pārragojušās un ūdeni zaudējušas ādas šūnas.

Uz veselas galvas ādas šīs šūnas paliek tikai neilgu laiku, bet pēc tam atdalās. Šis process, lai arī notiek nepārtraukti, paliek neredzams. Šāda veidā mūsu āda ir nepārtrauktā atjaunošanās procesā - veco šūnu slānis sairst, šūnas atdalās un aizvietojas ar jaunām šūnām.

Nereti atjaunošanās process ir traucēts, kā rezultātā šūnas paātrināti un lielākā skaitā pārragojas, tas samazina 28 dienu garo šūnu attīstības ciklu. Bazālās šūnas caur epidermas slāņiem uz augšu virzās ātrāk kā parasti, un tām nepietiek laika, lai nobriestu un pabeigtu dabīgo attīstību. Rezultātā šūnas nezaudē pietiekami mitrumu, tās paliek lipīgas, salīp kopā un atdalās redzamu baltu pārslu veidā.

Cik bieži sastop blaugznas?

Pēc statistikas datiem katrs trešais planētas iedzīvotājs, kas ir vecāks par 12 gadiem, cieš no seborejas. Taču statistikas dati ir ļoti atšķirīgi. Daži Eiropas dermatologi uzskata, ka no blaugznām cieš 40% cilvēku.

• Bērniem reti sastop blaugznas

• Tās var sākties pārejas vecumā

• Tās vienādi bieži sastopamas kā vīriešiem, tā sievietēm no 20 līdz 40 gadu vecumam

• Blaugznas redzami samazinās pēc 50 gadu vecuma.

Taukainā vai sausā seboreja?

Ja tauku dziedzeri pārlieku daudz izstrādā ādas taukus, tad runa ir par taukaino seboreju. Ādas tauki uz galvas ādas veido taukainu, lipīgu slāni, no kura var atdalīties mazi dzelteni gabaliņi. Mati spīd, salīp savā starpā un nepatīkami izskatās. Taču ir iespējama arī sausā seboreja, kad tauku dziedzeru funkcija ir samazināta un atdalās sausā āda. Ļoti svarīgi ir noteikt blaugznu tipu – no tā atkarīga ārstējošā šampūna izvēle.

Blaugznu rašanās iemesli

Daudzu gadu gaitā ir izdalīti vairāki blaugznu rašanās iemesli: mikroorganismi, tauku dziedzeru darbības traucējumi, stresi, diētas, klimats, hormonālās izmaiņas.

Katram uz galvas ādas ir miljoniem mikroorganismu. Šie mikroorganismi dabiski atrodas uz mūsu ķermeņa un to sauc par dabisko mikrofloru. Kopumā šie mikroorganismi nav kaitīgi un pat aizsargā ādu. Viens no šiem mikroorganismiem ir rauga sēnīte Malassezia Furfur, kas vienmēr atrodas uz galvas – ir vai nav cilvēkam blaugznas.

Pētījumi rāda, ka līdz ar blaugznām uz galvas ādas palielinās arī šīs sēnītes daudzums.

Bērniem blaugznas satop ļoti reti. Tās parādās pubertātes vecumā un pazūd pusmūžā. Līdz ar pubertātes iestāšanos izmainās tauku dziedzeru darbība. Pusaudžiem parādās pumpas, kas saistītas ar palielinātu tauku izdali. Pusmūža cilvēkiem ir problēmas ar sausu ādu, jo nepietiek ar izdalīto tauku daudzumu. Hormonālās izmaiņas, kas palielina tauku izdali (vai pārtikas ar lielu tauku saturu lietošana), var būt par iemeslu blaugznām.

Tāpat apmaiņas procesus var ietekmēt nepareiza ēšana un dažādi citi faktori, t.i., ja tavā ēdienkartē ir daudz trekna un salda, kā arī to papildina: smēķēšana, vitamīnu trūkums, pārgurums, stresi. Lielu lomu spēlē arī problēmas ar kuņģa zarnu traktu - ar to problēmas ir 80-90% cilvēkiem, kuriem ir novērojamas blaugznas.

Lai cik jocīgi izklausītos - blaugznu iemesls var būt arī pretblaugznu šampūna lietošana – ja to nepareizi lieto.

Kā ārstēt blaugznas

Bez šampūniem ir vēl citi līdzekļi pret ādas zvīņošanos. Taču svarīgi ir atcerēties, ka cīnīties ar blaugznām kā tādām ir bezjēdzīgi, jo blaugznu problēma jau ir organismā, tā tad arī ir jāārstē. Tas ir vielumaiņas normalizēšana ar speciālām diētām (ja vainīgs ir kuņģa zarnu trakts), īpašs dienas režīms (ja vainīga ir nervu sistēma) un ar hormonālo preparātu palīdzību.

Parastie šampūni netiks galā ar blaugznām, šeit nepieciešami īpaši līdzekļi – tie pārdodas aptiekās. Turklāt, ja esiet nolēmis cīnīties ar blaugznām, sāciet ar vizīti pie ārsta, kurš noteiks kāda veida blaugznas Jums ir (tiek izmantota video diagnostika ar palielinājumu).

Pretblaugznu šampūni iedalās:

• pretsēnīšu šampūni

• atdalošie šampūni – tie darbojās kā sava veida galvas ādas skurbis

• šampūns ar augu ekstraktiem – piemēram, darvu – lieliski samazina liekos taukus, turklāt palēnina sēnīšu savairošanos.

Labi sevi pierādījusi krioterapija – masāža ar šķidro slāpekli. Liels aukstums aktivizē vielmaiņas procesus galvas ādas šūnās un vienlaicīgi atbrīvo no liekajiem šūnu slāņiem – āda it kā atjaunojās.

Masāžu var veikt arī pats. Tas nav grūti – katru vakaru 10-15 minūtes ar pirkstu galiem masējiet galvas ādu dažādos virzienos. Masāžu labi sākt ar masāžas ķemmi - tādā veidā uzreiz tiek palielināta asins apgāde ādā.

Eksistē arī vairāku veidu losjoni un krēmi ar pretblaugznu efektu – tos regulāri vajag iemasēt galvas ādā.

Labi ir arī tautas līdzekļi: smiltsērkšķu eļļa un olīveļļa attiecībās 1:3 - to uzkarsē karstā ūdens peldē pusstundu pirms lietošanas un iemasē galvas ādā uz nakti. Ja ir taukainās blaugznas var pamēģināt mazgāt galvu ar siltu biškrēsliņu izvilkumu. To pagatavo uzkarsējot 100g ziedu uz 1 l ūdens, uzsildot karstā ūdens peldē 10 min.

Tikai blaugznas vai daudz nopietnāka problēma?

Ir vēl arī citas galvas ādas problēmas, lai gan tās sastop relatīvi retāk, arī par tām nevajadzētu aizmirst.

Kad jūs uz galvas ādas pamanāt ne vien blaugznas, bet arī sarkanu, iekaisušu, daļēji sāpīgu ādu, kas un/ vai stipri niez, būtu jāvēršas pie ārsta – dermatologa. Ja ir bojāta galvas āda, izvairieties no jebkurām ķīmiskām procedūrām. Baltās pārslas var tikai atgādināt blaugznas, bet iespējama arī kādas citas ādas slimības izpausme. Šis ādas slimības nepāriet pašas no sevis, un arī kosmētiskie pretblaugznu šampūni nepalīdz.

Dažas ādas slimības, kas var atgādināt blaugznas – dermatīts, seborejiskā ekzēma, psoriāze un mikrosporija.

Dermatoloģisko slimību piemēri