Inficētas ērces izraisītās slimības

Publicēts: 24 05 1998

Inficētas ērces izraisītās slimības

Ar inficētas ērces kodumu var izraisīt sekojošas slimības:

  1. Ērču encefalītu, kuru izraisa vīruss;
  2. Laima slimību, kuru izraisa borīlijas.

Ērču encefalīta galvenais infekcijas rezervuārs ir ērces un sīkie grauzēji, kuros cirkulē vīruss. Ērces inficējas, sūcot slima dzīvnieka asinis. Tālāk ērces slimību pārmanto viņas pēcnācēji; vienas sezonas laikā to ir vairāk par simtu. Vīruss atrodas ērces siekalu dziedzeros, no kuriem tas, ērcei piesūcoties, nonāk cilvēka asinīs.

Ērces kodiens nav sāpīgs, tāpēc cilvēks var kodumu nesajust. Slimas ir arī mazās ērces (nimfas), kuras grūti pamanāmas, tāpēc cilvēks bieži vien nezina, ka viņam ir iekodusi ērce. Ērču mātīte piesūcas ilgstoši, bet tēviņš sūc asinis tikai īsu brīdi, tāpēc var arī nemanīt.

Ar ērču encefalītu var inficēties, lietojot uzturā slimas govs vai kazas pienu. Inficēties var ne tikai mežā, pastāv iespēja inficēties, nesot zarus, pļavas puķes; inficēties var arī, sēžot kādā satiksmes līdzeklī blakus cilvēkam, kurš bija mežā (ērcei pārrāpjoties). Tāpat slimas ērces var būt arī dārzos un parkos.

 

Klīniskā aina.

Slimībai ir raksturīga divviļņu gaita. Slimība var noritēt:

  1. drudža,
  2. meningiālā;
  3. perēkļa (encefalītu) formā.

Jāatzīmē, ka tikai 30% gadījumos parādās meningīts un 6% - meningoencefalīts, pārējos 64% simptomi neparādās vispār, bet var būt tikai pirmais vilnis - paaugstināta temperatūra.

Inkubācijas periods var būt dažas dienas līdz 28 dienām, atkarībā no vīrusa virulences un makroorganisma pretestības.

Pirmais vilnis ilgst no 2-8 dienām, temperatūra var pacelties līdz 38-40 0, raksturīgs nespēks, drebuļi, dažreiz ARS vai kuņģa zarnu trakta bojājumi. Tad iestājas starpperiods, apmēram 8 dienas slimnieks jūtas labi, un vairs nav nekādu sūdzību, tad sākas otrais vilnis, kam raksturīgas CNS bojājumu izpausmes: meningīts, meningoencefalīts, meningomielīts, kas nosaka ērču encefalīta smagumu.

Slimību var izārstēt pirmajā stadijā, bet, ja slimnieks neievēro režīmu, pārpūlas, lieto alkoholu, slimība var beigties ar paralīzi.

Otrajam vilnim raksturīga augsta temperatūra, galvassāpes, meningiāli simptomi.

Pēc slimības izārstēšanas novēro biežas galvassāpes, nespēju koncentrēties, karstuma viļņus, trīci, dzirdes traucējumus, depresiju, parēzes un atrofijas, sevišķi proksimālās daļās.

 

Diagnoze un profilakse.

Ērču encefalīta slimnieku mirstība sastāda 1%, ilgstošas komplikācijas vērojamas 20% gadījumu.

Ņemot vērā to, ka nav iespējama efektīva terapija, ieteicama iedzīvotāju imunizācija ar Austrijas vai Krievijas vakcīnām. Vakcinēt var no 2 gadu vecuma līdz neierobežotam vecumam. Vakcīnu ievada deltveida muskulī (gluteusā nav tik efektīvs) pa 0,5ml x3. Otrreiz vakcināciju veic pēc 1-3 mēnešiem, pēc pirmās devas (minimālais laiks - 2 nedēļas), trešo reizi vakcīnu ievada pēc 9-12 mēnešiem pēc otrās. Ik pēc 3 gadiem nepieciešama revakcinācija - vienreiz 0,5 ml vakcīnas. Vakcināciju vēlams iesākt ziemas mēnešos (vismaz pirmo divu devu ievadi). Taču vakcināciju var veikt jebkurā laikā, arī ērču aktivitātes laikā, šajā laikā intervālu starp pirmo un otro vakcīnu drīkst saīsināt par 2 nedēļām, nemainot intervālu starp otro un trešo devu. Pirmajās 7-14 dienās nevajadzētu doties pastaigā mežā, jo šajā laikā cilvēks vēl nav imūns. Ja ērce piesūkusies 92 stundu laikā pēc vakcinācijas, tad tūlīt jāievada pretērču encefalīta imunoglobulīnu. Ja kopš pirmās vakcinācijas ir pagājušas vairāk kā 4 dienas, tad nepieciešama tūlītēja vakcīnas otrās devas ievadīšana (arī šajā gadījumā intervāls starp otro un trešo vakcīnu paliek nemainīgs).

 

Laima slimība. Izplatās ar ērces starpniecību un izpaužas ar dermatoloģiskiem, reimotoloģiskiem, neiroloģiskiem un kardioloģiskiem simptomiem.

Etioloģija šo slimību aprakstīja 1975.gadā, kad Laimas pilsētā bija poliatrīta uzliesmojums bērniem, kuri vasaru bija pavadījuši lauku mājā un kurus bija sakodušas ērces, ap koduma vietu viņiem konstatēja eritēmu. Infekciju izraisīja borīlija.

Latvijā katru gadu reģistrē vairākus simtus saslimšanas gadījumus.

 

Klīniskā aina.

Parasti slimība sākas siltā gada laikā, no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Slimība norit vairākās stadijās ar paasinājumiem un remisijām, kuru laikā vērojamas dažādas klīniskas izpausmes. Pirmo un otro stadiju uzskata par agrīno, trešo - par vēlīno.

 

Primārā jeb lokālā stadija.

Ādā - migrējoša eritēma, kuru novēro 80% slimniekiem. 3.-32. dienā pēc ērces kodiena parādās sīka mākula (apsarkums), kas dažu dienu laikā kļūst arvien lielāka, tās vidus var kļūt gaišāks, tādējādi veidojot gredzenveida formu. Šī eritēma var būt dažus centimetrus liela, bet tā var arī izplesties. Šo eritēmu bieži vien jauc ar alerģisku ādas reakciju, arī šajā gadījumā dažu stundu laikā pēc ērces koduma parādās mākula, taču ne tik liela.

Vispārēji simptomi.

Parasti tādu nav, var būt subfebrila temperatūra un nespēks.

 

Otrā jeb disimilētā stadija - tā iestājas dažas dienas vai nedēļas pēc primārās stadijas.

Ādā rodas daudzas gredzenveida eritēmas, retāk difūzas, nātres izsitumi, tauriņveida izsitumi. Visi ādas izsitumi pazūd 3-4 nedēļu laikā arī tad, ja slimnieku neārstē.

Palielinās limfmezgli. Vispārējie simptomi: nespēks, subfebrila temperatūra, galvassāpes.

Locītavu bojājumi vērojami 80% gadījumu, ja nav veikta ārstēšanās; tās ir migrējošas sāpes locītavās. Vienu vai divas locītavas, īpaši ceļa locītavas, skar artrīti, kas ilgst nedēļām un mēnešiem.

CNS neārstētiem slimniekiem skaita 13% gadījumu, tie ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus, retāk pāriet hroniska formā. Izpaužas kā meningīts, perifērais neirīts.

Sirds - 4-8% gadījumu var izpausties kā miokardīti, av. blokādes.

 

Trešā jeb peristējošā infekcijas stadija sākas dažus mēnešus vai gadus pēc saslimšanas, ir ilgstoši latentie periodi, pēc kuriem rodas jauni slimības paasinājumi.

Rodas zilgansārti ādas bojājumi, kas sklerotizējas un atrofējas. Locītavu sāpes ar recidīviem.

CNS - krasas garastāvokļa maiņas, atmiņas un miega traucējumi.

Var būt progresējošais encefalomielīts: spastiskām paraparēzēm, urīnpūšļa traucējumiem, plānprātību.

Terapija ir atkarīga no slimības stadijas:

1.stad. lieto doksaciklini 0,5x2 10-15 d.musc.
vai amoksacilini 0.5x3
vai eritromocini 250-500g

 

Profilakse.

Jānovērš ērču piesūkšanās iespējas, ērci noņemt jācenšas pēc iespējas ātrāk. Ērci jānoņem, rūpīgi aplukot cilpiņu ap kaklu, šūpojošām kustībām. Nav pieļaujams ērci saspiest, jo ērces zarnu saturs ar borīlijām var nonākt brūcē. Nav pieļaujama arī ērces apliešana ar eļļu, tādā gadījumā ērce var atvemt un tā saturs nonāks brūcītē, inficējot ar Laima slimību.

Profilaktiska antibiotiku terapija nav nepieciešama.

Izņēmuma gadījumos, kad cilvēks ļoti satraukts, ērce dziļi piesūkusies (bijis ilgstošs kontakts), un nav iespējama slimnieka izmeklēšana, pieļaujama 10 dienu doksacilīna, amoksaciklīna lietošana, kaut gan veiktie pētījumi pierāda, ka izmaksas daudzkārt pārsniedz efektivitāti.

Pret šo slimību nav profilaktiskas potes!




MFD Veselības grupas Medicīniskā firma SIA „Dziedniecība” sāka savu vēsturi vairāk kā pirms 50 gadiem kā ambulatora veselības aprūpes iestāde. Uz šo brīdi MFD ir viena no lielākajām daudzprofila veselības aprūpes iestādēm, kas sniedz plaša spektra veselības aprūpes pakalpojumus vairāk kā 400 000 pacientu dažādās vietās visā Rīgā un Latvijā. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas un izcilo ārstu pieredzi, MFD pamatmērķis ir rūpēties par iedzīvotāju veselību, nodrošinot savlaicīgu slimību profilaksi, kā arī sniedzot efektīvus diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus.

Nākošais raksts